Piecas lietas, ko bērnu audzināšanā varam mācīties no britu karaliskās ģimenes  (1)

Anglija ir plaši pazīstama ar savu skaisto galvaspilsētu Londonu, kuru vēlas apmeklēt gandrīz katrs ceļotājs, sliktajiem laikapstākļiem un, protams, britu karalisko ģimeni. Šogad šī ģimene ir svinējusi divus lieliskus notikumus, kas licis visas pasaules acīm pievērsties tikai viņiem – prinča Viljama sieva Keita laida pasaulē jau trešo bērniņu un, protams, karaliskās prinča Harija un Meganas Mārklas kāzas.

Izrādās, ka senāk karaliskā ģimene nav veltījusi daudz laika bērnu audzināšanai. Kā vēsta portāls “People”, karaliskos bērnus lielākoties ir uzaudzinājušas auklītes un privātskolotāji, nevis vecāki. Tas viss mainījās aptuveni pirms trīs paaudzēm, kad ģimenē ienāca princese Diāna. Viņa savus dēlus, princi Viljamu un princi Hariju, nolēma audzināt citādāk, kas izmainīja karaliskās ģimenes bērnu audzināšanas principus uz visiem laikiem.

Tagad, kad abi puiši ir izauguši un sākuši veidot paši savas ģimenes, viņi ir nolēmuši savus bērnus audzināt līdzīgi, kā to darīja viņu māte – ar klātesamību un iesaistīšanos, neļaujot vecāku lomu ieņemt auklītēm vai citam karaliskās ģimenes personālam.

No karaliskās ģimenes mēs varam mācīties vismaz piecas svarīgas lietas:

Raksta laikā tu varēsi vairāk iepazīt katru no šīm vērtībām un, iespējams, aizgūt kādu no tām arī savā ģimenē.

Portāls “Businessinsider” izveidojis sarakstu, kurā ir minēti 16 veidi, kā britu karaliskā ģimene cenšas palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Šajā sarakstā ir minēts, ka karaliskā ģimene ne tikai ziedo naudu sarkanajam krustam, dabas katastrofās cietušajiem, vēža slimniekiem un citiem nelaimē nonākušajiem, bet arī ir gatavi ziedot kaut ko daudz unikālāku. Piemēram prinča Viljama sieva Keita reiz ziedoja septiņas colas, kas ir aptuveni 17 centimetri, savu matu, lai palīdzētu ar vēzi slimajiem bērniem un pusaudžiem, ziņo portāls “Independent”.

Ar to karaliskā ģimene parāda, ka viņi ir gatavi ne tikai saņemt, bet arī dot pretim. Tā ir vērtībā, kuru viņi nodod no paaudzes paaudzē.

Karaliskā ģimene mums palīdz ieraudzīt, cik svarīgi ir iesaistīties un palīdzēt. Un arī tu to spēj, neatkarīgi no tā, kāds ir tava maciņa biezums. Visticamāk, ka tava ģimene nevar atļauties ziedot tik milzīgu summu labdarībai, taču ir daudz un dažādi veidi, kā citādi palīdzēt nelaimē nonākušajiem, piemēram, ziedojot savas vecās drēbes un apavus. Šādā veidā tu ne tikai palīdzēsi citiem, bet arī kalposi par lielisku piemēru saviem bērniem.

Jaunie vecāki bieži vien vēlas, lai viss būtu perfekti, taču ir svarīgi atcerēties, ka mēs visi esam tikai cilvēki un neviens nav ideāls, it īpaši tad, ja audzinām bērnus pirmo reizi. Tam piekrīt arī trīs bērnu tēvs princis Viljams. “Mēs visi esam cilvēki un neizbēgami pieļaujam kļūdas. Par spīti tam, starp ģimenes locekļiem vienmēr valda lojalitāte un uzticība, kas palīdz pārvarēt grūtības. Tās ir lietas, kas jau no mazotnes uz mani ir atstājušas lielu iespaidu,” balstoties uz Keitijas Nikolas grāmatā “Williams and Harry: Behing the Palace Walls” rakstīto, savā 21. dzimšanas dienā esot teicis princis Viljams.

Mums visnotaļ vajadzētu ņemt piemēru no karaliskās ģimenes un iemācīt saviem bērniem, ka kļūdas nevajag nosodīt un par tām noteikti nevajadzētu arī kautrēties. Ar savu darbību parādi bērniem, ka tās var izmantot kā mācībstundu. Ne velti cilvēki bieži lieto teicienu: “No kļūdām mācās”. To ir svarīgi saprast ne tikai bērniem, bet arī vecākiem, sevišķi lietās, kas saistītas ar bērnu audzināšanu. Tev šāda pieredze ir pirmo reizi, tāpēc neizbēgami pieļausi kļūdas. Taču nenolaid galvu un mācies no tām, parādot bērniem lielisku piemēru, ka nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Šāds paraugs no vecāku puses princim Viljamam iemācīja, ka kļūdas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un neviens nav ideāls. Tāpat vecāku piemērs viņam parādīja, ka mēs varam tikt pāri neveiksmēm, nevis par tām sūdzoties un sevi žēlojot, bet gan no tām mācoties.

Mācīšanās no savām kļūdām ir vēl viens lielisks ieteikums, ko varam aizgūt no britu karaliskās ģimenes, kuru apbrīno visa pasaule.

