Praktiski ieteikumi, kā trenēt mazuļa uzmanības attīstību

Kā portālam "Parents" akcentē psiholoģe, pedagoģe Marina Androsova, mazulis jau no pirmā dzīves mēneša parāda, ka viņam piemīt uzmanība. Viņš skatās uz spilgtiem, kontrastainiem priekšmetiem, reaģē uz negaidītu skaņu, pēta mammas seju. Viņš pievērš uzmanību krasai apstākļu maiņai – pārejai no tumsas un gaismu, temperatūras maiņām.

Viņš to dara neapzināti. Tas, kas viņu piesaista, tas arī kļūst par viņa koncentrēšanās objektu, bet tiklīdz interese gaist, mazulis novērš skatienu.

Nepiespiesti noturēt uzmanību iespējams, demonstrējot spilgtus, spīdošus priekšmetus, tos kustinot, sarunājoties ar mazuli, izmainot mīmiku un balss tembru, intonāciju. Pagrabini grabulīti, – tikai nenogurdini pārlieku mazuli, nesteidzies.

Pie mazuļa gultas var piestiprināt sejas apveidu – aptuveni 15 centimetru diametrā ar acīm, degunu un muti. Bērnus ļoti piesaista cilvēka seja. Pie gultiņas īslaicīgi vari piekarināt melnbaltas rotaļlietas. Par melnbalto zīmējumu ietekmi uz bērna attīstību plašāk lasi šajā rakstā. Nepiespiesta uzmanība bērniem vecumā no pieciem līdz septiņiem mēnešiem jau ir pietiekami attīstīta – viņi var izpētīt jaunu rotaļlietu, iebāzt to mutē, taustīt pietiekami ilgu laiku.

Tālākā nepiespiestās uzmanības attīstība saistīta ar bērna interešu paplašināšanos, viņa uzmanība pakāpeniski tiek piesaistīta daudz plašākam priekšmetu un parādību lokam. Taču šādas uzmanības attīstība pati par sevi neietver mērķtiecīgu, brīvprātīgu uzmanību. Viņa pirmos šādas uzmanības elementus varēs novērot mazā pētnieka otrajā dzīves gadā – pieaugušā ietekmēts, bērns virzīs skatienu uz nosaukto priekšmetu.

Lai attīstītu tā dēvēto brīvprātīgo jeb nepiespiesto uzmanību, bērns ir jāvirza, jānorāda, jāvada viņa darbības, jānosauc priekšmeti ar vārdiem. Tās ir visparastākās frāzes: "Paskaties, kaķēns!", "Dzirdi: tik – tak!" vai "Kurš tur staigā?" – jāpievērš bērna uzmanība uz objektiem, skaņām, parādībām. Lai bērns iemācītos koncentrēties uz to, kas viņam nepieciešams, bet, iespējams, nav tik interesants, jāpaiet laikam. Šo prasmi viņš apgūs spēles procesā, komunicējot, izpildot lūgumus, pastaigājoties, uzkrājot pieredzi un paplašinot zināšanas, un vārdu krājumu. Viņš iemācīsies izmantot īpašus līdzekļus. Tā, piemēram, ja tu divus gadus vecam bērnam palūgsi, lai viņš plaukšķina, katru reizi izdzirdot vārdu "kaķis", un sāksi nosaukt dzīvniekus, mazulis ar šo uzdevumu var arī netikt galā. Bet, ja viņam iedos "palīglīdzekli" – kartīti ar atainotu kaķi, lietiņa veiksies daudz labāk. Tāda pieeja ir laba arī spēlei "Nesaki ne jā, ne nē, ne balts, ne melns".

Paturēt galvā aizliegtos vārdus ir grūti pat jaunāko klašu skolēnam, bet var bērnam iedot krāsainas kartītes, un kļūda, nosaucot neatļauto krāsu, būs praktiski izslēgta.

Pastāv arī universāls līdzeklis. Tā ir valoda! Divus gadus vecs bērns kārto piramīdu, un tavi vārdi mazulim palīdzēs. Pamēģini plauktā mainīt rotaļlietas vietām, pārlikt tur vienas, novākt citas un par to iepriekš mazuli nebrīdināt. Nebrīnies, ja viņš neko nepamanīs. Bet tagad rīkojies citādāk – uzdodot jautājumus, noskaidrojiet kopā, kas istabā mainījies. Veic mini pārkārtošanu katru dienu un vienmēr vaicā, kas mainījies. Redzēsi: bērns ļoti ātri pats sāks pievērst uzmanību jebkurām pārmaiņām.

