Riebīgā vīramāte vai neizdarīgā vedekla? Nebeidzamā paaudžu konflikta šķetināšana

Psihoterapeite Dīna Branna atzīst, ka vīramātes un vedeklas attiecības ir delikātas: "Abas puses strauji tiek piespiestas iepazīties un pieņemt viena otru. Viņas mēģina, bet parasti tas notiek spiestā kārtā. Tas attiecīgi liek justies dīvaini abām pusēm." Situāciju neuzlabo arī sabiedrības nostāja par vīramātēm kā "vella mātēm", kā arī bieži sastopamie joki par abu pušu sarežģītajām attiecībām.

Svarīgi saprast, ka jokos tomēr slēpjas daļa patiesības – attiecības starp divām sievietēm ir savā veidā intīmākas un emocionālākas, nekā starp vīriešiem. Branna norāda, ka vīramātes un vedeklas starpā iezogas arī sacensības aspekts, kur viedokļi kursē ap vienojošo personu – vienai vīru, otrai dēlu.

Kā mazināt šo spriedzi, kas izveidojusies ģimenē? Viens no variantiem ir radīt kompromisus, kas apmierinātu abas puses. Saprotams, ka to ir viegli pateikt, bet ne izdarīt. Taču gudrākais piekāpjas vai vismaz paklusē. Uzlabot attiecības var palīdzēt arī atvērtība un atklātība, kad aizvainojums vai viedoklis netiek slēpts, bet gan nodots otrai pusei.

"Viņa" lasītāja Aija piekrīt apgalvojumam, ka attiecībās starp ģimenēm, kur notiek vai tieši pretēji – slēpjas konflikts starp divām sievietēm, ir jāspēj rast kompromiss vai atklāti jāizrunā savstarpējie saspīlējumi: "Mana vīramāte noteikti neatbilst populārajam "vella mātes" apgalvojumam. Tomēr esmu novērojusi, ka viņa ir centusies neapzināti savu dēlu tuvināt savam viedoklim, radījusi iemeslu, lai viņš tiektos un brauktu pie viņas."

Aija norāda, ka šādos gadījumos arī vīrietis var "piemest eļļu ugunī" un situāciju padarīt postošāku: "Vēl pirms laika mans vīrs tiecās pēc savas mammas, norādīja, ka jābrauc ciemos, līdz pats saprata, ka viņam ir sava ģimene, un par mammas lietām nav jāuzņemas atbildība. Iepriekš viņš bija norādījis, ka obligāti mammai būs jāuzceļ māja. To es nekādi nevarēju izprast."

Vīramātes uzdevums ir interesēties un rūpēties par savu dēla ģimeni, būt ciešā saiknē ar mazbērniem un savā ziņā apbrīnot dēla izvēlēto sievieti. Taču nereti attiecības abu sieviešu starpā kļūst kašķīgas, neciešamas un apgrūtinošas ne tikai pašai vīramātei un vedeklai, bet arī visai ģimenei kopumā. "Viņa" pēta vairākas darbības, kuras vīramātei noteikti nevajadzētu ieviest attiecībās ar vedeklu.

Tieši šādi apgalvojumi vai uzskati dažas vedeklas patiesi iepriecinās. Kuram gan nepatīk zināt, ka viņu uzskata par perfektu? Taču jāsaprot banālais teiciens, ka neviens nevar būt perfekts. Arī savā ziņā ideālā vedekla reiz kļūdīsies, un tad vīramātes uzdevums būtu, nevis raidīt kritiku un nomelnot, bet pieņemt, to, ka perfekts vārda tiešākajā nozīmē neeksistē.

"Viņa" lasītāja Elizabete dalās stāstā par savu topošo vīramāti: "Kādā reizē viņa atbrauca pie manis ciemos. Es viņu biju satikusi tikai pāris reizes. Ņemot vērā, ka esmu arī bērniņa gaidībās, topošā vīramāte zvanīja pie durvīm – ar mērķi satikt savu dēlu. Es atvēru un domāju: "Kas ir šī sieviete?" Viņa turpināja ar mani runāt. Tikai pēc aptuveni trīs minūtēm sapratu, ka tā ir viņa!"

Šajā situācijā varēja iezagties aizvainojums: "Kāpēc mani neatpazīsti?" Tomēr viss beidzies labi – topošā vīramāte nav sapratusi Elizabetes aizdomas, bet gan izturējusies pieklājīgi un atbalstoši.