Daudzi vecāki, audzinot bērnus, nav veltījuši pietiekoši daudz laika, lai iemācītu viņiem atbildīgi rīkoties ar naudu. Arī piecu bērnu māmiņa portālā “MightyMommy” atzīst, ka, par spīti tam, ka viņa bija vecākā piecu bērnu ģimenē un bieži vien pildīja mammas funkciju, izaugot, viņa saprata, ka nav iemācījusies, kā atbildīgi pārvaldīt savu budžetu. “Tā nebija lieta, uz ko mēs ģimenē koncentrējāmies un arī skolā par to daudz nekas netika mācīts,” viņa atklāj.

Varētu šķist, ka naudas vērtību vislabāk izprot tie, kuriem tās reiz ir trūcis, taču karaliskā ģimene pierāda pretējo. Pēc tam, kad Diāna aprecēja princi, viņai nu dien vairs nevajadzēja raizēties par finansēm, taču, par spīti tam, viņai šķita ļoti svarīgi saviem dēliem jau no mazotnes iemācīt naudas vērtību. Kā viņa to darīja? Princese Diāna saviem dēliem ik dienas deva kabatas naudu, par kuru viņi varēja pirkt visu, ko sirds kāro. Taču ir bijušas reizes, kad puikas ir vēlējušies iztērēt vairāk naudas, nekā māte viņiem bija iedevusi. Šādos gadījumos princese Diāna nesalūza, un dēliem skaidri lika noprast, ka viņi var iegādāties tikai tās lietas, ko var atļauties par savu kabatas naudu, savā grāmatā “Williams and Harry: Behing the Palace Walls” raksta Keitija Nikolasa.

Arī portāls “Cnbc” izceļ to, ka karaliskā ģimene atbildīgi izturas pret naudu un ik dienas atrod veidus, kā to ietaupīt. Piemēram, karaliene uzstāj, ka vienmēr, izejot no telpas, ir jāizslēdz gaisma. Tāpat karaliskā ģimene ik pa laikam ietaupa naudu arī uz lietām, piemēram, iegādājoties bērnu mēbeles Zviedru mēbeļu veikalā “Ikea”. Interesanti, ka, par spīti tam, ka šīs ģimenes budžets sastāv no vairākiem biljoniem dolāru, viņi tāpat meklē veidus kā to ietaupīt.

Katrs no mums piedzimst ar vajadzību pēc pieskārieniem, taču dažiem cilvēkiem fiziskais kontakts ir ļoti nozīmīgs. Ja, sarunājoties ar kādu, sarunas partnerim pieskaries vai biežāk kā citi apskauj un sabučo savus ģimenes locekļus, tad zini, ka arī tu esi viens to tiem, kam pieskāriens ir neatņemama komunikācijas sastāvdaļa, un veids kādā izpaust pieķeršanos, rūpes un mīlestību. Arī princese Diāna bija viens no šiem cilvēkiem. Kā viņas tante Marija Ročē stāstīja portālam “Dailymail”, Diāna esot bijusi ļoti sirsnīga un vienmēr visus apskāvusi, kas iepriekš neesot bijusi bieža parādība karaliskajā ģimenē. “Apskāvieni viņai bija ļoti svarīgi, tāpēc viņa bieži to izmantoja kā savas mīlestības izpausmi pret bērniem. Viņa man pat uzdāvināja grāmatu “The Little Book of Hugs,” stāsta princeses Diānas tante.

Grāmata “The Little Book of Hugs” ir publicēta 1986. gadā, un tā ilustrē apskāvienu nozīmi cilvēku dzīvē. Portāls “MightyMommy” vēsta, ka šīs grāmatas kopijas princese Diāna esot izdalījusi daudziem draugiem un ģimenes locekļiem.

“Apskāviens var sniegt daudz pozitīvu emociju, sevišķi bērnam,” reiz ir teikusi pati princese. Taču ne visi ir sajūsmā par apskaušanos un cita veida ķermenisko kontaktu, un tas būtu jārespektē. Par spīti tam, ja runa ir par bērniem, tad apskāviena nozīme ir viena no lietām, ko varam mācīties no karaliskās ģimenes.

Mēs visi cenšamies iedrošināt savus bērnus stāstīt mums par saviem pārdzīvojumiem, sajūtām, bēdām un priekiem. Ir skaidrs, ka atklātas sarunas par dienā piedzīvoto un izjusto satuvina ģimeni. Arī karaliskie vecāki savus bērnus cenšas audzināt pēc līdzīga principa. Arī princis Viljams cer, ka viņa bērni izaugs zinot, ka viņi var brīvi dalīties ar savām jūtām, raksta portāls “Express".

Varētu šķist, ka viņu karaliskajā pasaulē viss ir ideāli un nav jau īsti tādu bēdu, kuras vajadzētu izrunāt, taču tie, kuri aktīvi seko līdzi šai ģimenei, zina, kā tā nebūt nav. Labs piemērs ir princeses Diānas nāve, kas bija liels trieciens ne tikai karaliskajai ģimenei, bet visai pasaulei. Šādi notikumi palīdz ieraudzīt, ka arī viņi piedzīvo sēras un skumjus brīžus, kuru laikā ir ļoti svarīgi nenoslēgties sevī, bet dalīties ar savām sajūtām.

Taču karaliskā ģimene ne tikai viens otram stāsta par to, kā jūtas un kas viņus satrauc, bet bezbailīgi to paziņo arī sabiedrībai. Piemēram, princis Viljams un viņa sieva Keita ļoti atklāti medijiem stāsta par mentālās veselības nozīmīgumu un to, cik svarīgi ir atklāt kādam, kā tu jūties, sevišķi tad, ja tevi nomāc skumjas, bailes vai citas negatīvas emocijas.