Gan bērnudārza, gan skolas gaitu sākums ikvienā ģimenē ienes būtiskas pārmaiņas. Dzīve mainās ne tikai vecākiem, bet pats galvenais – bērnam. Daži jaunajā vidē adaptējas vieglāk, citi grūtāk. Turklāt bērnu attīstībā tiek iezīmētas vairākas vecumposmu krīzes, un viena no tām ir tā dēvētā septiņgadnieka krīze. Par to arī runā kāda mamma, sūdzoties, ka kopš meita sākusi iet 1. klasē, viņai šķiet, ka tas ir pavisam cits bērns.
"Kopš tā laika, kad meita sāka iet 1. klasē, viņa ir kā samainīta. Meita protestē pret visu. Viņas mīļākie vārdi tagad ir: "Negribu, nedarīšu!" Speciāli neko nepieraksta stundās, negrib pildīt mājasdarbus, periodiski skolā zaudē mantas, pastāvīgi kliedz un raud. Centāmies ar viņu parunāties: meita prasās atpakaļ uz bērnudārzu. Bet viņa taču tā gribēja uz skolu… Nezinu, ko darīt. Pārdomāju par to, vai neiet prom no darba," pēc speciālista padoma portālam "Parents" taujā kāda satraukta mamma.
Atbild bērnu psihoterapeite Irina Mlodika:
"Pagaidām nav īsti skaidrs, tieši kāpēc jūsu meitai ir tik grūti pierast skolā. Varbūt, ka viņai nav izveidojies kontakts ar skolotāju, bet tas šajā vecumā ir ļoti svarīgi. Iespējams, viņai ir grūti iekļauties lielā kolektīvā. Var arī būt, ka viņai tur gribas būt līderei, kā viņa ieradusi citās bērnu kompānijās, bet šeit tas ne ļoti labi izdodas. Tas viņai liek justies ne savā ādā, viņa dusmojas, un tad jau arī vispār negribas iet uz skolu.
Jebkurā gadījumā, skola jūsu meitai raisa ļoti daudz emociju un pārdzīvojumu. Bet par to, kas tieši viņu satrauc, kāpēc viņa pārdzīvo, var viņai izvaicāt. Starp citu, dažreiz bērni nespēj atbildēt uz tiešiem jautājumiem: "Kas tevi nomoka?" Un tad var mēģināt "iet apkārt": paspēlēties skolās. Radīt tādu spēli, kurā klasē būs meitene, līdzīga jūsu meitai, un paraudzīties, kā viņa to spēlēs. Vai arī kopā ar viņu var sacerēt stāstu vai pasaku par kādu meiteni-varoni, kura pēkšņi nokļuvusi citā valstī, kur valda citi noteikumi.
Ar šādas pasakas palīdzību varēs kaut vai mazliet saprast, kas satrauc jūsu meitu. Bet, iespējams, ka pasaka pat viņai palīdzēs mainīt situāciju. Acīmredzot, ka jūsu meita dusmojas, jo netiek galā ar adaptēšanos skolā. Un jums kā mammai, manā skatījumā, nevajadzētu viņu sūtīt atpakaļ uz bērnudārzu, bet palīdzēt tikt galā ar grūtībām. Bet sākotnēji ir jāsaprot, tieši kādas grūtības meitai radušās. Ja jums pašai to ir grūti izdarīt, varat viņu aizvest pie bērnu psihologa, kurš palīdzēs tikt skaidrībā. Meitenei tagad ir ļoti svarīgi saņemt pieredzi grūtību pārvarēšanā no pieaugušajiem, nevis "atkāpšanās" pieredzi, ja vien kaut kas neizdodas."
Bet zemāk atradīsi "Cālis" arhīva rakstus gan par pirmklasnieku iespējamām īpatnībām adaptācijas procesā, gan septiņgadnieku krīzi.
Septiņgadnieka krīze. Pirmie soļi pieaugušo dzīvē
Dzīves periodu, kurā parādās septiņgadnieka krīze, pazīstamais psihologs un psihoanalītiķis, termina "identitātes krīze" autors, nosaucis par "prasmju un mazvērtības" stadiju. Kā bērnam palīdzēt parvarēt šo nepavisam ne vieglo dzīves posmu?
