Bērni visbiežāk traumas gūst mājās; trīs bīstamākās telpas

Bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks vēstīja, ka Latvija traumatisko rādītāju ziņā ir valdošajā pozīcijā Eiropā. Taču viņš atzīst, ka lielāko daļu šo traumu varētu novērst pašu spēkiem.

Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir apzināties, kuras vietas mājā bērnam ir bīstamas, un saprast, kā tās padarīt pēc iespējas drošākas. To "Gaidību ceturtdienas" izglītojošo lekciju laikā stāstīja Latvijas pediatru asociācijas prezidente, profesore Ilze Grope.

Grope stāsta, ka virtuve ir viena no bīstamākajām vietām mājā. Tur atrodas tādas bērnam bīstamas lietas kā kontakti, plīts, naži, dakšas un citi sadzīves priekšmeti, ar kuriem bērni labprāt spēlējas. Tā arī ir vieta, kur mēs glabājam dažādus bērna veselībai kaitīgus pārtikas produktus, piemēram, sodu, etiķi un dažādas garšvielas.

Visas iepriekš minētās lietas vajadzētu turēt bērniem nepieejamā vietā. Tāpat vecāki var iegādāties drošinātājus, kuri liegs mazulim atvērt kādu skapīti vai atvilktni, kurā glabājas viņa dzīvībai bīstams lietas.

Taču ne tikai virtuvē atrodamie priekšmeti rada apdraudējumu bērna veselībai. Māmiņas ik dienu cenšas apvienot bērna pieskatīšanu ar mājas uzkopšanu, ēst gatavošanu un citiem darbiem. Šī iemesla dēļ viņas nereti šos darbus dara kopā ar mazuli, taču dažkārt šāda mātes rīcība var pakļaut bērnu riskam. Kā vienu no piemēriem Grope min bērna turēšanu rokās, ēst gatavošanas laikā. Viņa stingri atgādina, ka, darbojoties virtuvē, mazo turēt rokās nevajadzētu. Tā vietā viņa iesaka mazuli iesēdināt mašīnām paredzētajā bērnu sēdeklīti. "Bērns ir tur iesprādzēts, un viņš jūs redz. Tādā veidā jūs bērnu neturat rokās un pasargājat no iespējas apdedzināties vai satraumēties," viņa skaidro.

Varētu šķist, ka bērna gultiņa mazajam ir pati drošākā vieta, taču tā vienmēr nav. Arī šī ir vieta, kur mazais var nodarīt sev dzīvībai bīstamu kaitējumu, piemēram, nosmakt. Lai no tā izvairītos, vecākiem nevajadzētu bērniņu guldīt pufīgos spilvenos un atstāt bez uzraudzības. Bērni ir ļoti aktīvi, tāpēc pat mēnesi vecs zīdainis var, nedaudz pagriežot galvu, sevi nosmacēt starp spilveniem, stāsta speciāliste.

Bērnu ne tikai nevajadzētu guldīt starp spilveniem, bet arī uz tiem. Ja vēlies mazulim palikt kaut ko zem galviņas, Grope iesaka izmantot salocītu flaneļa autiņu vai frotē dvielīti. Var izmantot arī cita materiāla audumu, kas būtu maigs un mīlīgs.

Bērna gultiņa var kalpot arī par vienu no vietām, kur bērns var saskarties ar pirmajām muguras traumām, tāpēc īpaši liela nozīme ir bērniņa vecuma un vajadzībām atbilstoša matrača izvēle. Pediatru asociācijas prezidente iesaka mazuļa gultiņām izvēlēties cietu matraci, piemēram, kokosa.

Tikpat svarīga nozīme ir mazuļa segas izvēlei. Tai ir jābūt ļoti vieglai un elpojošai, lai gadījumā, ja bērniņš to uzmauc uz galvas, viņam nedraudētu nosmakšana.

Dažkārt vecāki bērna gultiņu izmanto kā vietu, kur bērns var nodoties rotaļām ar mīkstajām mantiņām un grabulīšiem, taču brīdī, kad mazais dodas gulēt, visas mantiņas no gultas būtu jāizņem. Grope stāsta, ka tās mazuli var saskrāpēt vai pat sabiedēt.

Ļoti bieži vecāki izlemj atvasi guldīt savā gultā. Grope skaidro, ka šajā jautājumā izvēle ir pašu vecāku rokās. Viņi var izvēlēties, vai guldināt mazuli sev blakus, vai likt viņu atsevišķā gultiņā. Taču, ja vecāki ir nolēmuši par labu bērna guldīšanai lielajā gultā, arī tur nevajadzētu aizmirst par spilveniem un to bīstamību. Pediatru asociācijas prezidente stāsta, ka, pirms bērniņa likšanas gultā, no tās vajadzētu izņemt visus spilvenus.

