"Man ir meita, viņai ir gadiņš. Lasīju, ka šajā vecumā attīstībā iestājas krīze. Meita sākusi izrādīt ietiepību un uzstājību. Piemēram, raud un velk mani aiz rokas, kad es ēdu, kad esam ciemos, vienmēr prasa, lai viņu turu aiz rociņas. Es nezinu, kā pareizi uzvesties. Iet ar viņu pie rokas? Tad, kā viņa sapratīs, ka arī mammai ir savas vajadzības un intereses?" pēc speciālista padoma portālā "Parents" taujā kāda satraukusies mamma.
Atbildi viņai sniedz bērnu psihoterapeite Irina Mlodika:
"Es saprotu, ka jūsu meitas vajadzības ir pretrunā ar jūsējām. Un, protams, jūsu meitai nevajadzētu mammu vadīt. Taču, no jūsu vēstules ir radies iespaids, ka viņai it kā pašai būtu jāsaprot, ka arī jums ir personīgās vajadzības un intereses. Tomēr bērnam šajā vecumā vēl ir grūti saprast otru cilvēku, viņa vēlmes un motīvus. Tagad tas dzīvo pasaulē, kur viss un visi "griežas" ap viņu. Un tas ir normāli, un šis ir dabisks attīstības etaps un apkārtējās realitātes uztvere.
Protams, jūsu meita sakreņķējas, ja kaut kas neizdodas tā, kā viņa vēlas. Un viņas reakcija ir raudāšana, asaras, neapmierinātība, tas ir dabiski. Jums arī turpmāk nāksies viņai kaut ko atteikt, neaizmirstiet par to. Jo pati būsiet mierīgāka un stingrāka, jo vieglāk meitai būs uztvert jūsu atteikumu. Svarīgi ņemt vērā vēl vienu aspektu. Ja jūs, bērnam atsakot, nervozējat, piedzīvojat vainas sajūtu, teju attaisnojaties vai apvainojaties par to, ka bērns pats vēl kaut no nesaprot, tad viņam būs sarežģītāk pieņemt jūsu "nē". Kādēļ? Tāpēc, ka bērnam būs grūtāk pārstrādāt visas šīs jūtas, kuras seko pēc atteikuma. Ja jūtiet, ka vēlaties meitai pateikt "nē", dariet to iespējami pārliecinošāk, mierīgāk un stingrāk.
Izdzīvo kopā ar bērnu jūtas: "Es saprotu, ka tu dusmojies, ka mums jāvelk šīs bikses, bet mēs vienalga tās vilksim". Bērni, un, jā, arī pieaugušie kopumā, nemīl atteikumus, vai arī ar nepatiku dara to, ko viņi negrib. Viņiem ir tiesības būt satrauktiem, neapmierinātiem, dusmoties. Bet jūsu, kā mammas uzdevums, ir mierināt, palīdzēt izdzīvot emocijas, neatkāpties no sava lēmuma, ja tas jums ir nepieciešams, jo ne velti jūs šādu lēmumu pieņēmāt."
Zemāk atradīsi vēl vairākus "Cālis" arhīva materiālus par mazuļu audzināšanas lietām.
Kā rīkoties, ja pusotru gadu vecs bērns sit mammai
Katram vecumam ir savas īpatnības – ir mammas, kuras netiek galā ar bērndārznieka vecuma bērna uzvedību, bet dažām problēmas sagādā jau pusotru gadu vecs bērns. Vai košana un sišana mammai ir normāla parādība? Un kā rīkoties mammai? Lūk, mammas jautājums un speciālista atbilde!
Pusotru gadu vecs bērns viens pats nespēlējas – rakstura iezīme vai kļūdas audzināšanā
Katrs bērns ir individuāls, to uzsver visi speciālisti. Nereti mammām ir grūti savus mazos ķiparus izprast, – kāpēc viņš tik daudz raud, ne minūti negrib palikt viens pats, baidās no svešiniekiem… Un bez rūpēm par bērnu mammai ir vēl gana daudz cita darāmā. Aplūkosim vienu pavisam tipisku situāciju, ko droši vien atpazīs daudzi jo daudzi vecāki – pusotru gadu vecs bērniņš nepavisam negrib viens pats paspēlēties, nemitīgi pieprasot mammas uzmanību. Atbildi sniedz psiholoģe.
