Vecmātes ieteikumi par kontracepcijas izvēli ar krūti barojošām mammām  (1)

Gada laikā vidējais abortu skaits Latvijā ir 4500. 15 procentus no abortiem veic sievietes, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, atklāj Valentīna Beļavska. Tāpat viņa stāsta, ka vidēji Latvijā ir apmēram 22 000 dzemdību gadā un oficiāli reģistrēto abortu skaits gada laikā ir 4500, taču 25 000 ir to sieviešu skaits, kuras ir bijušas spiestas lietot avārijas kontracepciju. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ārsti visā pasaulē iesaka lietot kontracepciju. Taču ir dzīves posmi, kuros kontracepcijas izvēle ir īpaši nozīmīga, un viens no tiem ir laiks, kad māmiņa bērnu zīda ar krūti. Šajā laikā izvēlēties pareizo kontracepciju ir īpaši svarīgi, jo tā var ietekmēt piena daudzumu un kvalitāti.

Izvēloties kontracepcijas metodi, ir jāņem vērā tās efektivitāte, lietošanas režīms, piemērotība katrai sievietei, kā arī iespējamās blakusparādības.

Vecmāte iesaka par piemērotākās kontracepcijas izvēli domāt pirms dzemdībām. Viņa skaidro, ka pēc bērniņa ienākšanas ģimenē vecāki ir pārņemti ar rūpēm par mazuli, tāpēc neatliek laika domāt par kontracepciju. Beļavska stāsta, ka, atnākot uz vizīti pie vecmātes vai ginekologa, jaunajām māmiņām parasti ir daudz cita rakstura jautājumu un izrunāt kontracepcijas izvēli visbiežāk aizmirstas.

Vecmāte atgādina, ka zīdīšana nav kontracepcijas metode. "Teorētiski, ja mamma baro bērniņu ar krūti, grūtniecībai nevajadzētu iestāties, taču praktiski var novērot, ka tas tomēr notiek – sieviete paliek stāvoklī." Viņa gan uzsver, ka tas neesot slikti, taču radot papildu slodzi un stresu vecākiem. Beļavska skaidro, ka pētījumos ir pierādīts – starp grūtniecībām māmiņai vajadzētu ievērot vismaz trīs gadu robežu. Pēc šī posma sieviete var atkal ar jauniem spēkiem uzņemties māmiņas lomu un ir gatava audzināt zīdaini.

Pēc bērna piedzimšanas sievietes dzīve strauji izmainās. Mainās arī uzskati un prasības pret kontracepcijas metodi. Jaunā māmiņa vēlas lietot kontracepcijas līdzekli, kas ir vienkāršs, efektīvs un sniedz drošības sajūtu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad jāpiemērojas jaunajiem dzīves apstākļiem, kur noteikumus diktē jaundzimušais. Galvenais nosacījums kontracepcijas līdzekļa izvēlē ir nekaitīgums jaundzimušajam un nespēja ietekmēt piena veidošanos.

Jaunajai māmiņai nav iemesla pēc dzemdībām izvairīties no seksuālām attiecībām un gūt no tā baudu, tomēr īsi pēc dzemdībām hormonu līdzsvars vēl nav atgriezies normas robežās, tāpēc jaunās māmiņas maksts gļotāda ir sausa un sāpīga. Šis iemesls bieži vien arī traucē pilnvērtīgai dzimumdzīvei.

Dzimumdzīvi sievietei būtu ieteicams atjaunot četras līdz sešas nedēļas pēc dzemdībām. Vecmāte skaidro, ka bērniņa ienākšana pasaulē māmiņai ir gan emocionāls, gan fizisks pārbaudījums. Četras līdz sešas nedēļas ir tas laika posms, pēc kura sievietes ķermenis un prāts ir atkal gatavs nodoties seksuālajai dzīvei.

Zīdīšanas laikā priekšroka dodama nehormonālām kontracepcijas metodēm. No hormonālām kontracepcijas metodēm zīdīšanas laikā daktere iesaka tikai progestīnu saturošos līdzekļus.

Tā ir kontracepcijas metode, kas inaktivē spermatozoīdus maksts dobumā. Spermicīds tiek ievadīts maksts dobumā pirms katra dzimumakta neatkarīgi no menstruālā cikla fāzes. Tā ir lokālās kontracepcijas metode, kas neietekmē sievietes fizioloģiju.

Šo kontracepcijas līdzekļu klāstā ir vaginālās tabletes, mīkstās vaginālās kapsulas, pesāriji un vaginālais krēms.

Spermacīdi jālieto katru reizi pirms dzimumakta, tāpēc vecmāte uzsver, ka to lietošanai jāpievērš ļoti liela uzmanība. Tāpat svarīgi ir rūpīgi sekot līdzi kontracepcijas efektivitātes ilgumam, lietošanas nosacījumiem un derīguma termiņam. Piemēram, vaginālās kapsulas sievietes makstī ir jāievada 10 minūtes pirms dzimumakta, un to iedarbība ir trīs stundas. Arī mīkstās tabletes ir jāievieto 10 minūtes pirms seksa, bet to darbības ilgums ir četras stundas. Turpretim vaginālais krēms iedarbojas uzreiz pēc ievadīšanas, un tā darbības ilgums ir krietni lielāks – 10 stundas.

