Lai runātu ar bērniem, nereti cenšas izmantot šķietami maigākus un mīlīgākus vārdus, ko cilvēki turpina lietot arī pieaugušā vecumā un reizēm, pat runājot ar ārstiem. Tiem, kas nevar saprast, kā tad ko dēvēt, noderīgas varētu būt latvju dainas, kur visai nekautrīgā veidā tiek runāts gan par cilvēka ķermeņa uzbūvi, gan mīlēšanos. Tajās lietotie vārdi gan daudziem varētu šķist nepiedienīgi un pat rupji.
Tāpat jāpiebilst, ka tautasdziesmas ļauj nojaust, ka uz mīlas priekiem naskas ir arī meitas, ne tikai dēli. Kādā tautasdziesmā, kas pierakstīta gan Kurzemē, gan Vidzemē un Zemgalē ir manāms drosmīgs tautumeitas aicinājums uz meņģēšanos: "Pisat mani, ciema puiši, man ir tauka petenīte." Turklāt jaunā dāma pantiņā ir uzstājīga – par lūguma nepildīšanu viņa sola sūdzēties kungam. Tāpat dainās ir atrodama meitu dižošanās ar saviem "labumiem", starp kuriem ir minēti pupiņi, nabiņa un "grāvītis lejiņā." Protams, neiztrūkst arī vīru dižošanās un slavēšana – dažam labam esot bijis tāds "rīks", ka varot pat sivēnu nodurt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
