Bērna turēšana ir viena no lietām, kas sevī iekļauj aprūpi par savu atvasi. Par spīti tam, Ozola stāsta, ka pieaugušie visbiežāk uzskata, ka aprūpe nozīmē higiēnu – autiņbiksīšu nomainīšana, bērniņa mazgāšanu, mazuļa nabas apkopšanu un citas lietas, taču šis vārds sevī ietver arī daudz citas lietas – zīdīšanu, auklēšanu, attiecību veidošanu, pieskārienu u.c. "Tas ir kopums, kurā ir jāievēro konsekvence, ilgtspēja un secīgums," skaidro vecmāte. Viņa uzsver, ka turpretim bērniņš uzskata, ka aprūpe ir kaut kas, ko ar viņu dara, kam viņš, iespējams, vēl nav gatavs. Tas ir kaut kas nezināms, jo bērniņam nav ne jausmas, kas turpināsies pēc šīs vecāku darbības. Iespējams, tās ir bailes un neizpratne par darbībām, kuras ar viņu veic mamma vai tētis. Šī iemesla dēļ Ozola uzsver, ka ir nepieciešams ievērot secīgumu. "Bērniņam ir jāiemācās un jāsaprot, ka pēc šīs darbības sekos nākamā. Tā būs katru reizi, kad tu bērniņu ņemsi rokās, mīļosi, zīdīsi, auklēsi vai vienkārši būsi viņam blakus. Tā ir stabilitāte un drošības sajūta, ko tu ikdienā, aprūpi veicot, ievēro. Tādā veidā tu ļauj bērniņam līdzdarboties," skaidro vecmāte.
Secīgums ir svarīgs ne tikai mazulim, bet arī māmiņām. Tas nerada lieku stresu un satraukumus, padarot kopā būšanu par baudāmu procesu. Ozola uzsver arī to, ka kopā ar stabilitāti ienāķs arī stabilitāte un miers, kuru jutīs arī mazuļa tētis. "Jo mierīgāka māmiņa, jo mierīgāks bērniņš, jo laimīgāka ģimene kopumā," viņa pamato.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
