Cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs jeb hiperglikēmija sievietēm grūtniecības laikā ir bieži sastopams stāvoklis. Pieejamie dati liecina, ka vienai no sešām jaunajām māmiņām grūtniecības laikā ir bijis paaugstināts cukura līmenis asinīs. Retāk cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs saistīta ar 1. vai 2. tipa cukura diabētu grūtniecības laikā, bet biežāk – ar gestācijas diabētu jeb grūtnieču cukura diabētu, stāsta Krista Lesiņa, Rīgas Stradiņa Universitātes rezidente kardioloģijā, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
Gestācijas diabēts ir jebkuras pakāpes un izteiktības cukura vielmaiņas traucējumi, ko konstatē grūtniecības laikā, visbiežāk grūtniecības 24. – 28. nedēļā. Parasti pēc dzemdībām gestācijas diabēts izzūd, tomēr mēdz būt gadījumi, kad grūtniecības laikā sievietei sāk izpausties kāds no diabēta tipiem.
Gestācijas diabēta riska faktori ir:
- sievietes vecums (35 gadi un vairāk);
- īss augums,
- palielināts svars un aptaukošanās (ķermeņa masas indekss 30 kg/m2 un vairāk);
- cukura diabēts (1. vai 2. tipa) pirmās pakāpes radiniekiem, vairāk nekā vienas dzemdības;
- daudzaugļu (dvīņu, trīņu utt.) grūtniecība;
- medicīniskā apaugļošana;
- grūtnieču cukura diabēts iepriekšējā grūtniecībā;
- pārmērīgs ķermeņa masas pieaugums iepriekšējā grūtniecībā;
- iepriekšējā grūtniecībā bērna ķermeņa svars 4,5 kg un vairāk;
- nelabvēlīgs iepriekšējās grūtniecības iznākums (piemēram, aborts, priekšlaicīgas dzemdības, nenoskaidrotu iemeslu dēļ bērns piedzimis nedzīvs);
- policistisko olnīcu sindroms;
- preeklampsija.
Gestācijas diabēts ir saistīts ar biežāku mātes saslimstību, piemēram, dzemdību traumām, paaugstinātu asinsspiedienu grūtniecības laikā, paaugstinātu 2. tipa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību risku.
Sievietēm ar gestācijas diabētu grūtniecības laikā ir septiņas reizes lielāks risks dzīves laikā attīstīties 2. tipa cukura diabētam. Aptuveni 50 procenti sieviešu ar gestācijas diabētu nākamo piecu gadu laikā attīstās 2. tipa cukura diabēts, kas veicina sirds un citu organisma asinsvadu bojājumu – nākotnē var attīstīties smadzeņu insults, miokarda infarkts, hroniska nieru slimība, redzes traucējumi –, kā arī palielina saslimstību ar dažādām infekciju slimībām.
Ja sievietei grūtniecības laikā ir bijis gestācijas diabēts, tas var veicināt agrīnu aterosklerozes attīstību pusmūžā, pirms vēl ir attīstījies 2. tipa cukura diabēts un metabolais sindroms, ko veido vismaz trīs no sekojošiem kritērijiem: paaugstināts asinsspiediens, izmainīti holesterīna rādītāji, cukura vielmaiņas traucējumi, aptaukošanās, norāda Lesiņa.
Grūtnieču cukura diabēta risks nākamajās grūtniecībās palielinās pat par 30 – 50 ptocentiem.
Gestācijas diabēta diagnosticēšana
Diemžēl visbiežāk par gestācijas diabētu nekas neliecina un pašsajūta ir laba, tāpēc par grūtnieču cukura diabēta esamību vai neesamību ir jāpārliecinās, veicot glikozes tolerances jeb cukura slodzes testu. Ir jānodod asins analīzes un piecu minūšu laikā jāizdzer glāzi ūdens ar izšķīdinātu 75 g glikozi. Pēc tam divas stundas ir jāatrodas miera stāvoklī, bez maltītēm, padzeršanās vai fiziskām aktivitātēm. Tad atkal tiek atkārtotas asins analīzes.
