Ar vienu zeķi visu mūžu – pieredzes stāsts par trombozi grūtniecības laikā  (1)

Aizvien vairāk sieviešu tieši grūtniecības laikā saskaras ar trombozi un tās izraisītajām veselības problēmām. "Tagad es saprotu to, ka ne jau es viena tāda esmu, mēs te ar šādām kājām esam vairāk nekā varētu šķist," stāsta Anete. Viņa portālam "Cālis" bija gatava izstāstīt savu stāstu par ceļu cīņā ar dziļo vēnu trombozi. Bet to, kas tā ir, kā izpaužas un kā sievietes sevi var pasargāt no dažādām vēnu saslimšanām, skaidro fleboloģe Sandra Prāve.

Fleboloģe skaidro, ka tromboze ir asinsvada nosprostojums ar asins recekli. Tā var būt gan virspusējo, gan dziļo vēnu sistēmā, kas var būt arī bīstama dzīvībai. Dziļo vēnu sistēmas trombozes rezultātā jebkurā brīdī trombs var atrauties no dziļās vēnas un aiziet uz plaušu artēriju, kas var izsaukt pēkšņu nāvi.

Kādu dienu, grūtniecības sestajā mēnesī, Anete pamanīja, ka viņai ir piepampusi kāja. Ieraugot šādas ķermeņa pārmaiņas, sieviete uzreiz sazinājusies ar ginekoloģi, kura norādījusi, ka viņai pēc iespējas ātrāk jātiek pie flebologa. Sestdienas rītā Anete ķērusies pie telefona un pieteikusi konsultāciju pie ārsta.

Nākamajā dienā pēc vizītes flebologs viņai izrakstījis "vēnu zeķes" un piebildis, ka tālāko ārstēšanu veiks pēc dzemdībām. Tagad Anete uz šo ārsta diagnozi un padomiem skatās citādi, atzīstot, ka toreiz bijusi naiva, un, iespējams, vajadzējis pieteikties pie vēl viena ārsta, lai būtu simtprocentīgi droša, ka ieteiktais risinājums un diagnoze ir pareiza. "Tagad man ir zināšanas rokā – acīmredzot vienmēr jāpiesakās pie diviem ārstiem. Jo kāpēc viss notika tā, kā tas notika... Tagad domāju, ka varbūt ārsta dēļ," viņa atklāj. Bet toreiz sieviete paklausījusi viena flebologa padomam un sākusi nēsāt kompresijas zeķes.

Pēc dažiem mēnešiem Anete dzemdēja meitiņu Matildi. To viņa darīja ar kompresijas zeķēm kājās. Anete šādi iesaka dzemdēt visām māmiņām: "To iesaku darīt visām, un, manuprāt, ārstiem būtu jāuzstāj, lai visas sievietes dzemdētu ar kompresijas zeķēm, jo dzemdības ir nenormāla piepūle, neatkarīgi no tā, kā tu dzemdē. Tas ir arī baigais spiediens." Tāpat, neskatoties uz problēmām ar vēnām, viņa nolēmusi bērniņu pasaulē laist mājdzemdībās. Sieviete gan atklāj, ka, ja slimību būtu atklājusi ātrāk un arī zāles sāktu lietot laicīgāk, tad viņa par mājdzemdībām varētu aizmirst. Tagad arī Anete apzinās tolaik pastāvošo risku. "Esmu pateicīga, ka mums abām viss bija kārtībā, jo to dzemdību laikā varēja viss kaut kas aiziet pa pieskari," viņa stāsta.

