Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sagatavojusi īpašu materiālu tieši bērniem, skaidrojot, kā viņi var saprast, ka pret kādu tiek vērsta vardarbība, un ko darīt šajā situācijā.
Galvenokārt var runāt par četrām vienaudžu vardarbības formām:
Fiziska – tās ir visas darbības, kuru mērķis ir nodarīt sāpes. Uz šo vardarbības veidu var attiecināt grūstīšanu, sišanu, klupināšanu jeb kājas likšanu priekšā u.c. darbības.
Verbāla – tie ir vārdiski izteikumi ar mērķi sāpināt, aizskart. Ar to jāsaprot apsaukāšanos, ļaunu izjokošanu, apsmiešanu.
Emocionāla – tā ir izslēgšana no grupas, draudu izteikšana.
Seksuāla – kad bērni un jaunieši tiek piespiesti iesaistīties seksuālās darbībās.
Tiesa, pastāv vēl arī piektā vardarbības forma – bezrūpība un nevērīga izturēšanās, tā gan parasti ir attiecināma uz bērna un vecāku attiecībām, taču, protams, var tikt novērota arī bērnu starpā. Vardarbība pret bērnu izpaužas vecāku vienaldzībā pret skolu, bērna fizisko un emocionālo stāvokli. Vecāki, iespējams, bieži atstāj mazo vienu vai pat ikdienā vispār viņu neuzrauga. Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs ir pārliecināts, ka bieži vien tieši šis vardarbības veids atstāj visgraujošākās sekas. Viņa redzējumu lasi šajā rakstā.
Kāpēc tā notiek? Visbiežāk vardarbībai tiek pakļauti tādi bērni, kuri ir atšķirīgi no lielākā vairuma gan ar savu izskatu, gan savām domām un attieksmi. Taču tie, kuri ir vardarbīgi, visbiežāk paši mēdz pārdzīvot neiecietīgu attieksmi pret sevi mājās.
Lai nenokļūtu tādā pašā lomā skolā, viņi izvēlas darīt pāri citiem un uzņemties "vadītāja" lomu. Kā arī bieži ir tā, ka piederēt grupai var tikai tad, kad dara kādam pāri. Bieži no vardarbības cieš arī skolēni, kas nav tieši iesaistīti vienaudžu vardarbībā, bet redz visu notiekošo. Ar laiku šādi bērni paši kļūst vardarbīgi pret citiem, lai nenokļūtu upura lomā.
Ko darīt, ja esi cietis no vardarbības
Par to nav jākaunas. Tā nav tava vaina, ka esi kļuvis par vardarbības upuri. Ir svarīgi meklēt palīdzību. Neviens nav pelnījis šādu attieksmi pret sevi.
Padomā, vai ir kāds, ar kuru tu vari runāt par notikušo. Vai ir kāds draugs vai ģimenes loceklis, kuram tu uzticies? Pastāsti par to, kas notika un kā tev tas liek justies. Varbūt kopīgi varēsiet izdomāt, kā vajadzētu rīkoties tālāk.
Pastāsti par notikušo skolotājam, jo tā ir iespēja noskaidrot, kā skolā tev varētu palīdzēt.
Dažreiz ir tā, ka, pasakot to kādam, patiesībā nekas nemainās un nākamajā reizē tu zaudē ticību, ka tev varētu kāds palīdzēt un tu padodies. Padomā, varbūt ir kāds cits cilvēks, kuram tu uzticies.
Ir svarīgi justies droši. Kā tu sevi vari pasargāt no vardarbības? Tu vari palūgt, lai kāds tevi pavada mājās no skolas, lai kāds ir kopā ar tevi.
Tu vari zvanīt uz Uzticības tālruni 116111, lai runātu par to, kas ir noticis. Tev būs iespēja kopā ar konsultantu padomāt par citiem variantiem, kā rīkoties šajā situācijā.
Kā rīkoties, ja redzi, ka pret kādu tiek vērsta vardarbība
Ja vardarbība tiek vērsta pret kādu tev tuvu cilvēku, tu vari viņam pateikt, ka tu redzēji, kas notika, un ka jūties norūpējies par viņu.
Jautā draugam, vai viņš būtu gatavs ar kādu par to runāt. Vari piedāvāt būt kopā ar šo cilvēku, tad kad viņš to kādam stāstīs.
Ja cietušais negrib vai baidās un lūdz par to nevienam snetāstīt, padomā par to, kam un kā tu vari to pastāstīt.
Ja tev šķiet, ka skolā notiek ļoti daudz vardarbības, iespējams, skolotājs par to nezina. Ja tu gribi lai, skolotāji palīdz, tev par to viņiem ir jāpastāsta.
Tu vari klasē ierosināt diskusiju par to, kā cīnīties pret vienaudžu vardarbību skolā. Varbūt tavas skolas psihologs varētu palīdzēt vadīt šādu diskusiju.
Ja pats esi varmācīgs pret citiem
Pat tad, ja tu domā, ka aizskar kādu tikai pa jokam, tavi joki var būt nepatīkami un tas, kuru tu izjoko, var justies nobijies un apjucis.
