Omega 3 taukskābes – vitāla nepieciešamība zīdīšanas laikā

Līva stāsta, ka reiz dzirdējusi tādu pieņēmumu, ka, iespējams, viņas kaulos vēl aizvien ir atrodams kalcijs no brokastu siermaizītēm, kuras viņas mamma ēda gaidībās. LLU doktorante atzīst, ka tas liek apjaust, cik patiesībā liela nozīme ir mūsu uzturam, un, ka būtu cītīgi jāpiedomā pie tā, ko mēs ēdam. Sevišķi svarīgs sabalansēts uzturs ir jaunajām māmiņām bērna gaidīšanas un zīdīšanas laikā.

Bērniņš strauji attīstās ne tikai mātes vēderā, bet arī pirmajā savas dzīves gadā. "Ja bērniņam piedzimstot, viņa smadzeņu apjoms ir aptuveni 75 procenti no pieauguša cilvēka smadzeņu apjoma, tad pirmā dzīves gada laikā šis apjoms pieaug vēl par aptuveni 15 procentiem," skaidro Aumeistere.

Smadzenes ir viens no svarīgākajiem cilvēka orgāniem. To pilnvērtīgai attīstībai bērniņam ir nepieciešamas omega 3 taukskābes, no kurām svarīgākā ir Dokozaheksaēnskābe (DHS). Tā ir mūsu smadzenēs dominējošā taukskābe. Aumeistere atklāj, ka tieši mammas piens ir labākais omega 3 taukskābju, līdz ar to arī DHS, avots, tāpēc māmiņai ir jādomā, kā viņa var uzņemt šīs mazuļa smadzenēm tik nepieciešamās taukskābes.

Omega 3 taukskābes var uzņemt divējādi – uzturā lietojot pārtikas produktus, kas satur nepieciešamās taukskābes, vai uztura bagātinātājus.

Zivis un jūras veltes ir viens no labākajiem omega 3 taukskābju avotiem. Sevišķi daudz šo taukskābju ir treknajās zivīs – lasī, forelē un siļķē, stāsta LLU doktorante. Tāpat uzturā var lietot arī olas. "Veikalā ir atrodamas arī speciālās olas, kuras satur omega 3 taukskābes," skaidro LLU docente. Nelielos daudzumos šī tik svarīgā taukskābe ir arī vistas, liellopa un cūkgaļā.

Kaut zivis un jūras veltes ir dāsni pildītas ar omega 3 taukskābēm, tās nevajadzētu uzturā lietot pārmērīgos daudzumos. Aumeistere skaidro, ka 100 grami laša satur 1300 miligramus DHS – vienu no svarīgākajām omega 3 taukskābēm. Tas nozīmē, ka 100 grami laša satur gandrīz nepieciešamo nedēļas DHS devu, kas ir 1400 miligrami. Taču, ja māmiņa labprāt izvēlas mieloties ar siļķi vai foreli, tad, lai uzņemtu nepieciešamo daudzumu DHS, viņai nedēļā vajadzētu apēst 200 gramu šo zivju. Turpretim olas, salīdzinot ar zivīm, satur daudz mazāk DHS. LLU doktorante skaidro, ka, lai uzņemtu nepieciešamo DHS dienas devu, kas ir 200 miligrami, māmiņai būtu jāapēd septiņas olas dienā.

Tāpat var pieturēties arī pie Veselības ministrijas ieteiktajām vadlīnijām – vienu līdz divas reizes nedēļā uzturā lietot treknās zivis – lasi, foreli vai siļķi. Porcijas daudzumam vajadzētu būt 250 līdz 300 gramiem. Arī šādi zivju ēšanas paradumi nodrošinās organismu ar nepieciešamajām omega 3 taukskābēm.

Taču ir arī zivis, kuras māmiņām uzturā lietot nevajadzētu. Nebūtu ieteicams ēst lielās un plēsīgās zivis, piemēram, haizivis, zobenzivis, zilspuru vai garspuru tunci, kā arī karalisko makreli. Tāpat nevajadzētu ēst arī Baltijas jūras lašus (īpaši to vēderiņus), Baltijas jūras mencu aknas un tunci. LLU docente gan uzsver, ka tunci, kuru var nopirkt veikalos iepakotu bundžās, grūtnieces un jaunās māmiņas droši var ēst.

Omega 3 taukskābes var uzņemt arī tās māmiņas, kuras dažādu iemeslu dēļ uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus. Šādā gadījumā sievietei ir jālieto uztura bagātinātāji, kas satur nepieciešamās omega 3 taukskābes – eļļa, kapsulas, zivju eļļa un aļģu eļļa. Aumeistere piebilst, ka nav veikts pētījums, kura laikā tiktu atklāts, ka ar produktiem uzņemtās omega 3 taukskābes organismā uzsūcās labāk nekā uztura bagātinātāji. Līdz ar to, nav pamata satraukumam par to, ka uzturā netiek lietoti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Taču, iegādājoties uztura bagātinātājus, LLU docente iesaka pievērst uzmanību vairākām detaļām – sastāvam, ieteicamajai dienas devai un tam, cik daudz DHS ir uztura bagātinātāja saturā. Tāpat, ja māmiņa uztura bagātinātājus pērk internetā, tad vajadzētu pārbaudīt, vai tie ir reģistrēti uztura bagātinātāju reģistrā, kuru vari atrast šeit.

