Piecas mīlestības valodas – kura no tām ir primārā tavam bērnam

Katram cilvēkam ir sava mīlestības valoda jeb veids, kādā citi tev liek justies mīlētam un īpašam. Tāpat tas ir veids, kādā tu labprāt izrādi savi mīlestību citiem, taču nereti veidojas situācijas, kad vecāki bērniem izrāda mīlestību citādā veidā, nekā viņi to vēlētos saņemt. Tas ir brīdis, kad attiecībās starp bērniem un vecākiem var sākt rasties plaisas. Lai no tā izvairītos, vecākiem ir svarīgi zināt, kas liek viņu bērnam justies mīlētam.

Ar piecām mīlestības valodām pasauli iepazīstināja vairāku grāmatu, to skaitā "Piecas mīlestības valodas bērniem", autors Gerijs Čepmens. Viņš sīki un skaidri vēsta, kādas ir šīs mīlestības valodas un kā to atklāšana var palīdzēt uzlabot tavas attiecības ar bērniem. "Kad tu izrādi savu mīlestību tieši tādā veidā, kā otrs to grib saņemt, jūsu attiecības uzlabojas, jo tavs bērns jūtas mīlēts un vajadzīgs," atklāj grāmatas autors.

Ir vairāki veidi, kā tu vari noteikt, kāda ir tava bērna mīlestības valoda, piemēram, novērojot, kā bērns pauž mīlestību citiem, kā arī ieklausoties, ko bērns visbiežāk lūdz vai par ko nemitīgi sūdzas. Kā vēl tu vari uzzināt, kāda ir tava bērna mīlestības valoda, lasi šajā rakstā.

Dažreiz vecāki par visām varītēm cenšas bērniem izrādīt savu mīlestību, taču šī uzmanība ne vienmēr tiek uztverta tā, kā viņi to ir vēlējušies. Šādas situācijas rodas tāpēc, ka tu savu mīlestību neizrādi tā, kā tavam bērnam tas ir vajadzīgs. Tā vietā, lai viņš justos mīlēts, iespējams, tu viņam liec justies kontrolētam vai atstātam novārtā.

Grāmatas "Piecas mīlestības valodas bērniem" autors uzskata, ka, ja bērnībā cilvēks nesaņem viņam vajadzīgos pieskārienus, vārdus vai citas mīlestības izpausmes, tad, izaugot lielākiem, viņi dodas šo mīlestību meklēt kaut kur citur, piemēram, pie pretējā dzimuma. Sākumā tas varētu šķist pavisam nevainīgi, taču dažreiz situācija var kļūt tik nokontrolējama, ka tava meita sevi vērtēs pēc tā, ar cik daudz puišiem viņa ir bijusi attiecībās. Šajā gadījumā scenāriji var būt dažādi, taču iemesls ir viens – bērnam augot, netika sniegts pietiekoši daudz mīlestības veidā, kādā viņam tā bija nepieciešama.

Lai saprastu, kura no piecām mīlestības valodām runā tavs bērns, vispirms ir jāiepazīstas ar to, kādas tās ir:

Tās ir lietas, ko vecāki ikdienā dara, lai izrādītu bērniem savu mīlestību un rūpes, piemēram, ēst gatavošana, drēbju gludināšana, aizvešana un skolu u.c. Taču vajadzētu atcerēties, ka pat tad, ja tas ir veids, kas liek tavai atvasei justies mīlētai, ar mīlestības darbiem nevajadzētu pārspīlēt. Jāatceras, ka jāļauj bērnam būt patsāvīgam un dažas lietas darīt pašam. Arī pirmsskolas skolotāji vecākiem iesaka nedarīt bērnu vietā to, ko viņš var izdarīt pats. Citus bērnudārza audzinātāju padomus vecākiem vari lasīt šeit.

Pieskārieni ir viens no labākajiem veidiem, kā izpaust mīlestību. Tas ir arī veids, kādā apkārtējie zina, ka tev konkrētais cilvēks nav vienaldzīgs. Braucot mašīnā cauri pilsētas centram vai pastaigājoties pa parku, nereti nākas redzēt pārīšus, kas uz tuvējā soliņa apskāvušies skūpstās, vai vecākus, kas samīļo savas atvases.