Aptuveni divas dienas pēc dzemdībām Anete ievēroja, ka viņas kāja ar katru brīdi piepampst aizvien vairāk un vairāk. Novērojot šādas ķermeņa izmaiņas, viņa nolēma šoreiz sazināties ar citu flebologu. Ārsts jaunajai māmiņai lika izmērīt abu kāju potīšu, ceļgala un augšstilba apkārtmēru, lai salīdzinātu atšķirību starp tām. Kad Anete atzvanīja ārstam un pateica konkrēto centimetru atšķirību, uzreiz bijis skaidrs, ka jaunajai māmiņai ir tromboze un viņai obligāti nākamajā rītā jādodas uz vizīti pie speciālista. Šoreiz aizejot pie cita ārsta, Anete atklāja, ka viņai vienā kājā ir dziļo vēnu tromboze. Jaunā māmiņa stāsta, ka tas nācis kā negaidīts šoks, sevišķi tik īsu laiku pēc dzemdībām. "Es to uzzināju ceturtajā dienā pēc bērna piedzimšanas. Tajā laikā tev vispār galvā ir "kompots" – tu esi tik uztraucies gan par to, kas tev mājās, gan kas ar tevi notiek," viņa stāsta.

Anetes gadījumā ārsts teicis, ka sēdošs un mazkustīgs darbs ir bijis viens no iemesliem, kāpēc tromboze radusies. Taču Anete tam līdz galam nepiekrīt, jo viņas darbs neesot bijis tik mazkustīgs. Vienīgais brīdis, ko sieviete esot ilgāku laiku pavadījusi mazkustībā, esot bijis grūtniecības pēdējos mēnešos, kad bērniņš bija nospiedis nervu muguras lejasdaļā. "Tad es kādu pusotru mēnesi nogulēju gultā, jo man vienkārši tā sāpēja, ka nevarēju paiet," viņa stāsta. Taču ārsts sievietei skaidrojis, ka grūti noteikt vienu konkrētu iemeslu, kāpēc Anete saslimusi ar vēnu trombozi, bet citas sievietes šādas problēmas nepiemeklē.

Tālākais scenārijs bijis sekojošs: Anetei bija jāizvēlas, vai viņa turpmāk vēlas savu bērnu barot ar krūti. Ja viņa piekristu to nedarīt, tad jaunā māmiņa trombozi uzreiz varētu sākt ārstēt ar tablešu palīdzību. Šis variants arī finansiālā ziņā būtu daudz izdevīgāks, jo konkrētās tabletes ir salīdzinoši lētas. Taču, neskatoties uz to, Anete nolēma bērnu barot ar krūti. Šādā gadījumā ārstēšana ir citāda – māmiņai pusgadu divreiz dienā vēderā injicē zāles, kas palīdz šķidrināt asinis, kā arī trīs mēnešus uz abām kājām jānēsā garās, otrās kompresijas klases vēnu zeķes. Viņa stāsta, ka pēc trim mēnešiem viņa varēja kompresijas zeķi nēsāt tikai vienā kājā, bet vēl pēc pusgada ārsts ļāvis nēsāt nedaudz īsākas vēnu zeķes – līdz celim. Arī injicējamo zāļu daudzums ar laiku krietni samazinājies.

Anete šo laiku atceras kā murgu, kura rezultātā nespējusi līdz galam izbaudīt sajūsmu par bērniņa piedzimšanu. Viņa stāsta, ka pirmās nedēļas pagājušas bezmiegā un stresā. "Es daudz nevarēju kustēties un Nauris (Anetes vīrs) man Matildi pienesa," viņa stāsta. Sieviete atceras, ka kāja esot bijusi sapampusi tik liela un smaga, ka atgādinājusi lāča ķepu. "Es atceros, ka lecu lejā pa kāpnēm, jo vienkārši nevarēju paiet," viņa stāsta. Tikai pēc kāda laika, kad Anete regulāri injicējusi ārsta izrakstītās zāles, pampums pazudis, un viņa atkal brīvi varējusi kustēties. "Tagad es skatos, cik būtu jauki, ja tā visa nebūtu bijis," atzīst Anete.

