Vāverīte, vientuļais mūks un prieka ieleja – neparasti un amizanti vārdi nerātnām sarunām  (3)

Lai runātu ar bērniem, nereti cenšas izmantot šķietami maigākus un mīlīgākus vārdus, ko cilvēki turpina lietot arī pieaugušā vecumā un reizēm, pat runājot ar ārstiem. Tiem, kas nevar saprast, kā tad ko dēvēt, noderīgas varētu būt latvju dainas, kur visai nekautrīgā veidā tiek runāts gan par cilvēka ķermeņa uzbūvi, gan mīlēšanos. Tajās lietotie vārdi gan daudziem varētu šķist nepiedienīgi un pat rupji.

Tāpat jāpiebilst, ka tautasdziesmas ļauj nojaust, ka uz mīlas priekiem naskas ir arī meitas, ne tikai dēli. Kādā tautasdziesmā, kas pierakstīta gan Kurzemē, gan Vidzemē un Zemgalē ir manāms drosmīgs tautumeitas aicinājums uz meņģēšanos: "Pisat mani, ciema puiši, man ir tauka petenīte." Turklāt jaunā dāma pantiņā ir uzstājīga – par lūguma nepildīšanu viņa sola sūdzēties kungam. Tāpat dainās ir atrodama meitu dižošanās ar saviem "labumiem", starp kuriem ir minēti pupiņi, nabiņa un "grāvītis lejiņā." Protams, neiztrūkst arī vīru dižošanās un slavēšana – dažam labam esot bijis tāds "rīks", ka varot pat sivēnu nodurt.

Dažādi mīļvārdiņi dzimumorgānu aprakstīšanai nozīme ir pieminnēti arī grāmatā "Dao noslēpumi guļamistabā". Tās autors skolotājs Čiaņs Centerzans skaidro, ka "bieži, lai kāpinātu baudu no dzimumakta, nākas pārrunāt ar partneri šo tēmu, bet parasti to liedz darīt ieaudzinātais tabu." Viņš iesaka dzimumorgānu apzīmēšanai izmantot mīļus vārdus ar pozitīvu nozīmi. Izmantojot personificētus vārdus, kas apveltīti ar patstāvīgām īpašībām, esot iespējams uzlabot seksuālo tuvību, jo tas "ļauj abiem gūt dziļāku saskarsmi ar paša personiskajām ķermeņa baudas vietām".

Kā tad tiek apzīmētas intīmās ķermeņa daļas cilvēku sarunās, nerātnajās dainās un Dao mācībā, lasi tālāk rakstā.

Ieteikto vārdu sarakstā ir arī cissis, čuruks, bibītis, bibis, pinčukiņš. Šie vārdi tiek lietoti, piemēram, vecākiem runājot ar saviem bērniem un raksturojot viņu ķermeņu uzbūvi, tāpat šos un līdzīgus vārdus izmanto arī pieauguši cilvēki, lai raksturotu dzimumorgānus pavisam citu nolūku vadīti.

Jāpiebilst, ka arī latviešu dainās ir pieejami dažādi nosaukumi dzimumloceklim. Tas tiek dēvēts gan vienkārši par rīku, gan par gaili un gailīti, diņķi, velkamo, metamo, pederīti un struņķi. Latviešu senči savos pantiņos ir bijuši tieši, un dainās atrodami arī vārdi, ko mūsdienās uzskata pat par rupjiem un nepiedienīgiem, piemēram, pipele un pipelīte.

Grāmatā, kas izklāsta Dao noslēpumus guļamistabā, ir minēti ļoti dažādi veidi dzimumlocekļa apzīmēšanai, piemēram, nefrīta zizlis, nefrīta stiebrs, pozitīvā virsotne, klinšu krauja, karmīna putns, vienradzis, nefrīta scepteris, mīlestības ierocis, diplomāts, sūtnis, ziņnesis, ģenerālis. Daži no ieteiktajiem apzīmējumiem, daudziem nebūs sveši, piemēram, tīģeris, čūska, jauns gailēns un citi.

Iespējams, daļa no vārdiem, kādos uzrunāt vīrieša mantību, varētu raisīt izbrīnu, piemēram, varde. Dzimumloceklis tiek dēvēts arī par bruņurupuča galvu, puiku, galminieku, pieredzējušu kareivi, drosmīgo varoni, vientuļo mūku, flautu, nefrīta kātu, nefrīta darbarīku, jan virsotni un jan ieroci.

Sievietes intīmās ķermeņa daļas vērienīgi apdziedātas arī latvju dainās, minot ne vien to nosaukumu, bet arī atrašanas vietu un tēlainu aprakstu, piemēram: "Apakš mana priekšautiņa vāverīte žāvojās. Sarkanām austiņām, melnajām uzacēm." Jau iepriekš rakstīts, ka tautasdziesmās atspoguļojusies ne vien vīriešu, bet arī meitu vēlme pēc meņģēšanās.

Aprakstot mīlēšanos, nereti izmantoti vārdi, ko mūsdienās uzskata par rupjiem, bet ir atrodami arī tēlaināki apzīmējumi, piemēram, ka puisis ar meitām bikses maina vai puisis iebāzis rīku meitas kabatā. Tāpat process tiek aprakstīts kā gulēšana vienam uz otra, bet nevainības zaudēšana tiek aprakstīta, kā "mīlestības kambarīša atslēgšana". Vārdi, ko tautasdziesmās izmanto sieviešu ārējo dzimumorgānu aprakstīšanai, ir pīzdiņa, peža, pežiņa, pisamais kambarītis, vāverīte, mīlestības avotiņš, petenīte, mušiņa un citi.

Skanīgi un, iespējams, mazāk lietoti apzīmējumi minēti arī grāmatā par Dao noslēpumiem guļamistabā. Tie ir nefrīta vārti, nefrīta ieeja, nefrīta istaba, collas kvadrāts, mazais avotiņš, dziļā ieeja, slēptā vietiņa, iņ taciņa, dievišķā pils, vientulības ieleja, zelta aiza, nefrīta dzīsla, medus podiņš, baudas grota, ēnainā ieleja, cēlie vārti, mistēriju istaba, purpurkambaris, baltā tīģera grota, prieka ieleja, slepenais kabinets, zelta vaga, mazā apaļā aliņa, austere, pērle, lotoss, pāršķeltā melone, apslēptā gliemežnīca un citi.