Pēc dzimumakta ir atļauta ārēja apmazgāšanās tikai ar tīru ūdeni. Jāizvairās no vannas un peldbaseina apmeklēšanas 4 stundas pēc dzimumakta, lai nemazinātu kontracepcijas efektivitāti.

Beļavska gan brīdina, ka dažreiz sievietes ķermenis uz šiem līdzekļiem var reaģēt nelabvēlīgi – var rasties kairinājums, alerģiskas reakcijas, diskomforts un dedzināšanas sajūtas dzimumorgānos.

Beļavska atzīst, ka šī ir vecmāšu ieteiktākā kontracepcijas metode sievietei pēcdzemdību periodā, kura zīda mazuli. Tāpat tas ir vienīgais no visiem pieejamiem kontracepcijas līdzekļiem, kurš abus partnerus pasargā no seksuāli transmisīvajām infekcijām un cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV).

Prezervatīvs ir jālieto katru reizi, kad pāris ir nolēmis veikt dzimumaktu. Protams, arī šī kontracepcijas metode dažkārt var sagādāt nepatīkamus brīžus, piemēram, ar asu priekšmetu verot vaļā paciņu, prezervatīvs var tikt bojāts. Šādā gadījumā efektivitāte samazinās un risks palikt stāvoklī palielinās līdz pat 81 procentam.

Vecmāte skaidro, ka pēc dzemdībām maksts ir sausa, tāpēc ir svarīgi izvēlēties tādu prezervatīvu, kuram ir lubricējošs efekts. Tas samazinās nepatīkamo sajūtu un atvieglos mīlēšanās procesu. Taču nevajadzētu izmantot dažādus krēmus, augu eļļas un losjonus, kas nav paredzēti šādai lietošanai. Šādi nepiemēroti palīglīdzekļi prezervatīvā var radīt plaisas, caur kurām spermatozoīds var nokļūt brīvībā, un var iestāties nākamā grūtniecība. Tāpēc vajadzētu izvēlēties tikai dzimumaktam paredzētos lubrikantus, kas saglabā drošību un efektivitāti. Neefektīvas lietošanas iemesli parasti ir nejauša prezervatīva noslīdēšana vai plīšana.

Šī ir ļoti augstas iedarbības kontracepcija. Hormonālā spirāle ir efektīva ilgtermiņā. To ievada dzemdē. Piemērota jaunajām māmiņām, kuras zīda mazuli ar krūti. Hormonālā spirāle/minispirāle neietekmē ne piena veidošanos, ne tā sastāvu, ne bērna attīstību.

Vecmāte stāsta, ka sievietes bieži vien izvēlas tieši šo metodi, jo pēcdzemdību periodā viņas šo kontracepcijas līdzekļi var iegādāties ar 25 procentu atlaidi.

Šobrīd sievietēm ir pieejamas 3 veidu hormonālās spirāles, kuras atšķiras ar kopējo levonorgestrela daudzumu: 13,5 miligrami – kontracepcija līdz 3 gadiem, 19,5 miligrami – kontracepcija līdz 5 gadiem, 52,0 miligrami – kontracepcija līdz 5 gadiem.

Vecmāte iesaka pirms šīs kontracepcijas metodes izvēles noteikti veikt dažādas veselības pārbaudes un nodot analīzes. "Būtu svarīgi pārliecināties, ka sievietei nav iegurņa iekaisuma, seksuāli transmisīvās infekcijas un HIV." Šo kontracepcijas līdzekli sievietes ķermenī ievada tikai ārsti, ir svarīgi, ka procedūras laikā sievietes dzimumorgāni ir pilnībā veseli. Taču, ja kāda no slimībām parādās tad, kad sievietes ķermenī jau ir ievietota spirāle, viņa ar drošu sirdi var nodoties ārstēšanai, neraizējoties par spirāles esamību. Spirāli drīkst ievadīt dzemdē ne ātrāk kā 6 nedēļas pēc dzemdībām.

Spirāļu iedarbības ilgums ir atšķirīgs – pieci un trīs gadi. Spirāles izvēle ir atkarīga no tā, cik ilgi sieviete nolēmusi nepalikt stāvoklī. Arī tad, ja sieviete ir izvēlējusies šo kontracepcijas veidu, bet jau pēc gada nolemj, ka tomēr vēlas palikt stāvoklī, spirāli var izņemt, un, kā vecmāte skaidro, bērniņš parasti tiek ieņemts jau mēneša laikā. Visbiežāk sastopamās blaknes ir asiņošanas izmaiņas, olnīcu cistas, sāpes iegurnī, galvassāpes. Ārsti iesaka reizi gadā apmeklēt ginekologu, lai pārliecinātos par sievietes veselības stāvokli.

Tām ir ļoti augsta uzticamība, ja vien ir pareizi ievadītas.

