Prasme sadzirdēt sievieti var kompensēt smagu dzemdību pieredzi – intervija ar EEH praktiķi no Itālijas

6. oktobrī Barbara uzstāsies konferencē "Labi vecāki šodien", Rīgā, ko organizē ģimenes psiholoģijas centrs "Līna" un atbalsta ģimenes portāls "Cālis". Tādēļ piedāvājam Nikoles Ritčas sarunu ar Barbaru Valheri no Itālijas, kuru varēs arī dzirdēt klātienē pie mums, Rīgā.

– Kas ir pirmā emocionālā palīdzība (EEH)?

– EEH piedāvā palīdzību akūtās krīzes situācijās. To pielieto gadījumos, kad vecāki un bērni piedzīvo stresa situācijas. Vecāki vēršas pie manis ar zīdīšanas, barošanas un miega problēmām, ar bērniem, kuri daudz raud vai piedzīvo cita veida stresu. Arī kad vecāki jūtas pārguruši vai ir sajūta, ka "kaut kas nav kārtībā" saskarsmē ar bērniem. EEH var izmantot ne tikai individuālās konsultācijās, bet to var arī ļoti labi pielietot, strādājot ar grupām, atbalstot vecāku kopā ar viņu mazuļiem izglītošanu.

– Kā nonācāt pie EEH?

– Strādājot kā bērnu medmāsa un zīdīšanas konsultante, ik reizi atkal un atkal nonācu strupceļā. Aiz neskaitāmajām problēmām, vienalga, vai saistītām ar gulēšanu, zīdīšanu vai ilglaicīgu bērna raudāšanu, bieži slēpās pavisam kas cits, kā noteikšanai manas zināšanas nebija pietiekamas. Es zināju – man ir nepieciešams vēl kāds darba instruments. Pirms apmēram desmit gadiem draudzene man iedeva reklāmrakstu par tālākizglītību, ar vārdiem "Tas ir kaut kas priekš tevis!". Tā EEH patiesībā atrada mani, un es sāku izglītoties pie Tomasa Harmsa – ķermeņa psihoterapeita un EEH dibinātāja. EEH konsultanti nāk no dažādām sfērām, piemēram, ar veselības aprūpi saistītu profesiju speciālisti, vecāku un mazuļu grupu vadītāji, pedagogi, psihologi, psihoterapeiti.

– Kādos dzīves posmos konsultējat vecākus un bērnus?

– Principā EEH ir modelis, kuru var pielietot dažādos dzīves posmos, no dzimšanas līdz pat slimnieku un mirstošu cilvēku konsultēšanai un atbalstīšanai. Pašreiz EEH koncentrējas uz vecāku ar mazuļiem rūpīgu konsultēšanu laikā no grūtniecības un dzemdībām līdz pat bērna pirmajiem dzīves gadiem. Tieši dzemdību un pēcdzemdību laikā, ņemot vērā hormonu iespaidā radušos paaugstināto jutīgumu, sievietēm EEH pieeja ir īpaši piemērota.

– Vai sievietes pirms dzemdībām un pēc tām šī iemesla dēļ ir ievainojamākas?

– Es bieži konsultēju sievietes pēc traumatiskām dzemdībām, spontānajiem abortiem vai nedzīva bērniņa nākšanas pasaulē. Man ir ļoti žēl, ka sievietēm netiek pievērsta pietiekama uzmanība tieši dzemdību laikā, kad viņām tas visvairāk būtu nepieciešams. Bieži lēmumi sievietēm tiek uzspiesti, nejautājot par viņu vajadzībām.

Sievietēm pašām ir daudz resursu. Māksla ir sievietei dot iespēju tos atraisīt, kad dzemdību partneris, vecmāte, aprūpes darbinieks vai ārsts iesaistās, redz sievieti ar viņas vajadzībām, un ir viņai blakus. Šī ievērošana un sadzirdēšana var kompensēt arī smagu dzemdību pieredzi un palīdzēt izvairīties no emocionālām traumām.

