Pusaudžu resursu centra speciālisti piedāvā iepazīties ar pieciem padomiem, kas ļaus šādiem pusaudžiem labāk iejusties klasē un uzlabot sekmes mācībās.
1. Domājiet par viņiem kā ziņkārīgiem, radošiem un enerģiskiem. Skolotājiem, kuri koncentrējas uz pozitīvo šajos pusaudžos, vienlaikus palīdzot mazināt viņu izlēcienus, ir labāki klases rezultāti.
2. Viņš var nezināt, ko ir izdarījis nepareizi. Iejūtīgi paskaidrojiet, kas ir noticis nepareizi, norādiet robežas un piedāvājiet skaidru modeli vēlamajai rīcībai nākamreiz.
3. Pusaudža kaunināšana iedragā viņa pašapziņu. Tā vietā, lai liktu justies nevērtīgam, palīdziet pusaudzim ar UDHS uzņemties atbildību par savu rīcību.
4. Jautājiet skolēniem viedokli par mācību vidi. Viņa garastāvokļa, uzvedības un sasniedzamo mērķu pastāvīga izvērtēšana palīdzēs koncentrēties uz svarīgo, kā arī ļaus pusaudzim saprast, ka viņa uztvere bieži atšķiras no skolotāja uztveres.
5. Skola un mājas var būt divas dažādas pasaules. Pusaudžiem ar UDHS ir ierasts mājās uzvesties pavisam citādāk nekā skolā. Skolotājiem un vecākiem vajadzētu piefiksēt pusaudža uzvedību un salīdzināt piezīmes, lai pārliecinātos, ka tiek kopīgi strādāts pie vienām un tām pašām problēmām.
Vēl informāciju par bērniem ar UDHS dažādās vecuma grupās un ko tas vispār nozīmē, atradīsi portāla "Cālis" arhīva rakstos.
Hiperaktivitāte ir ārsta diagnoze, nevis apkārtējo novērojums
Pēdējā laikā arvien biežāk jebkurš neērts, aktīvs un kustīgs bērns tiek saukts par hiperaktīvu, taču – tā nav taisnība! Hiperaktivitāte ir diagnoze, un to drīkst noteikt tikai bērna ģimenes ārsts vai neirologs.
Mūžīgais nemiera gars – hiperaktīvs vai UDHS 'upuris'?
Pēdējos gados arvien biežāk dzirdami tādi izteicieni kā hiperaktīvs bērns, bērns ar uzmanības deficīta sindromu, bērns, kuram ir grūtības mācīties, bērns, kuram ar uzvedību iet "švaki". Un bieži vien pārmetumi tiek vecākiem – sak, izlutinājuši, nepavisam neaudzina savu atvasi. Protams, gadās arī tā, tomēr vairumā šo gadījumu bērns un arī viņa vecāki ne pie kā nav vainojami, jo daba darījusi savu, mazo apveltot ar īpašu aktivitāti.
Astoņi pamatoti iemesli, kādēļ bērna hiperaktivitāti vērts izmantot kā priekšrocību
Enerģija, intuīcija, radošums – šīs ir tikai dažas pozitīvas īpašības, kas piemīt cilvēkiem ar UDS vai UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms). Atslēga – saprast, ko patiešām gribas darīt un ieguldīt visus spēkus šajā darbā.
Kā uzmanības deficīta sindroms izpaužas meitenēm
Ja iedomājas bērnu ar uzmanības deficīta sindromu un hiperaktivitāti (UDHS), tad veidojas šāda aina: bērns, kurš nevar nosēdēt uz vietas, pastāvīgi pārtrauc skolotāju un ārdās pa klasi, nesekmīgs, kurš nav spējīgs līdz galam pabeigt nevienu uzdevumu.
Kā ar uzvedības terapiju palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu
Par uzmanības deficīta sindromu pēdējos gados tiek runāts daudz, tomēr arvien izpratne no vecāku, skolotāju un sabiedrības ir visai dažāda. Cits, sak, izlaists bērns un var līdzēt vien "žagara kungs". Citi jau ir lasījuši kaut ko vairāk un zina, ka tā ir nopietna lieta un izlaidībai ar šo sindromu nav nekāda sakara. Par to, kā var palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, konsultē veselības centra "Vivendi" psiholoģe Kristīne Dūdiņa.
Rāties ir bezjēdzīgi jeb Kas jāzina par hiperaktīviem bērniem
Viņš nespēj nosēdēt mierā, bet, ja sēž, tad tikai tādēļ, lai paspēlētu datorspēles. Viņš neprot gaidīt. Garderobē zibens ātrumā izvelk roku no apģērba, viss skriešiem, viss kustībā. Mammu nedzird, prasības nepilda. Pazīstama ainiņa? Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas "Gaiļezers" novietnes bērnu ārsts psihiatrs Ņikita Bezborodovs portālam "Delfi Woman" stāsta par hiperaktīviem bērniem.
Bērnu ārsti: Valstij jāiesaistās izglītošanā par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu bērniem
Nepieciešams valsts atbalsts sabiedrības izglītošanai par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu bērniem (UDHS), kā arī speciāli pielāgojumi skolās, lai uzlabotu bērnu ar UDHS šī brīža un nākotnes dzīves kvalitāti. Par to vienojušies ārsti un pedagogi, diskutējot par bērnu hiperaktivitāti.
Neaudzināts un izlutināts? Nē, bērns ar nopietnu sindromu - UDS vai UDHS
Mans ir bērns ir superhiperaktīvs, to pēdējos gados nākas secināt arvien vairāk vecākiem. Pārējiem savukārt var šķist, ka bērns ir neaudzināts, izlutināts, kaitinošs. Bieži no šādām ģimenēm draugi un paziņas mēdz pat izvairīties, lai tik nebūtu jāpacieš šis "luteklītis", taču situācija var būt pavisam citāda.
UDHS diagnosticē nepamatoti bieži, uzskata zinātnieki
UDHS jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma diagnoze tiek piemērota pārāk bieži, paplašinājies arī klīnisko pazīmju skaits, pēc kurām diagnosticē šo saslimšanu, arī zāles tiek lietotas nepamatoti lielos daudzumos, brīdina pētnieki. Rezultātā bērni tiek pārāk "sazāļoti", uzskata Jaunzēlandes un Austrālijas zinātnieki, raksta "Daily Mail".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