Vēl viens nozīmīgs fakts Anetes ārstniecības procesā bijušas medikamentu izmaksas. Zāles, kuras Anetei bija jālieto, ir dārgas. Kaut tās ir iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā, dažādu apsvērumu dēļ jaunajai māmiņai tās pienācās tikai trīs mēnešus. Viņa atklāj, ka tikai brīdī, kad konkrētie medikamenti bija jāpērk pašai, sapratusi, cik patiesībā daudz tās izmaksā. "Tie bija vairāk nekā 250 eiro mēnesi, kurus man vajadzēja atlikt medikamentiem," viņa stāsta. Taču izmaksas nebija vienīgā problēma. Anete stāsta, ka nepieciešamais zāļu daudzums vienā reizē esot bijis seši mililitri. Šādu daudzumu nevar iegādāties vienā iepakojumā, kā rezultātā viņai bija jāinjicē nevis divas, bet četras reizes dienā – divas devas no rīta un divas vakarā. Tādēļ arī vēders visu zāļu lietošanas laiku bijis nemitīgi piepampis, ar manāmiem kunkuļiem un zilumiem, kas pieskaroties radīja sāpes. Turklāt, tā kā zāles šķidrina asinis, zilumi jeb asinsizplūdumi parādījušies arī citur uz ķermeņa. "Sākumā tas šķita baisi, taču ar laiku jau pierodi," atklāj Anete.

Taču lielākais trieciens viņai esot bijis flebologa apmeklējums pusgadu pēc tam, kad bija pildījusi visas ārsta norādes. Vizītes laikā ārsts sievietei pateica, ka kompresijas zeķes viņai, visticamāk, būs jānēsā visu dzīvi. Šādu lēmumu flebologs pieņēma, jo, neskatoties uz to, ka trombs bija pazudis, asinis vēl aizvien nevarēja brīvi cirkulēt pa asinsvadiem. Kā stāsta Anete, attēlā izskatījās, ka asinsvadā ir tādas kā nogulsnes, kas traucē normālai asinsritei. "Tajā brīdī es vienkārši sabruku. Es atceros, ka pēc vizītes es raudāju," stāsta Anete. "Es tiešām biju domājusi, ka tagad gadu lietoju tās zāles un super, viss ir beidzies, man trombu vairs nav, un varu staigāt apkārt kā maija saulīte." Sieviete atceras arī to, ka ārstei jautājusi, vai ir iespējams kaut ko lietas labā darīt, piemēram, veikt operāciju. Uz ko ārste esot atbildējusi noraidoši. Arī tas Anetei nācis kā pārsteigums. "Mēs varam aizlidot uz Mēnesi, bet mēs nevaram izdomāt veidu, kā risināt šādu problēmu," viņa sašutusi stāsta.

Taču ir jāzina arī tas, ka kompresijas zeķes neliedz sievietei būt aktīvai, peldēties, sauļoties un darīt citas lietas, ko viņas sirds kāro. Arī guļot zeķi droši var novilkt, bet tiklīdz parādās statiska slodze, piemēram, ilga sēdēšana vai stāvēšana kājās, kompresijas zeķe ir jāvelk atpakaļ. Piemēram, ēst gatavošanas laikā, Anete vienmēr uzvelk vēnu zeķi.

Māmiņa atklāj, ka ir pamēģinājusi kādu brīdi tās nevilkt, jo, piemēram, aktīvi kustoties, pat staigājot vai skrienot, to varētu nedarīt. Neskatoties uz to, viņa stāsta, ka bez zeķēm parādās jocīga un nepatīkama sajūta, kas atgādinājušas tirpas. Sapratusi, ka ilgstoši bez tām iztikt nevar. "Ārsts man teica, ka es jutīšu, un es jutu, ka man vajag atpakaļ to zeķi," viņa stāsta. Taču tā kā ārsta slēdziens nebija viennozīmīgs, Anetei esot cerība, ka tomēr kādu dienu viņa no kompresijas zeķes varēs atvadīties uz visiem laikiem.

