Bērna pareiza turēšana un tās ietekme uz mazuļa attīstību

Bērna turēšana ir viena no lietām, kas sevī iekļauj aprūpi par savu atvasi. Par spīti tam, Ozola stāsta, ka pieaugušie visbiežāk uzskata, ka aprūpe nozīmē higiēnu – autiņbiksīšu nomainīšana, bērniņa mazgāšanu, mazuļa nabas apkopšanu un citas lietas, taču šis vārds sevī ietver arī daudz citas lietas – zīdīšanu, auklēšanu, attiecību veidošanu, pieskārienu u.c. "Tas ir kopums, kurā ir jāievēro konsekvence, ilgtspēja un secīgums," skaidro vecmāte. Viņa uzsver, ka turpretim bērniņš uzskata, ka aprūpe ir kaut kas, ko ar viņu dara, kam viņš, iespējams, vēl nav gatavs. Tas ir kaut kas nezināms, jo bērniņam nav ne jausmas, kas turpināsies pēc šīs vecāku darbības. Iespējams, tās ir bailes un neizpratne par darbībām, kuras ar viņu veic mamma vai tētis. Šī iemesla dēļ Ozola uzsver, ka ir nepieciešams ievērot secīgumu. "Bērniņam ir jāiemācās un jāsaprot, ka pēc šīs darbības sekos nākamā. Tā būs katru reizi, kad tu bērniņu ņemsi rokās, mīļosi, zīdīsi, auklēsi vai vienkārši būsi viņam blakus. Tā ir stabilitāte un drošības sajūta, ko tu ikdienā, aprūpi veicot, ievēro. Tādā veidā tu ļauj bērniņam līdzdarboties," skaidro vecmāte.

Secīgums ir svarīgs ne tikai mazulim, bet arī māmiņām. Tas nerada lieku stresu un satraukumus, padarot kopā būšanu par baudāmu procesu. Ozola uzsver arī to, ka kopā ar stabilitāti ienāķs arī stabilitāte un miers, kuru jutīs arī mazuļa tētis. "Jo mierīgāka māmiņa, jo mierīgāks bērniņš, jo laimīgāka ģimene kopumā," viņa pamato.

Vecmāte iesaka – ja vecāki ir atraduši aprūpes veidu, kas der gan vecākiem, gan bērniņam, pie tā vajadzētu turēties. "Ja centīsieties izmēģināt visas metodes, kuras ir ieteikuši citi vecāki, jūs bērniņam radīsiet apjukumu un nesapratni. Bērniņam patīk tas, ka viņš zina, ko māmiņa vai tētis ar viņu darīs tālāk. Tas viņam liek justies droši," viņa turpina.

Viens no svarīgākajiem aprūpes veidiem ir hendlings (no angļu valodas heandling), kas ir metode, kurā tiek mācīts, kā pareizi turēt un apieties ar jaundzimušo. Ozola uzsver, ka tas ir arī veids, kā veidojas vecāku un bērnu savstarpējās attiecības. "Tas, kā jūs pieskarsieties bērniņam, kā jūs viņu paņemsiet un samīļosiet, liks bērniņam saprast, ka tas, ko mamma dara, viņam patīk, un viņš to grib piedzīvot atkal. Bērniņam tas radīs sajūtu – mamma ir visforšāka, vislābāka. Viņa par mani rūpējas tā, kā neviens," stāsta vecmāte. Vairāk par to, kā veikt hendlingu mājas apstākļos, vari uzzināt šeit.

Visbiežāk bēriņa turēšanā tiek izmantotas rokas, taču pareizi būtu izmanto visu augumu. "Jūs pilnībā izjūtat bērniņu, un viņš izjūt jūs," viņa skaidro. Taču arī rokām ir liela loma bērniņa turēšanā, jo tās kalpo par balstu viņa mazajam ķermenītim. Ozola uzver, ka mazulis ir jābalsta ar visu savu roku, radot lielu atbalsta laukumu. Tādā veidā bērnam tiek nodrošināta stabilitāte, kas rada drošības sajūtu.

Zīdainim pēc iespējas ilgāk ir jānodrošina drošības un siltuma sajūta, kuru viņš izjuta mātes vēderā. Līdz ar to, turot mazuli, viņš ir jāpiespiež sev cieši klāt. Svarīgi ir pievērst uzmanību arī bērniņa muguras izliekumam. "Mazais parasti ir saliecies, rociņas un kājiņas piespiedis sev klāt. Tieši šādi viņu arī vajadzētu auklēt – tā, it kā viņš būtu ligzdiņā, drošībā pie mammas vai tēta," viņa turpina. Šādā pozīcijā viņš ir bijis mātes vēderā, kur juties ērti un labi. Lai neizjauktu šo bērniņam tik tīkamo pozu, zīdaini nevajadzētu ar varu censties iztaisnot. Tad, kad mazulis pats būs gatavs, viņš iztaisnosies un vairāk atvērsies. Bieži vien mazais pats zina, ko viņam vajag, tāpēc vecākiem nevajadzētu neko uzspiest.

Tāpat jāpievērš uzmanība tam, kā mazais tiek atbalstīts. Visam viņa ķermenim būtu jāguļ uz vienas no turētāja rokām, radot jau iepriekš pieminēto stabilitātes un atbalsta sajūtu. Turot zīdaini rokās, viņa sejai jābūt pavērstai pret turētāju (piemēru var apskatīt augstāk redzamajā attēlā).

Ozola uzsver, ka pirmajos dzīves mēnešos nevajadzētu zīdaini nēsāt pārliktu pāri plecam vai ar seju piespiestu pie krūtīm. Tādā veidā bērniņš un viņa mugurkauls iztaisnojas, un svars sadalās nepareizi. Kaut veselības problēmas uzreiz nevarēs pamanīt, pēc vairākiem gadiem, kad bērns sāks iet skolā, viņam var rasties mugurkaula problēmas vai galvassāpes. Viņa stāsta – par spīti tam, ka šāda mazuļa turēšana var izraisīt negatīvas sekas bērniņa mugurkaulam, viņš šādu turēšanas veidu pieņems. "Patiesība ir tāda, ka bērniņš pieņems visu, ko vecāki ar viņu darīs, pat tad, ja viņi to dara nepareizi," skaidro vecmāte.

Piecu līdz sešu mēnešu vecu bērniņu var nēsāt, atbalstītu uz gurna. Tāpat, atšķirībā no zīdaiņa, viņu vairs tik bieži nevajag turēt tādā kā kūniņā, atbalstītu uz rokām. Arī viņa seja var būt pavērsta uz āru, ļaujot viņam iepazīt un ieraudzīt pasauli sev apkārt, kas šajā vecuma posmā viņam ir vitāli nepieciešams.

Vecmāte atgādina, ka piecu līdz sešu mēnešu vecumā bērns jau sāk būt nedaudz patstāvīgāks un cenšas izzināt lietas sev apkārt, ko viņam vajadzētu arī ļaut darīt. Nevajadzētu spēlēties un darīt citas lietas viņa vietā. Viņam ir jāļauj pašam iemācīties iepazīt, vispirms sevi, savas rokas un kājas, un pēc tam arī rotaļlietas un visu citu sev apkārt. Tas bērnam iemācīs arī spēlēties vienam un būt patstāvīgākam. To, kāpēc tas ir svarīgi, vari lasīt šajā rakstā.