Lai spēles uzmanības trenēšanai nestu labumu, izvēlies tām pareizo laiku, kad mazulis ir labā noskaņojumā. Pie pirmajām noguruma pazīmēm uzreiz pārtrauc nodarbes. Nesadusmojies, ja mazulis bieži kļūdās.

Uz papīra lapas uzzīmē rindā vairākas mājas bez logiem un puķītes bez ziedlapām vai kātiņiem. Pasaki bērnam, ka mākslinieks nepaguva pabeigt zīmējumus un palūdz to izdarīt viņam. Pasakot priekšā kaut ko, atgādini bērnam par noteikumiem: ja ir mājiņa, tad ir lodziņi, ja ir puķītes, tad ir ziediņi. Ja bērns viegli tiek galā ar šādu uzdevumu, piedāvā jau daudz sarežģītākus variantus, palielinot dažādu zīmējumu daudzumu, bet pēc tam tos abstrahējot (pasvītro kvadrātus, izkrāso aplīšus, pārsvītro pāri trīsstūriem).

Ja dzirdi vārdu "zaķītis" – lēkā, ja dzirdi vārdu "putniņš" – māj ar rokām, ja citu vārdu – nedari neko. Sarežģī uzdevumu, palielinot komandu daudzumu, bet pēc tam, mēģinot bērnam jaukt prātu, izpildi uzdevumu nepareizi.

Uzzīmē uz papīra lapas rindiņās lāsītes, izveido dažus stabiņus, bet dažas lāsītes attēlo otrādi. Pasaki mazulim, ka vienam zēnam tika palūgts uzzīmēt lietutiņu – daudz lāsīšu. Taču dažas no tām ir kājām gaisā. Un tās ir jāpasvītro. Mazuļa uzdevums: skatoties pa rindiņām, jāatrod lāsītes, kuras ir nepareizas, un tās jāpasvītro. Ja bērns šo uzdevumu izpilda bez kļūdām, var piedāvāt viņam pasvītrot jau divus atšķirīgus simbolus vai pat atzīmēt konkrētus burtus tekstā.

Paņem makšķerauklu un lielas kreļļu bumbiņas. Piedāvā bērnam pašam tās savērt – pēc krāsām, izmēriem vai formas. Un lai bērns runā līdzi: liela, maza, sarkana… Sarežģī uzdevumu – piedāvā bērnam aplūkot zīmējumu, kurā attēlotas krelles, bet ar "kļūdām" – citu izmēru vai krāsu bumbiņām, kas neiederas, un palūdz atrast šīs "nepareizās" kreļļu bumbiņas.

Lai bērns tēlo tavu ēnu – viņam ir jāatkārto visas tavas kustības, pat visnenozīmīgākās.

Noteikumi bērnam: ja dzirdi nepatiesību, tad piesit ar kāju, ja patiesību, tad sit plaukstas. Saki bērnam saprotamas frāzes: "Es tagad staigāju pa parku", "Šī rotaļlieta ir sarkanā krāsā". Līdzīga šai ir arī spēle "Ēdams – neēdams", ko zina daudzi. To var dažādot, nosaucot dzīvas un nedzīvas būtnes.

Paņem divu dažādu krāsu glāzītes, piemēram, sarkanu un dzeltenu, un mazu mantiņu, piemēram, sarkanā krāsā. Parādi bērnam, ka sarkanā rotaļlieta ir paslēpta zem sarkanās krāsas glāzītes, un sāc pārvietot trauciņus. Pēc tam pavaicā: "Kur ir rotaļlieta?". Sākumā, lai bērns iemācītos sekot līdzi mantiņai, var paņemt caurspīdīgas glāzītes, bet pēc tam jau spēlēt pēc īstiem noteikumiem.

Parādi bērnam kaut kādu priekšmetu. Palūdz uzmanīgi to aplūkot. Pēc tam paslēpt to un pavaicā bērnam par nenozīmīgiem sīkumiem, kas raksturo šo mantu. Spēlē šo spēli ikdienā un pastaigu laikā. Pirms sākt spēli, pabrīdini bērnu, lai viņš būtu uzmanīgs, bet pēc tam pavaicā: "Kādas krāsas šalli šodien uzvilka Anna?"

Šai spēlei būs nepieciešama tēta iesaiste, pat, ja viņš lasa avīzi vai skatās televizoru. Tas netraucēs. Nosēdini bērnu blakus tētim. Uzdod vīram jautājumus, vērsoties pie mazuļa, un palūdz bērnam atbildēt tēta vietā. Piemēram, tu vaicā: "Vai tev ir baltas krāsas t-krekls?" Mazulim jāatbild: "Nē, viņam ir zilas krāsas krekls (nevis "man" ir)".