Beļavska skaidro, ka šīs spirāles var izraisīt ļoti spēcīgas un ilgstošas mēnešreizes, spēcīgus krampjus, reiboni, sāpes vēderā. Šī iemesla dēļ ir jāpārliecinās, ka tā ir atbilstošā kontracepcijas izvēle.

Sievietēm, kurām mēnešreižu laikā ir spēcīga asiņošana, dzelzs deficīta anēmija, vara spirāles ievietošana nav ieteicama. Kontraceptīvā iedarbība parasti ir 5–7 gadus. Nepastāv sistēmiskas blaknes vai zāļu mijiedarbība, jo spirāle nesatur hormonus. Dzemdes spirāli ārsts var ievadīt dzemdē ne ātrāk kā 6 nedēļas pēc dzemdībām vai ķeizargrieziena.

Varu saturošās spirāles ir īpaši laba izvēle sievietēm, kuras ir dzemdējušas, zīda mazuli un kurām ir nepieciešama efektīva, atgriezeniska kontracepcijas metode.

Vecmāte atgādina – ja sieviete lieto varu saturošo spirāli, tad viņai vismaz reizi gadā būtu nepieciešama ārsta pārbaude un jāveic ultrasonogrāfija, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un nav radušās nekādas veselības problēmas.

Vecmāte iesaka – pirms izvēlēties kontracepciju ar sistemisku iedarbību, jāvēršas pie ārsta, lai kopīgi noskaidrotu, kura kontracepcijas metode šobrīd būs sievietes labākā izvēle.

Ja sieviete ir hormonālo kontracepcijas līdzekļu piekritēja, tad viņa var lietot gan tabletes, gan injekcijas, gan hormonālās/mini spirāles. Galvenais ir atcerēties, ka zīdīšanas laikā māmiņa var izvēlēties tikai tādu hormonālo kontracepciju, kas satur progestīnu, jo ta neietekmē piena saturu un mazulīša attīstību.

Šīs tabletes satur progestīnu, kas kavē olšūnas nobriešanu un nomāc ovulāciju, kā arī sabiezina dzemdes kakla gļotas, apgrūtinot spermas nonākšanu dzemdē. Vecmāte stāsta, ka tā ir ļoti uzticama metode, ja lieto pareizi.

Progestīna tabletes ir jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā – precīzi ik pēc 24 stundām. Novirze nedrīkst pārsniegt 3 līdz 12 stundas. Ja sieviete nokavējusi zāļu ieņemšanu, jāievēro papildu piesardzības pasākumi, piemēram, prezervatīva lietošana dzimumakta laikā.

Tomēr arī šī kontracepcija var izraisīt dažādu ķermeņa reakciju – neregulāru asiņošanu vai mēnešreižu iztrūkumu. Visbiežāk sastopamās blaknes ir garastāvokļa maiņas, slikta dūša, akne, galvassāpes, ķermeņa masas palielināšanās.

Valsts likumdošanā ir noteikts (grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā Nr. 25/lp12), ka sieviete, kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu, drīkst veikt sterilizāciju. Lai šo procedūru īstenotu, sievietei ir jāsniedz rakstisks pieprasījums.

Šī metode ir piemērota sievietēm, kuras ir pārliecinātas par to, ka vairāk nekad nevēlēsies ieņemt bērnu. Jāatceras, tā ir ķirurģiska kontracepcija, kas ir neatgriezeniska, jo pēc operācijas reproduktīvā spēja zūd.

Sterilizācija neietekmē ne sievietes seksualitāti, ne veselību, ne menstruālo ciklu.

Vecmāte skaidro, ka sterilizāciju var veikt gan ķeizargrieziena laikā, gan septītajā dienā pēc dzemdībām vai jebkurā citā laikā sievietei reproduktīvajā vecumā.

Šī operācija ir maksas pakalpojums un tiek veikta tikai tad, ja sievietei nav veselības problēmu.
Vecmāte atgādina, ka lēmums vienmēr ir sievietes rokās: "Mēs varam tikai ieteikt, mūsuprāt, labāko kontracepcijas līdzekli, bet lēmumu vienmēr pieņem pati sieviete."

Kombinētās orālās kontracepcijas tabletes, kontracepcijas plāksteris, kontracepcijas riņķis, avārijas kontracepcija.

Kombinētā orālā kontracepcija samazina piena daudzumu, kvalitāti, līdz ar to tiek pārtraukts zīdīšanas process. Beļavska gan skaidro, ka vēl nav noteikts, kādu efektu tas atstāj uz bērna attīstību, taču, par spīti tam, šo kontracepcijas līdzekli māmiņas, kuras zīda savu bērniņu ar krūti, nedrīkst lietot. Neliels aktīvo vielu daudzums var būt arī mātes pienā.

Kombinētos kontracepcijas līdzekļus – plāksteri, kontracepcijas riņķi, kombinētās orālās kontracepcijas tabletes – un avārijas kontracepciju, kuru Beļavska dēvē par augsta līmeņa hormonu devu, māmiņas, zīdot bērnu, lietot nedrīkst.