Tomēr arī ar to viss nebeidzas. Trombozes un ar to saistīto komplikāciju dēļ Anete ir saņēmusi slēdzienu, ka nākamā grūtniecība slimības dēļ būs augsta riska un arī nākamās dzemdības viņai būs jāveic dzemdību nodaļā, līdz ar to sapnis par mājdzemdībām būs "jāatmet" pavisam. Tāpat, lai izvairītos no riska, ka tromboze ar visām tai raksturīgajām komplikācijām varētu atkārtoties, viņai jau otrās grūtniecības pirmajās dienās būs jāinjicē tās pašas zāles, kuras lietotas iepriekš. Neskatoties uz to, Anete plāno vēl vienu bērniņu. "Ir vērts laist pasaulē otru bērniņu arī tad, ja tās zāles ir jāšpricē. Galvenais no manas puses tagad ir ievērot visus ārsta norādījumus," viņa stāsta. Anete atklāj, ka viņa vairāk satraucas par vietu, kur dzemdības notiks, nekā pašu dzemdību procesu. "Man ir bail no slimnīcām, kas bija viens no iemesliem, kāpēc nolēmu par labu mājdzemdībām," viņa atzīst.

Kompresijas jeb vēnu zeķes ir iespējams iegādāties dažādās krāsās un veidos, piemēram, ar atvērtu purngalu, līdz celim, melnas vai miesas krāsas. Tāpat ir pieejamas arī kompresijas zeķubikses. Taču tām sievietēm, kuras ir nolēmušas iegādāties vēnu zeķes, ir jāzina, ka miesas krāsa nebūt nenozīmē, ka tā būs vienā tonī ar tavu ādu un nemanāmi piegulsies kājai, gluži kā plānas zeķubikses. Tā nav. Arī tad, ja izvēlies nēsāt šīs zeķes miesas krāsā, tev ir jārēķinās, ka apkārtējie to ievēros. Anete atzīst, ka tieši šī apkārtējo uzmanība viņai ir bijis liels pārbaudījums, sevišķi tāpēc, ka šobrīd viņa kompresijas zeķi nēsā tikai vienā kājā. "Ir daudz cilvēku, kuri prasa, kāpēc man ir viena zeķe kājā, un tad man ir jāsāk stāstīt, kas tas nav stils vai mode, bet tā ir veselība," viņa atklāj. Jaunā māmiņa gan atzīst, ka kompleksi veidojas pašas galvā. Sākumā tiem tikt pāri esot bijis sevišķi grūti, bet šovasar, kad ar vienu zeķi Anete staigājusi jau otro vasaru, viņa to pieņēmusi un pārstājusi nemitīgi slēpties ir bezjēdzīgi. "Dzīve jau turpinās. Es nesvīdīšu 33 grādos biksēs, pat par spīti tam, ka esmu bikšu cilvēks," viņa skaidro.

Kaut Anete ir tikusi pāri daļai kompleksu, kas ļauj viņai justies pārliecinoši arī kleitā un svārkos, saņemties un uzvilkt atvērtus apavus vēl aizvien ir izaicinoši. Taču vīrs un citi apkārtējie viņu cenšas iedrošināt. "Kā vīrs man reiz teica: "Pietiek "ņemties"! Tā ir tava zeķe, tava kāja un vienkārši dzīvo!"" viņa smejas.

Anete vēnu zeķes iesaka nēsāt visām grūtniecēm, jo šajā laikā sievietes svars strauji aug, radot lielu spiedienu uz kājām. Turpretim kompresijas zeķes palīdz atvieglot asins cirkulāciju. Fleboloģe gan skaidro, ka, ja jaunajai māmiņai nav nekādu sūdzību, tad tas nav nepieciešams. Tāpēc pirms šādas izvēles izdarīšanas noteikti vajadzētu konsultēties arī ar ārstu, lai šis palīglīdzeklis tiktu lietots pareizi.