Izmisums – gadu vecs bērns mazēdājs. Vecāki dalās knifiņos, kā iemānīt ēdienu
Dažreiz bērni mēdz vecākiem radīt galvassāpes – ir tādi mazuļi, kuri gatavi apēst visu, kas vien pieejams, bet ir tādi, kuri ēd ļoti maz vai nereti pat vispār atsakās no ēdiena. Grūtāk ir tiem vecākiem, kuru bērni ir mazēdāji, jo neēšana un nepieciešamo uzturvielu neuzņemšana nepavisam neveicina bērna attīstību. Un, ja arī ārstiem nav īstā padoma? Piedāvājam vecāku noslēpumus no "Cālis" foruma, kā izdevies panākt, lai mazēdājs kļūst, ja ne par dūšīgu, tad vismaz normālu ēdāju.
Nekliedz uz bērniem, lai izpatiktu svešiniekiem: daudzbērnu tēvs par dusmu lēkmēm publiskā vietā
Dusmu lēkme – stiprs un nekontrolējams bērna dusmu un vilšanās izvirdums. Tā izpaužas fiziski – roku vicināšana un kāju dauzīšana, vārtīšanās pa zemi, galvas sišana, kaušanās – un ir ļoti, ļoti skaļa. Šādas lēkmes bērnu pavada aptuveni no pusotra gada vecuma līdz vismaz četriem gadiem. Bērnam augot lielākam un iemācoties izpaust savas vēlmes ar valodas palīdzību, dusmu lēkmes kļūst retākas un ir mazāk eksplozīvas, šādus novērojumus veicis trīs bērnu tēvs Neils Sinklrērs, kurš savu pieredzi un padomus bērnu audzināšanā sniedz grāmatā "Komandiertētis".
Jautājums psihologam: ja bērns gada vecumā nerunā, tas ir jāuztver nopietni
"Manam dēlam ir gads un viens mēnesītis. Visos psiholoģiskos rakstos un grāmatās par bērnu attīstību teikts, ka ap šo vecumu bērnam jau būtu jāizrunā kā minimums astoņi vārdi. Vai tā ir? Un ja mūsu puisēns pagaidām saka tikai atsevišķas skaņas, vai mums par šo jautājumu ir vērts satraukties?" tā pēc padoma psihologam "Parents" vaicā kāda mamma.
Kas būtu jāprot mazulim pēc gada vecuma un kad jāsāk uztraukties
Lai gan ir vispārzināms, ka katrs bērns attīstās atšķirīgi, tomēr ir vispārpieņemti standarti, kas būtu jāprot vienā vai citā vecumā. Šoreiz palūkosim, kādai būtu jābūt valodas attīstībai vecumā no 14 līdz 16 mēnešiem, kādas spēles un rotaļas ieteicamas šī vecuma mazuļiem, kā arī norādīsim uz tām pazīmēm, kas varētu liecināt, ka bērniņš neattīstās atbilstoši vecumam.
Mazulim svešu bērnu 'draudzēšanās' rada diskomfortu. Psiholoģes ieteikumi
Ir bērni, kuri pasaulei un visam svešajam ir ļoti atvērti, bet ir bērniņi, kuri labāk visu novēro no malas. Un nevienā gadījumā nevar teikt, ka tikai tas vienīgais ir pareizais. Nē, katrs bērns ir personība, ar tikai sev raksturīgajām īpašībām. Bet kā sadzīvot pasaulē, kā veidot attiecības ar vienaudžiem, kā pareizāk rīkoties vecākiem? Pēc padoma par mazu bērnu savstarpēju attiecību veidošanu taujā kāda mamma, kurai atbildi sniedz psiholoģe.
Kā nevajag audzināt bērnus: 10 'ne' no psiholoģes Hipenreiteres
Kā nekļūt par mentoru attiecībā pret paša bērnu? Kā iemācīt bērniem patstāvību? Daudz tiek rakstīts, runāts par to, kā jāaudzina bērni, šoreiz piedāvājam netipiskāku pieeju – kā nevajag audzināt savas atvases jeb 10 "ne" no psiholoģes Jūlijas Hipenreiteres. Viņa savus padomus atklājusi portālam "Econet".
Vecāku attieksme un uzticēšanās bērnam ir svarīga no ieņemšanas brīža, uzskata Klaudija Hēla
Manuprāt, mūsu pasaule kļūtu labāka, ja mēs saviem bērniem veltītu vairāk laika, savās pārdomās dalās četru bērnu mamma, vecmāmiņa, fizioterapeite, ropažniece Klaudija Terēza Hēla.