Bērnu ķirurgs, pediatrs Artjoms Kabanovs portālā "Detimail" aplūko deviņu mēnešu garu laika posmu, ko mazulis pavada mammas dzemdē, akcentējot, cik daudz darāmā bērniņam ir, līdz viņš iepazīstas ar lielo pasauli.
Auglis sāk veikt kustības ar rociņām un kājiņām jau 9. grūtniecības nedēļā. Pakāpeniski vājā muskuļu kustēšanās kļūst daudz pārlienošāka un koordinētāka: mazulis sāk grozīties. Aptuveni līdz 18.-20. grūtniecības nedēļai auglis vēl ir ļoti mazs, topošā mamma nejūt, kā viņš pilda savus akrobātiskos trikus.
Sievietes pirmās piedzīvotās mazuļa kustības apraksta dažādi. Tās salīdzina ar tauriņiem vēderā, mazas zivtiņas "sitieniem". Pirmajā laikā pat nav saprotams, kas tas bija: vai nu mazulis par sevi dod ziņu, vai arī zarnas liek par sevi manīt gāzu dēļ. Mammas, kuras piedzīvo ne pirmo grūtniecību, mazuļa pirmās kustības parasti sāk pamanīt agrāk.
Ar laiku auglis aug, viņa muskuļi nostiprinās un sajūtas vēderā kļūst arvien stiprākas un izteiktākas. Bet drīz jau mazo vēderā varēs ne tikai just, bet arī redzēt.
Žagojas
Topošajam mazulis kustās ne tikai rokas un kājas, bet arī diafragma. Kad norit diafragmas konvulsīva kontrakcija, mazulis žagojas.
Parasti grūtniece sāk sajust mazuļa žagošanos trešā trimestra sākumā. Bet ultrasonogrāfijas (USG) izmeklēšanas laikā diafragmas kustības var konstatēt jau pirmajā trimestrī, norāda pediatrs.
Seko līdz gaismai
Tīklene ir iekšējais acs ābola slānis, kas bērnam sāk veidoties 8. grūtniecības nedēļas laikā. No 15.-16. nedēļai mazulis jau sāk reaģēt uz gaismu: viņš var "pagriezt" acu ābolus uz dažādām pusēm, bet viņa plakstiņi vēl ir aizvērti.
Ja uz mammas punča krīt tieši saules stari, vairums mazuļu ar rociņām aizsedz actiņas vai novēršas. Šāda reakcija dažreiz tiek pamanīta, veicot ultrasonogrāfisko izmeklēšanu.
Elpo
10.-11. grūtniecības nedēļā auglis sāk veikt elpošanas kustības. Sākumā tās ir vājas, neregulāras, taču ar laiku kļūst aizvien ritmiskākas.
Varētu šķist, ka bērnam nav nepieciešamības veikt ieelpas un izelpas, kamēr viņš atrodas mammas vēderā. Viņa organisms saņem skābekli un uzturvielas caur nabassaiti. Jā, un dzemdē taču nemaz nav ko elpot: tur nav gaisa, auglis "elpo" to, kas ir apkārt augļūdeņiem.
Tomēr intrauterīna "zemūdens" elpošana spēlē svarīgu lomu: tas ir kā treniņš, kas nepieciešams normālai plaušu attīstībai. Kad bērns nāk pasaulē, viņa elpošanas sistēma ir pilnībā gatava izpildīt savas funkcijas, un bērns jau "zina", kā veikt pirmo elpas vilcienu.
- Šajā rakstā atradīsi saistošus faktus par dzīvi līdz dzimšanai. Viens no tiem, lūk, kāds! Zinātnieki apgalvo, ka pirmā erekcija mazajiem puikām notiek, vēl esot dzemdē. Pat vairāk – ir bildes, kas liecina, ka abu dzimumu bērni vēl pirms dzimšanas aiztiek savus dzimumorgānus, proti, masturbē.