Bieži tie bērni, kuri ir vardarbīgi pret citiem, nav apmierināti ar kaut ko paši savā dzīvē. Iespējams, ka tev gribas izdarīt pāri kādam citam, cerot, ka tas mazinās tavas dusmas un sāpes. Ja esi nomākts un dusmīgs, runā par to, neizgāz savas dusmas uz kādu citu.
Lai arī tev šķiet, ka tas ir ļoti grūti, tu vari izmainīt savu rīcību. Parunā ar kādu, kuram uzticies, pastāsti par to, kā jūties.
Esot vardarbīgs pret citiem, tu pats vari radīt sev daudz nepatikšanu.
Zemāk atradīsi vēl virkni portāla "Cālis" arhīva materiālu par šo tēmu!
Daudz sūdzību par vardarbību starp vienaudžiem speciālajās izglītības iestādēs, norāda VBTAI
Attiecības starp vienaudžiem ir aktuāla tēma visos vecumos un teju jebkurā izglītības iestādē. Šoreiz par speciālajām – gan pirmsskolas, gan internātskolām un vispārizglītojošajām skolām, kurās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) veikusi virkni pārbaužu, atklājot gana būtiskus pārkāpumus. Vardarbība vienaudžu vidū, seksualizēta uzvedība internātskolās, kur iestādes vadība nepievērš pietiekamu uzmanību un īpaši arī nekontrolē, vai visi bērni nakts laikā atrodas iestādē, bet par to visu plašāk lasi turpmāk.
13 pazīmes, kas liecina – par tavu bērnu skolā ņirgājas
Jaunais mācību gads jau iešūpojies. Daudziem skolēniem tas ir priecīgs notikums, ļoti iespējams, vasara jau nedaudz garlaikoja, turpretī citiem bērniem nepavisam negribas atgriezties pie mācību grāmatām un skolas dzīves. Tomēr vēl dažiem doma par atgriešanos skolā izsauc spēcīgas bailes, jo labi zina - viņus gaida ņirgāšanās.
Pazīmes, kas liecina – tavs bērns skolā kritis par apsmiešanas upuri
Ikviens pieaugušais zina, cik nežēlīgi var būt bērni – īpaši skolā. Ņirgāšanās ir kļuvusi par teju parastu parādību. Taču fiziskās rētas sadzīst, bet, lūk, morālās var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu un spēcīgi ietekmēt bērna psiholoģisko stāvokli.
Instruktore: Cik patiesībā nežēlīgi var būt bērni un jaunieši pret saviem vienaudžiem
To, ka šis ir cits laikmets, kurā dzīvojošie bērni atšķiras no saviem vecākiem, atzīst gana daudz dažādu speciālistu, kas strādā ar bērniem. Un savs viedoklis ir arī Paulai Sniedziņai, kura pati vēl nav mamma, bet ikdienā strādā ar dažāda vecuma bērniem, esot instruktore ūdens atrakciju parkā.
Ņirgāšanās skolā – bieži sastopams vardarbības veids. Rīcības plāns, kā atpazīt un novērst
Ņirgāšanās skolā ir bieži sastopams vardarbības veids ar izteikti negatīvu ietekmi uz bērna vai pusaudža psihi. Ņirgāšanās (no angļu valodas bullying) tiek definēta kā spēka un pārākuma demonstrēšana pret citu personu, kas tiek realizēta caur agresiju, ietverot negatīvu vārdisku, sociālu un fizisku rīcību ar naidīgu nolūku, tādējādi radot upurim ciešanas. Šāda rīcība tiek īstenota caur spēku samēra atšķirību starp varmāku un upuri un vairākkārt atkārtota.
Pusaudzis skolā tiek apcelts: kā pamanīt un ieteicamais rīcības plāns
Mobings jeb sistemātiski pāridarījumi pusaudžu vidū nav jauna parādība, tā ir bijusi sastopama jau kopš seniem laikiem. Skatoties no pieaugušā viedokļa, pāridarīšana pusaudžu vidū ir gan bezjēdzīga, gan nežēlīga, bet, diemžēl, tā ir bieži sastopama. Liela daļa no pieaugušajiem ar to ir saskārušies, paši būdami pusaudži.
Skolas vecuma bērna agresijas dažādās sejas un biežākie cēloņi šādai uzvedībai
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) pēdējo gadu laikā vairākkārt saņēmusi informāciju par gadījumiem, kad skolēnu agresīvā uzvedība rada pamatotus draudus savai, citu izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku veselībai, dzīvībai vai drošībai. Šī rīcība izpaužas, uzbrūkot vienaudžiem un skolotājiem, izmantojot asus priekšmetus, regulāri emocionāli pazemojot, lietojot rupjus vārdus, bojājot skolas inventāru u.tml. Šādi gadījumi praksē kļūst arvien biežāki un izglītības iestādes jūtas bezspēcīgas situācijas risināšanā.
Policija: visnežēlīgākie bērni var būt vecumā no 11 līdz 15 gadiem
Mūsdienu bērni mēdz būt ļoti nežēlīgi, un visspilgtāk tas parādās vecumā no 11 līdz 15 gadiem, lai gan ļoti vardarbīgi bērni sastopami arī pirmsskolas vecumā, portālam "Cālis.lv" atzīst Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele, komentējot policijas sagatavoto pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2014.gadā.