Aizdomīgi tipi, sociālie tīkli un ielu vide – ieteikumi bērnu drošības sargāšanai

Apsardzes kompānijas "Koblenz drošība" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks, atbildot uz daudzajiem klientu jautājumiem par bērnu drošību mājās, ir novērojis, ka katru gadu, sākoties jaunam mācību gadam, pieaug to klientu zvanu skaits, kas uztraucas, vai mājoklī ir aizslēgtas durvis un ieslēgta signalizācija. Šīs bažas liecina, ka vecāki nav pārliecināti, vai bērni pareizi ievēro drošības noteikumus.

Uzņēmums piedāvā ieskatu drošības ieteikumos, ko būtu vērts vēlreiz pārrunāt ar bērniem, turklāt darīt to atbilstoši bērna vecumam un viņam saprotamā viedā.

Jānorunā ar bērnu, pa kuru ceļu/ maršrutu viņš ikdienā dodas, lai tas būtu drošs no visiem aspektiem. Par drošāko maršrutu var izvēlēties to ceļu, kur bērns var dorši šķērsot ielas braucamo daļu un, lai bērnam nebūtu jāšķērso nezināmi pagalmi, tumšas ielas u.c iespējami bīstamas vietas.

Bērnam vienmēr vajadzētu informēt vecākus par savu atrašanās vietu. Lai arī bērni, sevišķi jaunieši, nav sajūsmā par šo faktu, vajadzētu vienoties, ka bērns atsūta vismaz īsziņu, ja plāno doties mājās pa citu ceļu vai aizkavēties kaut kur ilgāk.

Vispirms bērnam skaidri jādefinē kas ir "svešs cilvēks". Bērnam jāsaprot, ka svešs nav radinieks, bet tajā pat laikā cita skolēna vecāki, kaimiņi, pagalmā bieži sastapts cilvēks vai garāmgājējs tiek uzskatīts par svešu cilvēku. Bērnam jāzina, ka pret svešiem cilvēkiem jābūt laipnam, bet detalizētās sarunās nevajag iesaistīties, tproti, nestāstīt svešiem, vai viņš ir viens mājās, kur ir vecāki, vai mājās ir jauns dators vai vērtīgas lietas.

Papildus tradicionālajiem drošības ieteikumiem, ko bērniem māca mājās un skolā, apsardzes uzņēmums iesaka no jauna pārrunāt ar bērniem informāciju, ko drīkst un ko nedrīkst izpaust publiski. Tas saistīts ar mūsdienās neatņemamu ikdienas komunikāciju sociālajos tīklos, kur bieži, neapdomīgi tiek izpausti dati par dzīvesvietu un ikdienas paradumiem. Šis drošības risks ir novērojams ne tikai bērnu paradumos komunicēt, bet arī pieaugušo rīcībā. Apsardzes uzņēmums atgādina, ka informācija sociālajos tīklos par jūsu dzīvesvietu un ikdienas paradumiem, var nokļūt nelabvēlīgu cilvēku redzeslokā un tā var tikt izmantota, lai īstenotu ielaušanos jūsu mājoklī.

Bērniem, pat atrodoties mājās, vienmēr ir jāaizslēdz durvis no iekšpuses. Tāpat, aizejot no mājas, jāatceras izslēgt elektriskās ierīces, gāzes vai elektrisko plīti. Un protams, arī aizejot, durvis noteikti ir jāaizslēdz.

Bērnam jāzina, ka viņš drīkst zvanīt vecākiem jebkurā brīdī. Noteikti norunāt, kam vēl no tuviniekiem zvanīt, ja kādu iemeslu dēļ neizdodas sazvanīt vecākus.

Ar bērnu var vienoties, ka uz durvju zvaniem netiek reaģēts. Taču, ja vecāki ir nolēmuši, ka bērns drīkst atvērt durvis, ja pie tām kāds zvana, viņam ir jāizskaidro drošības nosacījumi, kas jāievēro šādā situācijā. Pirms durvju atvēršanas ir jāpajautā, kas ir zvanītājs. Bērnam jāzina, ka viņš var atvērt durvis tikai pazīstamām personām. Taču svarīgi ir precīzi definēt, kas ir šīs uzticības personas, kurām var atvērt durvis. Jāizskaidro, ka jebkuram kaimiņam, sētniekam, pārvaldniekam vai pat, ja zvanītājs sevi dēvē par policiju vai ugunsdzēsējiem, durvis labāk neatvērt, bet informēt vecākus par šo starpgadījumu.

Bērnam jāizstāsta, kā identificēt aizdomīgus cilvēkus. Paskaidrot, – ja bērnam šķiet, ka kāds cilvēks ir aizdomīgs, un viņš šī cilvēka klātbūtnē jūtas apdraudēts, viņš var apgriezties un iet pretējā virzienā. Tāpat bērns var pāriet pāri ielai, lai droši apietu nevēlamo cilvēku.

Ja bērnu apsaukā, aizvaino vai ar kaut ko apmētā, ieteicams nereaģēt, neatbildēt, neiesaistīties konfliktā, bet ātri doties prom. Ja kāds uzbrūk, ķeras pie drēbēm, grūsta vai dzenas pakaļ, apsardzes kompānija iesaka bērnam vērsties pēc palīdzības pie tuvākā cilvēka, kurš viņam kaut vai vizuāli izsauc uzticību. Bērns patvērumu var meklēt arī veikalā vai sabiedriskā transportā, kur ir lieli cilvēku pūļi. Visticamāk, ka pāridarītājs nemēģinās bērnu aizskart publiskā vietā, kur ir daudz cilvēku.

Šādās situācijās bērns var izjust bailes doties mājās, tāpēc viņu vajadzētu iedrošināt vērsties pie kāda cilvēka, kas izraisa uzticību, piemēram, kaimiņa, ar kuru kopā viņš varētu droši ieiet mājās.

Ja bērnam kāpņutelpā seko kāds cilvēks, un viņš jūtās neomulīgi, bērnam jācenšas pēc iespējas ātrāk nonāk dzīvoklī. Tāpat viņš var piezvanīt pie kaimiņu dzīvokļa durvīm. Taču, ja šāda aizdomīga persona iekāpj ar bērnu liftā, viņš var nekavējoties no tā izkāpt, un doties pa kāpnēm. Iedrošiniet bērnus neapslāpēt neomulīgās sajūtas, bet rīkoties tā, kā viņam šķiet drošāk.

Iemācīt bērniem, ka maku, mobilo telefonu un mājas atslēgas nekad nedrīkst atstāt bez uzraudzības, piemēram, uz soliņa spēļlaukumā. Tāpat bez uzraudzības kāpņutelpā nevajadzētu atstāt, piemēram, somas, drēbes vai velosipēdu.