Veicot pētījumu, Aumeister atklāja, ka piejūras reģionu valstīs māmiņu pienā ir augstāks DHS līmenis nekā tajās valstīs, kurām nav pieeja jūrai. Tas ir skaidrojams ar šajā valstī dzīvojošo cilvēku ēšanas paradumiem – viņi ikdienā labprāt uzturā lieto daudz zivis un citas jūras veltes. Taču kāda ir situācija Latvijā? Lai to noskaidrotu, LLU docente 2016. un 2017. gadā veica pētījumu, kura laikā māmiņām trīs dienas bija jāpieraksta viss, ko viņas ēd. Viņām netika uzlikti nekādi ierobežojumi vai doti konkrēti norādījumi par to, kādus produktus viņām vajadzētu lietot, līdz ar to viņas varēja ēst visu, ko vēlas. Tāpat viņām vajadzēja aizpildīt tabulu, kurā bija jānorāda produktu lietošanas biežums – kādus produktus un cik bieži viņas pēdējā mēneša laikā ir lietojušas. Pētījuma laikā māmiņām dažādos dienas laikos, pēc zīdīšanas, vajadzēja nodot arī piena paraudziņus, kuros tika pētīts 37 taukskābju saturs, no kurām viena bija arī jau iepriekš pieminētā DHS taukskābe.

Pētījuma veikšanas gaitā tika atklāts, ka Latvijā vidējais DHS daudzums pienā māmiņām ir 0,3 procenti. Tas ir minimālais ieteicamais DHS daudzums, kas mazulim palīdzētu vajadzīgajā daudzumā uzņemt nepieciešamās omega 3 taukskābes un nodrošināt smadzeņu veiksmīgu attīstību.

Kā jau iepriekš tika noskaidrots, tad galvenais omega 3 taukskābju avots ir zivis. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka reproduktīvajā vecumā vairāk nekā piecdesmit procentu sieviešu Latvijā uzturā lieto ļoti maz vai vispār nelieto zivis. Turpretim Aumeisteres veiktajā pētījumā atklājās, ka aptuveni 55 procenti māmiņu savā uzturā vispār nelieto vai maz lieto zivis, taču aptuveni 30 procenti lieto zivis vienreiz nedēļā, un 15 procenti – divreiz. Apstrādājot šos datus, atklājās, ka tām māmiņām, kuras uzturā zivis lieto vismaz vienreiz nedēļā, DHS līmenis ir augstāks nekā tām, kuras zivis uzturā lieto reti vai vispār nelieto.

Šis pētījums arī apstiprināja to, ka, jo vairāk māmiņa ar uztura palīdzību uzņem omega 3 taukskābes, jo augstāks šīs taukskābes līmenis ir viņas pienā.

LLU docente stāsta, ka Amerikā tika veikts pētījums, kurā pētīja DHS taukskābes ietekme uz bērna IQ līmeni. Pētījumā tika pierādīts, ka pēc četriem gadiem, tiem bērniņiem, kuru māmiņām zīdīšanas laikā šīs taukskābes līmenis bija augstāks, uzrādīja augstāku IQ rezultātus. Aumeistere stāsta, ka līdzīgi pētījumi ir veikti arī par konkrētās taukskābes ietekmi uz bērna redzi. Arī šī pētījuma rezultātā tika atklāta DHS taukskābes pozitīvā ietekme – bērniņiem, kuru mātes zīdīšanas laikā uzņēma pietiekoši daudz omega 3 taukskābes, redze ir asāka.

Taču cilvēka intelektuālās spējas ir atkarīgas ne tikai no dabas dotā, bet arī no vides, kurā viņš aug. Tādēļ vecākiem, kuri vēlas izaudzināt domājošus un zinātkārus bērnus, ir jārada tam piemēroti apstākļi. Piemēram, tā vietā, lai no vienas vietas slavētu bērnu, sakot "Kāds tu man gudrs! Kāds tu man apķērīgs! (lai gan dažreiz arī tas nepatraucēs), ir svarīgi koncentrēties uz dažām intelekta audzināšanas tehnikām, kas jau ir pārbaudītas un pierādījušas savu nozīmi. Šeit vari lasīt speciālistu ieteiktas lietas, kas var palīdzēt izaudzināt bērnu ar augstu intelektuālo koeficientu.

Intelekts un asa redze nav vienīgās pozitīvās lietas, ko bērniņam sniedz mātes piens. Viena no lietām ir mīlestības hormons, kas bērniņam visas dzīves laikā ir vitāli nepieciešams. Ko vēl viņam sniedz mātes piens un zīdīšana, vari uzzināt te.