Kā jau iepriekš tika minēts – tromboze ir asinsvada nosprostojums ar asins recekli. Tā var būt gan virspusējo, gan dziļo vēnu sistēmā, kas var būt pat bīstama dzīvībai. Taču dziļo vēnu trombozei ir akūta simptomātika – sāpes vienā kājā un pēkšņa kājas tūska. Turpretim virspusējo vēnu trombozes simptomi ir sāpes un apsārtums. Prāve gan piebilst, ka tā visbiežāk izveidojas sievietēm, kurām jau ir vēnu varikoze (paplašinātas vēnas).

Fleboloģe stāsta: "Protams, mēs nevaram likt vienlīdzības zīmi – tromboze obligāti grūtniecēm." Taču grūtniecība ir tas brīdis, kad saslimšanas risks paaugstinās, jo sievietes organismā notiek hormonālās izmaiņas, un, mazulim augot, tiek nospiests mazais iegurnis, kas apgrūtina venozo asins apteci. Lai gan šie ir biežākie trombozes cēloņi, Prāve skaidro, ka īpaši piesardzīgām jābūt tām sievietēm, kurām pirms grūtniecības jau ir bijusi dziļo vēnu tromboze, un tām, kurām ir bijuši vairāki spontānie aborti. Pastāv risks, ka šīm sievietēm ir iedzimta asins recēšanas pataloģija, ko sauc par trombofīliju. "Šīm sievietēm, pirms plānotas grūtniecības vai iestājoties grūtniecībai, noteikti ir jānāk pie flebologa, un mēs lemjam tālāk, par profilaksi, kāda būs, lai neizveidotos jauna dziļo vēnu tromboze šīs grūtniecības laikā. Tas ir ļoti nopietni," skaidro ārste.

Fleboloģe piebilst, ka arī tām sievietēm, kuru ģimenē ir iedzimtas dažādu vēnu slimības, jābūt īpaši uzmanīgām, jo ir risks, ka veidosies varikoze, kuras ietekmē var attīstīties arī tromboze, parasti virspusējo vēnu sistēmā. "Izveidojoties vēnu varikozei, veidojas arī maisveidīgi vēnu paplašinājumi, kuros vairāk nav vienvirziena asins plūsma. Tiklīdz asins plūsma ir ar turbulenci, asinis maļas uz vietas, ir risks, ka kaut kur uz sieniņas var izveidoties asins receklis," skaidro Prāve. Arī šīm sievietēm, pirms plānotas grūtniecības, būtu vēlams doties uz konsultāciju pie speciālista, kā arī savlaicīgi būtu jādomā par varikozes terapiju, plānojot grūtniecību. Ārste mudina negaidīt brīdi, kad grūtniecības laikā slimība jau ir sākusies, jo sievietes, kura gaida bērniņu, pilnvērtīgu ārstēšanu ar operācijas vai skreloterapijas palīdzību var saņemt tikai pēc zīdīšanas beigām.

Savukārt, ja tromboze sievietes vēnās ir izveidojusies, tad ārstēšana ir jāuzsāk nekavējoties. Viens no terapijas veidiem, kuru izmanto, ir vēnu zeķes. Tās uzlabo asins atplūdi. Taču visbiežāk ar kompresijas jeb vēnu zeķēm vien nepietiek. Fleboloģe skaidro, ka bieži vien ārstēšanas procesā sievietēm ir jālieto arī asinis šķidrinoši medikamenti. Tos var lietot arī grūtnieces, jo medikamenti nekādi neapdraud bērniņa dzīvību. Tie sievietēm ir jāinjicē vēderā visu grūtniecības laiku, taču, kad vēders sāk augt, medikamentus var injicēt arī kājās vai kādā citā mīkstākā ķermeņa daļā. Ārste gan piekodina, ka tām māmiņām, kuras lieto konkrētos asins šķidrinošos medikamentus, to lietošanas laikā ir jāizvairās no dažādām ikdienišķām traumām, jo medikamentu iespaidā viegli veidojas zilumi. Tāpat ļoti jāseko līdzi asinsspiedienam, lai tas nebūtu paaugstināts. Fleboloģe piebilst, ka lietojot asins šķidrinošos medikamentus ir jāņem vērā arī citi asiņošanas riski, kuru parasti izvērtē, nozīmējot attiecīgos medikamentus. Taču Prāve mierina, ka par palielinātu asiņošanu dzemdību laikā uztraukties nevajadzētu, jo dzemdību brīdī medikamentu lietošana uz neilgu laiku tiek pārtraukta. Lēmumu, kurā brīdī to darīt, pieņem akušieris-ginekologs.