Mazuļi tiek mīļoti un uķināti jau no savas pirmās dzīves dienas. Mammas un tēti dara visu, lai liktu mazajam sajust drošības sajūtu, kuru sniedz tuvība. Čepmens uzskata, ka tie bērni, kuri tiek apskauti biežāk, pieaugot ir drošāki izpaust savas emocijas. Arī psihologi ir atzinuši, ka fiziskais kontakts bērna attīstībai, sevišķi pirmajos dzīves gados, ir ļoti svarīgs. Mūsdienu zinātnieki var nosaukt kā minumums septiņus medicīniskus iemeslus, kādēļ tev tuliņ pat vajadzētu iet un samīļot savu atvasi. To, kādi tie ir, vari noskaidrot šajā rakstā.

Dažiem bērniem šī var būt primārā mīlestības valodas, kas nozīmē, ka tavi apskāvieni, bučas un glāsti viņam liek justies mīlētam daudz vairāk nekā dāvanas, uzslavas vai citi mīlestības valodas veidi.

Čepmena grāmatā ir atrodami arī vairāki piemēri, kur bērni skaidri pasaka, kāda ir viņu mīlestības valoda. Grāmatas autors licis bērniem desmit ballu skalā novērtēt, cik daudz mīlestības viņi izjūt no mammas, bet cik - no tēta. Piemēram, septiņus gadus vecā Sofija, kurai pieskārieni ir primārā mīlestības valoda, teica, ka viņa zina, ka mammīte viņu mīl, jo viņa meiteni visu laiku apskauj, turpretim tētis to nedara tik bieži.

Neskatoties uz to, ir bērni, kuru mīlestības valoda nav pieskārieni, tāpēc viņi nelabprāt apskauj ne tikai savus vecākus, bet arī draugus vai vēlāk savu otro pusīti. Ja esi pamanījis, ka tavs bērns nelabprāt nododas fiziskam kontaktam, tad labāk viņam to nespied. Ja mazais ilgosies pēc apskāviena, viņš pats iesēdīsies tev klēpī un ļausies mīlstības izpausmēm.

Vārdi ir spēcīgs ierocis, to zina visi, bet sevišķi spēcīgi tie var ietekmēt bērnus. Taču ir mazie, kuri jūtas mīlēti tieši tad, kad tu viņus glaimo ar frāzēm, kas ietilpst kādā no turpmākajās rindās minētajām grupām.

Tie ir vārdi, ar kuru palīdzību tu slavini savu bērnu un izsaki viņam dažādus komplimentus, nevis uzslavē paveikto vai sasniegto skolā, mājās vai sportā. Paturi prātā, ka vajag izteikt savam bērnam tikai patiesus komplimentus, nekādā gadījumā nemelojot.

Ja tev šķiet, ka viņam ir skaists smaids, tad tā arī pasaki. Izmanto tādas frāzes kā "Tev piestāv smaidīt" vai "Tu vislābāk izskaties tad, kad smaidi" u.c. Ja esi ievērojis, ka tavs mazais ir īsts gudrinieks, tad nekautrējies viņam par to izteikt komplimentu. Pievērs uzmanību sava bērna izskatam, iemaņām vai rakstura īpašībām.

Šajā grupā ietilpst tādas frāzes, kas bērnu paslavē par ieguldītajām pūlēm vai sasniegumiem skolā, mājās vai kur citur, piemēram, "Tu paveici lielisku darbu!". Taču grāmatas "Piecas mīlestības valodas bērniem" autors iesaka vecākiem savus bērnus slavēt nevis par sasniegumiem, bet par ieguldītajām pūlēm un centieniem. Citādāk vecāki var, pašiem negribot, virzīt bērnu uz labiem sasniegumiem, nepievēršot uzmanību tam, kā tie tiek sasniegti.