Vedeklas patiesi necieš brīžus, kad vīramātes ierodas neaicinātas, uzspiež savu viedokli vai cenšas ko atrast tālākās atvilktnēs. Neskaitāmi viedokļi šajā tēmā atrodami arī "Cāļa" forumā, kad sievietes uzsver – "Mēs neesam pret vīramātēm, bet ir zināma robeža it visā!" Šo robežu ir ieteicams noturēt, kur lieliski strādā teiciens: "Nedari citam to, ko pats negribi piedzīvot."

Šajā gadījumā ir jāatceras, kas patiesi svarīgs – vecāki rada noteikumus bērniem. Vecvecākiem un īpaši vīramātēm nevajadzētu tos pārkāpt, pārveidot vai kādā citā veidā ietekmēt, tai skaitā veidot aizmuguriskas darbības, kas kādā veidā diskreditē bērna attiecības ar vecākiem. Arī nevainīgas situācijas, piemēram, vecāki ģimenē atsakās no neveselīgas pārtikas, tomēr vecmāmiņa aizved apēst kalorijām pārsātinātu burgeri, var radīt saspīlējumus starp paaudzēm. Un visemocionālāk to noteikti uztvers vedekla.

Saprotams, ka vīramātes dažkārt var būt par uzstājīgu, taču arī vedeklas neatpaliek. It īpaši tās, par kurām varētu teikt – "Sieviete ar raksturu." Tāpēc mierīgai sadzīvošanai savā starpā arī vedeklām būtu jāzina, kā sadzīvot un iemantot vīramātes labvēlību.

Lai arī cik ļoti tev šķistu nepiemēroti jautāt pēc padoma savai vīramātei, dari to! Bieži tieši tas palīdz uzlabot attiecības un rada kopīgus tematus, par ko aprunāties. Vēl vairāk – padomu jautāšana var satuvināt, jo arī viņa ir mamma un, iespējams, vecmāmiņa. Varbūt tev nešķiet pieņemama vīramātes pieredze un domas, tomēr ir brīži, kad citādāks skats no malas var atrisināt neskaitāmas problēmas pat vienkāršos jautājumos.

Ja bieži izbaudi, piemēram, neaicinātu ierašanos savās mājās, kas tevi pamatīgi sadusmo, tad apdomā iespēju aicināt vīramāti uz konkrētām aktivitātēm noteiktā laikā. Iespējams, ka viņai pietrūkst kopā būšanas laiks. Tāpēc izbraukumi ārpus mājām, pastaigas brīvā dabā vai arī kopīgi izklaidējošu pasākumu apmeklējumi tavu vīramāti tikai iepriecinās. Viņa vēl vairāk izbaudīs, ja šajās aktivitātēs būs visa ģimene kopā.

Tie ir pasākumi vai tradīcijas, kas vienmēr tiek pavadīti kopā. Piemēram, Ziemassvētki, dzimšanas dienas svinības vai svētdienas kopīgās pusdienas. Gan tu, gan vīramāte jau laicīgi tām var sagatavoties un ieplānot, kā arī nodot kopīgu laika pavadīšanas tradīciju arī ģimenes mazākajiem locekļiem – bērniem.

Ko tu zini par savu vīramāti? Ja satiec viņu dažas reizes gadā, apmainies ar pieklājības frāzēm, tad noteikti neko daudz nezini. Tomēr jūsu attiecības var uzlabot kopīgas pusdienas vai kafijas tases baudīšana tikai divām vien. Iespējams, arī viņa tevi diez ko labi nepazīst, tāpēc jūsu attiecībās neeksistē sapratne vai atbalsts. Pamēģini kādreiz spert soli pretī, lai attiecības veidotos mierīgākā gultnē.

Ielāgo, ka katram ir savi pieņēmumi un priekšstati par bērnu audzināšanu. Tas vienkārši ir jāpieņem. Saprotams, ka katru reizi klausīties par savām kļūdām attiecībā uz bērniem nav patīkami, taču arī tev jācenšas saprast otra puse. Pat pirms 10 vai 20 gadiem sabiedrībā pieņemtās normas ir būtiski mainījušās, tāpēc nevajadzētu ieslīgt kaislīgos strīdos. Tomēr tajā pašā laikā neļauj "kāpt sev uz galvas", jo arī tavam viedoklim ir nozīme.

Rakstā izmantota informācija no portāliem "Telegraph", "Scary mommy" un "Popsugar".