Septiņgadnieka krīze vai vienkārši nervozs bērns?
"Zēnam ir 7 gadi. Gudrs, bet ļoti nervozs bērns. Vienmēr grib būt pirmais un būt perfekts. Piemēram, sporta nodarbībās, spēlējot stafetes, uzvar meitenes. Zēnam uznāk dusmu lēkme. Viņš lēkā, mētājas ar rokām, kliedz: "Stulbās meitenes", līst asaras, no kliegšanas pat aizraujas elpa. Cita situācija bērnudārzā - gatavojoties pusdienām, kārto rotaļlietas. Meitenes savu leļļu stūri sakārto ātrāk un iet mazgāt rokas un sēžas pie galda. Zēns atkal kliedz: "Es neieredzu meitenes!".
Arī darbiņus darot, zēns pārdzīvo, ja darbu nav pabeidzis pirmais. Ja audzinātāja parāda, ka uzrakstītajā vārdā ir kļūda, atkal seko iepriekš aprakstītais emociju izpausmes scenārijs. Ja viņam kaut kas tajā brīdī ir rokā, tiek mests vai sists citam bērnam. Vai tā ir septiņgadnieka krīze?"
Bērnam histērijas lēkmes: pieredze un ieteikumi pareizākai rīcībai
Lai gan biežāk histērijas lēkmes mēdz uznākt mazuļiem un bērnudārza vecuma bērniem, taču ir gadījumi, kad tādas sarīko arī skolēni. Šāda trakošana, protams, nepatīk nedz vecākiem, nedz apkārtējiem, ja tā notiek sabiedriskā vietā.
Trešās septembra nedēļas sindroms – puse pirmklasnieku sāk slimot. Kāpēc?
Vēl pāris nedēļas un visās skolās skanēs zvans, saucot skolēnus uz pirmo mācību stundu. Kādam šis zvans atskanēs pirmo reizi, kāda ausīm spalgās skaņas jau būs gana pazīstamas. Šoreiz par pirmklasnieku, par viena maza cilvēkbērna jauno dzīves etapu, kurš, pēc daudzu vecāku viedokļa, ir vissvarīgākais laiks dzīvē, no kura būs atkarīga visa nākotne.
Pirmklasnieka baiļu faktors: pieci noteikumi vecākiem
Rit pēdējais skolēnu vasaras brīvlaika mēnesis, bet daudziem bērniem 1. septembris būs pirmā skolas diena mūžā. Parasti skolas sākumu topošie pirmklasnieki gaida ar prieku un arī Zinību diena vienmēr ir pilna smieklu un smaidu, tomēr pēc tam seko ikdiena, un diemžēl lielo pirmās dienas prieku neizdodas saglabāt visa mācību gada garumā.
Pirmklasnieks lamā mammu un brāļus. Ko darīt?
Stulbene, cūka un citi tikpat daiļskanīgi vārdi no pirmklasnieka puses, turklāt mammas un brāļu virzienā. Skolā esot kā jēriņš, bet mājās nespēj savaldīt savas emocijas, tā īsumā var raksturot kādas mammas palīgā saucienu portāla Cālis.lv forumā.
Četras veselības rekomendācijas pirmklasnieku vecākiem
Pirmklasnieka sagatavošana skolai un skolas gaitas var pārvērsties nemitīgā stresā un biežā bērna slimošanā. Lai tā nenotiktu, ir jāievēro dažas praktiskas rekomendācijas, kuras apkopojuši "Mēness aptieka" farmaceiti.
Piecas pirmklasnieku vecāku kļūdas, kas neveicina sekmes un patstāvību
Viens no skolas laika satraucošākajiem notikumiem bērniem un vecākiem ir pirmās klases pirmais pusgads. Jāiekļaujas jaunā kolektīvā, jāpiemērojas citam dienas režīmam un arī prasības pret mazo skolnieciņu ir lielākas nekā bērnudārza pēdējā gadā. Tas, kā septiņgadnieks adaptēties skolas dzīvei, ietekmēs bērna attieksmi pret skolu un mācībām daudzus gadus uz priekšu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