"Trombs, kas ir dziļajā vēnā, nereti uzsūcoties noārda ar vēnā esošās vārstules. Ja tās procesa gaitā tiek bojātas, tad sievietei būs jānēsā kompresijas zeķes visu mūžu, jo normālas atteces pa dziļajām vēnām vairs nekad nebūs," skaidro Prāve. Taču, ja savlaicīgi izdodas uzsākt terapiju un izšķīdināt trombu, nebojājot dziļo vēnu vārstulies, tad ir cerība, ka zeķes vajadzēs nēsāt tikai īslaicīgi.

"Protams, ka grūtnieces pašsajūta un venozā attece būs labāka, ja viņa šīs zeķes nēsās visu grūtniecības laiku, taču es nevaru aicināt pilnīgi veselas sievietes nēsāt kompresijas zeķes, ja viņām nav nekādu sūdzību un objektīvas atradnes," skaidro ārste. Līdzīgu viedokli viņa pauž arī par vēnu zeķu vilkšanu dzemdību laikā: "Ja pacientei nav varikozes, tad arī dzemdību laikā viņai šīs zeķes nav nepieciešamas." Taču, ja sievietei ir varikoze, tad ārste dzemdību laikā noteikti iesaka uzvilkt kompresiju zeķes, kas viņu pasargās no atkārtotu varikozo mezglu rašanās un sniegs trombozes profilaksi.

Kompresijas zeķes iedalās dažādās klasēs:

Sievietēm ir iespēja sevi pasargāt no varikozes un tālāk arī vēnu trombozes saslimšanas, ievērojot profilaksi – kustīgs dzīves veids un adekvāts šķidruma daudzums dienā. Tāpat ārste iesaka statiskas slodzes – ilgas sēdēšanas vai stāvēšanas gadījumā lietot viegli terapeitiskās (pirmās kompresijas klases) vēnu zeķes, kas dienas beigās palīdz mazināt noguruma sajūtu un tūsku.

Prāve mudina grūtnieces neignorēt trombozes simptomus – sāpes, apsārtumu pa vēnas gaitu, sabiezējumu, sacietējumu un pampumu, bet uzreiz doties pie speciālista, lai vienotos par tālāko ārstniecības gaitu. Taču ne vienmēr ir jāgaida līdz parādās pirmie simptomi. Lai pasargātu savu un bērniņa veselību, ārste iesaka, iestājoties grūtniecībai, ja ne pirmajai, tad noteikti otrajai un trešajai, doties pie flebologa un pārbaudīt vēnu veselību. "Nereti ir tā, ka pirmās grūtniecības laikā vēnas nedaudz paplašinās, bet vēnu sieniņu elastība ļauj tām atgriezties sākotnējā stāvoklī, taču otrā un trešā grūtniecība nereti atstāj paliekošas izmaiņas," Prāve skaidro.

Taču ārste atgādina, ka grūtniecība nav slimība, un tām jaunajām māmiņām, kurām nav iedzimtas vēnu problēmas un iepriekš arī nav bijušas sūdzības par vēnu veselību, nevajadzētu lieki satraukties. "Grūtniecība nav slimība. Ja tās laikā cilvēks ir kustīgs, un viņam nav nekādas asins recēšanas problēmas, tad grūtniecība nebūt nav riska faktors," skaidro fleboloģe.