Vecāku mīlēti bērni izaug par laimīgiem pieaugušajiem. Tā ir pieņemts uzskatīt. Taču psihologs Daniels Piters uzskata, ka ar "pliku" mīlestību ir nepietiekami, un savā blogā "Parentfootprint" stāsta par to, ko nozīmē būt labiem vecākiem. Lūk, viņa pārdomas par šo tēmu!
"Atceros, kā universitātē profesors stāstīja, ka bērni, kuriem dara pāri un kurus pazemo vecāki, vienalga gaidīs mīlestību un sapratni no viņiem. Šī informācija man bija atklājums, jo līdz tam man bija citi priekšstati par mīlestību. Kā var aizvainot bērnu, kuru mīli? Kā var gaidīt mīlestību no tā, kurš tev dara pāri?
Pagājuši vairāk nekā 25 gadi, es strādāju ar bērniem un vecākiem no dažādām etniskajām, ekonomiskajām un sociālajām grupām, un mana pieredze rāda, ka profesoram bija taisnība. Cilvēki vienmēr vēlas, lai vecāki viņus mīlētu, un tie arī parasti mīl bērnus, bet savu mīlestību izrāda dažādi, ne vienmēr šī mīlestība bērniem sniedz pārliecību un veselību.
Kāpēc vecāki kaitē bērniem?
Vairumā gadījumu viņi nodara kaitējumu bez iepriekšēja nodoma. Vienkārši pieaugušie cenšas nokārtot dzīvi. Viņi ir spiesti tikt galā ar darbu vai bezdarbu, rēķinu apmaksu un naudas trūkumu, attiecībām un problēmām ar fizisko un psihisko veselību, kā arī daudzām citām grūtībām.
Ābols no ābeles
Bērnībā gūtā pieredze nosaka, kādi mēs būsim kā vecāki. Taču mēs ne it visā kopējam attiecības ģimenē. Ja bērns ir sodīts fiziski, tas vēl nenozīmē, ka viņš sitīs savus bērnus. Bet bērns, kurš izaudzis alkoholiķu ģimenē, nebūt ne obligāti pats pēc tam lietos spirtotos dzērienus. Kā likums, mēs vai nu pieņemam vecāku uzvedības modeli, vai arī izstrādājam paši savu, kas ir tieši pretējs.
Toksiskā mīlestība
Pieredze rāda, ka mīlēt savus bērnus ir vienkārši. Tas ir ielikts ģenētiskā līmenī. Taču nav vienkārši izdarīt tā, lai bērni pastāvīgi sajustu šo mīlestību, kura viņiem dāvā drošības sajūtu pasaulē, pārliecību par sevi un pamodina mīlestību pašiem pret sevi.
Tiem, kurus pastāvīgi audzina, rājot un sodot par mazāko nodarījumu, kā likums, veidojas pazemināta pašapziņa, un viņi aug ar pārliecību, ka nevienam nebūs interesanti. Vecākiem, kuri pastāvīgi runā par savu mīlestību un slavē savu dēlu vai meitu, nereti izaug bērni, kuri absolūti nav gatavi dzīvei sabiedrībā.
- Šajā rakstā uzzini, kādas ir deviņas galvenās toksisku vecāku pazīmes.
Kas tad ir nepieciešams bērniem?
Tātad, mīlestība, lai kā tā neizpaustos, pati par sevi ir nepietiekama tam, lai bērns izaugtu laimīgs un pārliecināts par sevi. Pieaugšanas procesā bērnam ir ļoti svarīgi:
- Zināt, ka viņu ciena;
- Uzticēties apkārtējiem;
- Prast tikt galā ar dzīves grūtībām;
- Vadīt savas emocijas un uzvedību.
Iemācīt to visu nav vienkārši, taču apmācība norit dabiskā ceļā: balstoties uz pieaugušo piemēra. Bērni vecākus vēro un mācās no viņiem gan labo, gan slikto. Nevēlies, lai dēls smēķētu? Nāksies vien pašam atmest šo kaitīgo ieradumu. Nepatīk, ka meita runā rupjības? Tā vietā, lai par to sodītu bērnu, pievērs uzmanību savai uzvedības manierei."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