Grope arī atgādina, ka mazuli nevajadzētu atstāt vecāku gultā vienu. "Pat mēnesi vecs zīdainis var izvelties no gultas un salauzt rokas, kājas un sasist galvu," viņa stāsta. Ja pēkšņi ir vajadzība bērniņu atstāt gultā vienu, pediatru asociācijas prezidente iesaka gultas malas nodrošināt ar sarullētu segu, tādā veidā izvairoties no nepatīkamiem pārdzīvojumiem kā bērnam, tā vecākiem.

Nakts skapītis bieži tiek izmantots kā vieta, kur nolikt kosmētiku, rotaslietas, medikamentus un citas bērnam iespējami kaitīgas lietas. Ja vecāki ir nolēmuši mazuli guldīt savā gultā, tad šīs lietas no nakts skapīša vajadzētu noņemt. Sevišķi lielu uzmanību tam vajadzētu pievērst tad, kad mazais jau ir iemācījies spert pirmos soļus un pats naski skraidelē pa māju. "Laikā, kad bērns sāk rāpot un pēc tam jau staigāt, viņš ļoti viegli var aizsnieg šķietami neaizsniedzamus plauktus, skapīšus un citas vietas. Šī iemesla dēļ visu vajadzētu novietot tik augstu, lai bērns tam nevarētu piekļūt. Vislabāk to ir novietot augšējā plauktā aiz aizslēgtām durvīm," pamāca Grope.

Grope stāsta, ka viņa ir redzējusi, kā bērns atver pat vissarežģītākos rokturus. Tādēļ, kad bērniņš sāk staigāt, vecākiem vajadzētu nodrošināties ar durvju un logu aizsargiem, kas atturēs bērniņu no dažādām traumām, piemēram, pirkstu ieciršanas druvīs vai pat izkrišanas pa logu.

Durvis ir bīstamas arī tāpēc, ka bērni vecumā no viena līdz sešiem gadiem, nereti mēdz paši sevi ieslēgt telpā. Lai šādas situācijas neveidotos, dzīvokļa iekšpusē atslēgas durvīs atstāt nevajadzētu.

Grope atgādina, ka cilvēks var noslīkt jebkurā ūdenstilpnē, neatkarīgi no tās dziļuma. Šī iemesla dēļ vannas tuvumā vecākiem jābūt īpaši uzmanīgiem un modriem. Sevišķi vajadzētu uzmanīt vecākus bērnus, kuri jau ir iemācījušies staigāt. Viņus vannas istabā noteikti nevajadzētu atstāt vienus, sevišķi tad, kad vannā tiek pildīts ūdens. Grope skaidro, ka mazais var ļoti viegli pārliekties pāri vannas malai un tajā iekrist. Ja blakus nebūs vecāki, kuri bērnam varēs palīdzēt, sekas var būt letālas.

Vanna ir vieta, kur regulāri mazgājamies ne tikai mēs paši, bet tiek vannots arī mazulis. Vannojot mazuli, vecāki ir pamanījuši, ka slapjš bērns ir diezgan slidens, tāpēc dažkārt viņu noturēt ir sevišķi grūti. Grope vēsta, ka labākajā gadījumā mazo ir vannot divatā, taču ne visiem vecākiem ir šāda iespēja. Kā vēl vienu variantu, kā izvairīties no mazuļa izslīdēšanas no rokām, vannošanas laikā, viņa iesaka roku aptīt ar plānu dvielīti va marli, kas palīdzēs novērst iespējamo slīdēšanu.

Dažkārt vanna var sagādāt nepatīkamas sajūtas, ja ūdens padeve strauji maina temepratūru no karsta un aukstu un otrādi. Ja pieaugušajam šādas temperatūras maiņas var šķist pat patīkamas, zīdaiņa jūtīgajai ādai tas nemaz nenāks par labu. Šī iemesla dēļ Grope iesaka bērna skalošanai ūdeni sagatavot atsevišķā traukā.

Bērniem kaitīgo līdzekļu sarakstā ietilpst ne tikai dažādi ķīmiskie līdzekļi, kurus mēs izmantojam mājas uzkopšanai, bet arī šampūns, dušas želeja, skrubis un citas skaistumkopšanas preces, kuras lietojam mazgāšanās laikā. Arī šādas ikdienas preces būtu jāglabā bērniem nepieejamā vietā. Vislabāk tādas lietas ir turēt skapīšos, aiz aizslēgtām durvīm. Tas pats attiecas arī jau uz iepriekš pieminētajiem ķīmiskajiem līdzekļiem. Grope vēsta, ka ir bijuši gadījumi, kad bērns nogaršo kādu ķīmisko tīrīšanas līdzekli, un tam ir smagas sekas.