Taču slavinājumi var iedzīt tevi strupceļā – līdzko tu pārstāj bērnu slavēt par labi padarītu darbu, viņam var sākt likties, ka tu viņus nemīti tikai tāpēc, ka nepaslavē. Ja nonāc šādā situācijā, centies bērnam pierādīt pretējo un paskaidrot, ka arī tad, ja tu viņu nemitīgi neslavē, tu viņu tāpat ļoti mīli. Varbūt sarunas laikā atklāj arī citus veidus, kā tu savam bērnam ikdienā izrādīsi savu mīlestību.

Bieži vien tieši vecāki ir tie, kuriem vislabāk izdodas bērnu motivēt. Mamma un tētis ir viņa lielākie varoņi un autoritātes, sevišķi dzīves pirmajos gados, taču vecākiem šis nozīmīgais statuss ir jāmāk izmantot gudri un bērna labā.

Sevišķi svarīgs vecāku iedrošinājums un motivācija bērniem ir septembrī, kad viņi pirmo, otro, trešo vai pat septīto reiz dodas uz skolu, lai smeltos jaunas zināšanas. Lielākā daļa bērnu nav sajūsmā par skolas sākšanos, bet vecāki ar savu atbalstu un iedrošinājumu viņus var lieliski motivēt mācīties. Čepmena padomus, kā motivēt bērnus labāk mācīties, vari lasīt te.

Bērni, kuru mīlestības valoda ir kvalitatīvi pavadīts laiks, jūtas mīlētāki tad, kad kopā ar vecākiem dara visdažādākās lietas, sākot ar došanos izbraucienos līdz paslēpju spēlēšanai mājās. Viņiem ir gandrīz vienalga kur un ko jūs darāt, galvenais, ka darāt to kopā.

Šajā mīlestības valodā mamma un tētis liek bērnam justies mīlētam, veltot mazajam savu laiku un uzmanību - tieši tas viņam liek justies īpašam un vajadzīgam.

Ja šī ir tava bērna mīlestības valoda, tad Čepmens kā vienu no kvalitatīva laika pavadīšanas veidiem iesaka izvēlēties sarunas. Taču centies bērnu mudināt runāt vairāk - ne tikai par to, kā viņam šodien gājis skolā un ko viņš ēdis pusdienās. Tāpat, ja uzdod savai atvasei jautājumu "Kā tev šodien gāja?", neesi mierā ar atbildi "labi" vai "normāli", bet censties bērnu iesaistīt garākās un nopietnākās sarunās.

Varētu šķist, ka šī ir visu bērnu mīlestības valoda, taču der atcerēties, ka saņemt dāvanas patīk daudziem, bet tas nebūt nenozīmē, ka tā ir viņu primārā mīlestības valoda.

Šo mīlestības valodu nevajadzētu jaukt ar materiālismu, vēlmi pēc jaunām mantām un daudz naudas. Tā izpaužas pavisam citādāk – tam, ko tu uzdāvini, nav tik liela nozīme, svarīgākais ir, ka esi veltījis tam savu laiku un pūles, kas bērnam parāda, ka tev viņš patiesi rūp.

Tāpat dāvanām nav jābūt dārgām. Savā grāmatā Čepmens sniedz piemēru, kurā bērns māmiņai pasniedz pļavā salasītus ziedus. Protams, tā nav zelta kaklarota vai kristāla auskari, taču māte to uztver kā ļoti jauku žestu. Pat maza zīmīte vai šokolādes konfekte, kas atstāta uz bērna mācību galda, var likt viņam sajust vecāku mīlestību.

Taču vecākiem jāzina, ka, ja ģimenē dāvanas tiek izmantots kā motivācijas ierocis, ar kura palīdzību mamma un tētis var pierunāt bērnu, piemēram, sakārtot istabu vai izmācīties, nevajadzētu uzskatīt, ka tava bērna mīlestības valoda ir dāvanas. Čepmens atzīst, ka lielākoties ir tieši pretēji - ģimenēs, kurās ir ierasts šādi risināt problēmas, bērns mīlestību no vecākiem labprāt saņemtu citā veidā.