Gestācijas diabēts tiek apstiprināts, ja vismaz viens no cukura līmeņa rādītājiem asinīs atbilst minētajiem kritērijiem:
- cukura līmenis asinīs tukšā dūšā ir ≥ 5,1 – 6,9 mmol/l;
- cukura līmenis asinīs stundu pēc cukura slodzes testa ir ≥ 10 mmol/l;
- cukura līmenis asinīs divas stundas pēc cukura slodzes testa ir ≥ 8,5 – 11 mmol/l.
Grūtniecēm, kurām atklāts gestācijas diabēts, jāvēršas pie endokrinologa, kurš izvērtēs ārstēšanas iespējas un sniegs ieteikumus par dzīvesveida maiņu. Pie endokrinologa savlaicīgi ieteicams vērsties arī sievietēm, kuras plāno mazuli un kurām iepriekšējā grūtniecībā ir bijis gestācijas cukura diabēts.
Ja ir apstiprinājies gestācijas diabēts, tad pēc endokrinologa ieteikuma ir svarīgi veikt cukura līmeņa paškontroli vienreiz dienā no rīta tukšā dūšā (pirms tam astoņas stundas nav ēsts) un trīs reizes dienā vienu stundu pēc brokastīm, pusdienām un vakariņām. Paškontroli var veikt mājās ar speciālu ierīci – glikometru. Regulāri noskaidrojot cukura līmeni asinīs, ir iespējams novērtēt, vai pietiek ar atbilstošu diētu un fiziskajām aktivitātēm, vai jāuzsāk ārstēšana ar medikamentiem. Glikozes mērķa līmenim asinīs tukšā dūšā (vismaz astoņas stundas pirms analīžu veikšanas nav ēsts un dzerts) jābūt ≤ 5,3 mmol/L un stundu pēc ēšanas < 7,8 mmol/L vai divas stundas pēc ēšanas < 6,7 mmol/L.
Kā ārstēt?
Ārstēšanas pamatā svarīgākais ir veselīgs uzturs un fiziskā aktivitāte. Uzturā ir jāsamazina produktu lietošana ar augstu ogļhidrātu saturu. Vieglāk ir vadīties pēc produktu glikēmiskā indeksa (GI). Glikēmisko indeksu izmanto, lai novērtētu, kā ogļhidrātus saturošie produkti paaugstina cukura līmeni asinīs. Jo glikēmiskais indekss ir zemāks, jo cukura līmenis asinīs paaugstinās lēnāk un saglabājas vienmērīgs visu laiku, skaidro rezidente.
Ja vienas līdz divu nedēļu laikā ar uztura terapiju un fiziskām aktivitātēm nevar panākt normālu cukura līmeni asinīs, jāuzsāk prediabētisko medikamentu lietošana. Parasti endokrinologs iesaka īslaicīgas darbības insulīnu pirms pamata ēdienreizēm (brokastīm, pusdienām, vakariņām) trīs reizes dienā. Insulīns normalizē cukura līmeni asinīs, ja to nevar panākt ar diētu un fiziskām aktivitātēm. Mūsdienās ir pieejami insulīna medikamenti, kuriem nav nelabvēlīgas ietekmes uz mātes un augļa veselību.
Piedzimstot bērniņam, parasti organismā atjaunojas normāla cukura vielmaiņa. Visām sievietēm ar gestācijas diabētu, sešas līdz astoņas nedēļas pēc dzemdībām atkārtoti jāveic cukura slodzes tests, lai pārliecinātos, ka traucējumi ir mazinājušie vai izzuduši pavisam.
Svarīgi ir ņemt vērā gestācijas diabēta riska faktorus, jo dažus no tiem varam ietekmēt, lietojot veselīgu uzturu un esot fiziski aktīvām pirms plānotās grūtniecības un grūtniecības laikā.