Tā nav apsūdzība. Dzemdētāju, nedēļnieču un zīdaiņu aprūpei ir pilnīgi cita dinamika. Emocionālā līmenī tas ne vienmēr ir vienkārši. Daudzas tēmas un radušās sajūtas ietekmē arī mūs kā aprūpētājus, liek mums justies bezspēcīgiem un bezpalīdzīgiem vai arī atsauc atmiņā mūsu pašu pieredzi. Bieži tas ir smagi un sāpīgi, un tad mēs labāk paslēpjamies aiz dažādām tehnikām, arī aiz alternatīvām un maigām metodēm, tā vietā, lai patiesi ļautos vecāku un mazuļu emocionālajām vajadzībām.

– Kā konsultējat vecākus un bērnus?

– Centrā vienmēr ir vecāku un bērna emocionālās saiknes jeb piesaistes stiprināšana. Ja mēs vēlamies mainīt bērna uzvedību, tad EEH tas izpaužas tā, ka vecākiem mācu atpazīt, kā veidojas kritiskās situācijas, atpazīstot tieši savā ķermenī sajūtas un reakcijas uz notiekošo. Vecāki bieži ignorē sevi un savas vajadzības. Drošas piesaistes priekšnoteikums ir izteikta sajūta, ka jūtu sevi, esmu šeit, savā ķermenī, esmu pie sevis. To palīdz iegūt elpošana, darbs ar ķermeni, vizualizācija, relaksācijas tehnikas un citas metodes.

Galvenais instruments šajā gadījumā ir ķermenis, vecāku spēja uztvert sava ķermeņa sajūtas, un arī mana kā konsultanta ķermeņa rezonanse, esot līdzās šim vecākam ar viņa mazuli.

Svarīgs EEH pamatelements ir esošo resursu stiprināšana. Daudziem vecākiem ir nereāls priekšstats par dzīvi ar bērnu. Viņi domā, ka tā ir nepārtraukta ikdienas laimes sajūta. Tomēr realitāte ir citāda. Tas bieži vien izraisa vilšanos, un tieši tad ir svarīgi, mazos brīžus, kuri ikdienā dod spēkus, atpazīt un pieņemt: sirsnīgs mazuļa smaids no pārtinamā galdiņa, acu kontakts, atslābuma brīdis, kad bērns ir pie krūts un jūtas apmierināts.

– Tātad daudziem vecākiem ir nepareizs priekšstats?

– Jā, bet tas ir arī saprotami: šajā straujajā laikmetā notiek arvien mazāk dzemdību, dzīve kļūst arvien plānojamāka, prasības pret sevi un apkārtējo vidi - arvien augstākas. Visam jābūt perfektam. Ja līdz ar bērna piedzimšanu neiestājas gaidītā laimes sajūta, vecāki ir vīlušies - gan sevī, gan bērnā. Lai izveidotos dziļa emocionāla saikne un mīlestība pret bērnu, reizēm nepietiek ar to vien, ka mazulis ir gribēts un gaidīts, nepieciešams ir laiks un telpa, lai tie veidotos. Tieši šeit sākas mans darbs.

–Cik tālu sniedzas jūsu darba robežas?

– Es esmu no veselības aprūpes sfēras, tādēļ mans darbs nav saistīts ar psihopatoloģiju, un man ir pilnīgi skaidras mana darba robežas. Vecāku un mazuļu konsultācijās es cenšos stiprināt to, kas ir veselīgs katrā mammā un tētī, viņu ģimenē un attiecībās. Ja tas nav iespējams, strādāju kopā ar psihologu vai psihiatru, pie kuriem pēc nepieciešamības vecākus nosūtu tālāk.

– Kas jums patīk jūsu darbā?

– EEH ir daudzveidīga konsultāciju forma, ar kuras palīdzību var palīdzēt vecākiem atrast viņu pašu risinājumus savām situācijām. Darbu atvieglo tas, ka nav jābūt gatavam perfektam risinājumam, nav jāsniedz padoms, kas ir pareizi un kas ir nepareizi, vecāki iedrošināti savu ceļu savā vecāku lomā spēj atrast paši.

Katru reizi arvien no jauna mani aizkustina tas, cik daudz savā labā spēj paveikt katra sieviete, katrs vīrietis un katrs bērns, ja vien saņem atbalstu, kas ir nevērtējošs, un notiek drošā vidē, kur valda pieņemšana.