Zīž pirkstu
Pirksta sūkāšana ir plaši izplatīts ieradums mazu bērnu vidū. Tas rodas vēl līdz mazuļa dzimšanai, aptuveni ap 11. grūtniecības nedēļu. Ja paveicas, grūtniecības laikā veiktās USG laikā var redzēt, kā mazulis sūkā īkšķi. Tā viņš trenē ļoti svarīgu refleksu – zīšanu.
Pēc pediatra teiktā, ir dati pat par to, ka bērns nākotnē kļūs par labroci vai kreili, atkarībā no tā, kādas rokas pirkstu viņš zīž, atrodoties mātes dzemdē.
- Kā attīstīt mazuli vēl līdz viņa dzimšanai, lasi šajā rakstā.
Rij augļūdeņus
Auglis mātes dzemdē atrodas augļūdeņu ielenkumā. No 12. grūtniecības nedēļas mazulis sāk tos rīt – tas palīdz gremošanas sistēmas attīstībai. Kad viņa garšas receptori kļūst pietiekami attīstīti, mazulis var pat "pamēģināt' pārtiku, ko ēd mamma: dažas vielas nokļūst augļūdeņos.
Spēlējas ar nabassaiti
Vēl līdz dzimšanai mazulim parādās rotaļlieta, ar kuru nākas šķirties pēc nākšanas pasaulē. Tā ir nabassaite, caur kuru iet asinsvadi, kas savieno mammas un bērna organismus. Auglis periodiski aizsniedzas līdz nabassaitei, saķer to. Dažreiz to var redzēt USG. Protams, visticamāk, tās ir neapzinātas darbības un reflekss, nevis īsta rotaļa.
- Plašāk par nabassaites nozīmi lasi šajā rakstā, kur skaidrojumu sniedz Jūrmalas slimnīcas Dzemdību nodaļas speciālisti.
Guļ
Otrajā trimestrī bērniņam izstrādājas savs miega un nomoda režīms. Pēc mazuļa aktivitātes vēderā var saprast, kad viņš guļ, kad pamostas un rotaļājas.
Problēma var būt tāda, ka viņa režīms, visbiežāk, nesakritīs ar mammas. Mazulis var būt aktīvs naktī, bet dienā, kad mamma staigā un viņu "šūpo", mazais iemieg. Neko gan īsti nevar pasākt, lai mainītu šo režīmu, nāksies vien pagaidīt līdz dzemdībām, saka pediatrs. Bet pat pēc piedzimšanas daži bērni turpina "jaukt dienu ar nakti".
- Kā un kāpēc jāskaita mazuļa kustības mammas puncī, lasi te.
Klausās mammas sirdspukstus
Pirmās šūnas, no kurām veidojas dzirdes orgāni, embrija ķermenī parādās jau 6. grūtniecības nedēļā. Pēc tam paiet aptuveni 10 nedēļas, un, lūk, gaidāmajam mazulim veidojas iekšējā, vidējā un ārējā auss, tā uztver skaņas no ārpuses, pārvērš tās impulsos un nosūta smadzenēm.
Pirmās skaņas, ar kurām saskaras mazulis, nav dzirdamas mammai: tie ir viņas sirdspuksti un zarnu gurkstēšana.
Ap 24. - 26. grūtniecības nedēļu mazulis dzird ļoti labi. Viņš pagriež galviņu kā atbildi uz ārējiem trokšņiem, apkārtējo cilvēku runāšanu. Viņš reaģē uz mammas un tēta balsi un mūziku. Tā kā jau sen atklāts, ka bērniņš mammas puncī visu dzird, speciālisti iesaka ar viņu runāties, dziedāt, pat ja tev šķiet, ka to neproti. Mazulim nav svarīgi, cik pareizi pratīsi izdziedāt notis, viņam gribas dzirdēt mammas balsi. Zināms arī, ka tieši klasiskā mūzika nomierina mazuli, bet ritmiska – sniedz modrumu. Plašāk par mazuļa un topošās mammas sajūtām šajā grūtniecības nedēļā lasi "Cālis.lv" grūtniecības kalendārā.
- Vēl interesantus faktus par to, ko bērns dzird mātes miesās un kā tas viņu ietekmē, lasi te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
