Šķiršanās dilemma: vai ir vērts palikt kopā bērnu dēļ  (2)

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā 2017. gadā tika šķirtas 5943 laulības, kas ir par 21 procentu vairāk nekā, piemēram, 2010. gadā. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā noslēgto laulību skaits sasniedzis 13150. Savukārt pēdējos gados šķirtā laulība ilgst vidēji 14 gadus. Lai arī pašu noslēgto laulību skaits ir pieaudzis, tomēr daudzi izvēlas attiecībām pielikt punktu, pat ja ģimenē aug viens vai vairāki bērni.

"Ja mēs paskatāmies no bērna viedokļa, tad viņš pārdzīvo vai reizēm pat jūtas vainīgs par to, kas notiek divu lielo attiecību starpā. Neatkarīgi – vai viņi paliek kopā. Ja viņu starpā ir šis konflikts un nekādi nav iespējams vienoties, nav vairs šo attiecību savstarpējās mijiedarbības, mīļuma, siltuma, mīlestība ir kaut kur pazudusi, bērns cieš abos gadījumos – arī tad, ja viņi paliek kopā," skaidro attiecību konsultante. Viņa piebilst, ka bērniem šādas situācijas ir nesaprotamas, kā arī bieži viņi var justies vainīgi, nevajadzīgi un atstumti.

Antra Sloka-Jakovļeva akcentē: "Viss ir jau ir atkarīgs no tā, kādas attiecības ir pārim." Ja abiem jau ir doma par citām attiecībām, tad diez vai jāpaliek kopā tieši bērnu dēļ. "Ja cilvēks redz un mēģina atrast kompromisu iespējas, tad vērtīga ģimene un bērns var būt tas, kas palīdz viņam kā vecākam mainīties un kļūt redzīgākam, pieņemošākam, mainīt pašam sevi, tajā kur tas konflikts ir radies. Ja jau pirms tam bija labi un tagad ir slikti, tātad ir kaut kas mainījies – ne tikai ar otru, ar katru no viņiem," pauž attiecību konsultante. Viņa norāda ka, ja tiek ieraudzītas šīs mainīgās lietas, tad ir iespējams veidot kopīgo modeli un nokļūt pilnīgi citā attiecību līmenī.

Viens no variantiem, ko pieņem daļa pāru, ir patiesi vienoties, ka attiecības tiek turpinātas tikai bērnu dēļ. Iespējams, tās vairāk līdzināsies partneru sadzīvošanai zem viena jumta – ar mērķi dzīvot kopā, kamēr tiek audzināti bērni. Pēc būtības katram ir sava dzīve, tomēr tajā pašā laikā partneri var spēt palīdzēt viens otram. "Ir tādas ģimenes kā partneri, viņi ir kopā. Tas ir tas modelis, kad mēs vienojamies ar mieru, ka šobrīd ir tā, kā ir. Protams, uz ilgu laiku tas nekad nebūs, jo gan vīrietim, gan sievietei gribēsies kaut ko savu, mīļu, kam atkal pieķerties un veidot romantiskas attiecības. Ienest to šādā modelī arī nav nemaz tik vienkārši," skaidro Sloka-Jakovļeva.

Savukārt otrs variants ir katram doties savu ceļu, kad abi pieņem faktu – kopdzīve nav izdevusies. Tomēr tas nekādā veidā nenozīmē, ka ar citiem jaunas attiecības nevar izdoties. Ja tā notiek, attiecību konsultante iesaka padomāt par to, kā jūtas bērns: "Tas ir pats svarīgākais, saprast, kas notiek. Bērnam ir jādod šī drošības sajūta, ka mamma un tētis iet savu ceļu, bet viņam nepazūd mamma vai nepazūd tētis." Abiem vecākiem vajadzētu dot šo respektu, ka viņi ir līdzās un palīdz izaugt. "Pats būtiskākais, manuprāt, ir miers un patiesums. Nesajaucot to bērnu identitāti, ļaujot attīstīties, atbalstot bērnu, domājot par viņu. Tiklīdz mēs sākam ar viņu manipulēt šķiroties, mēs nodarām pāri gan paši sev, gan arī bērnam, kas aug ģimenē," tā Sloka-Jakovļeva.

Viņa atzīst, ka eksistē arī tādi attiecību modeļi, kad ir pieņemts lēmums turpināt savienību tikai bērnu dēļ, taču vēlāk attiecības nostabilizējas, pārim spējot atbalstīt un papildināt vienam otru: "Ja paskatos pagātnē, manu vecāku laikā, ļoti daudz pāru palika kopā tieši bērnu dēļ, lai nesajauktu ģimeni. Idejas dēļ. Neskrienot. Šī neskriešana citur palīdz ieraudzīt kļūdas sevī." Pēc šāda veida krīzes ir iespējams attiecības veidot savstarpēji cienīgas un atrast atjaunojošus elementus no jauna. Saprotams, ka ne visos gadījumos mīlestība līdzināsies tai, ar ko uzsākāt kopdzīvi, piemēram, karsta kaislība varētu izpalikt. Tomēr var parādīties cieņa, tolerance kā pret partneri un draugu.

Vēl svarīgāk tomēr ir saprast savas kļūdas, ne tikai norādīt otra. Ja abi patiesi vēlas – viss ir iespējams. Antra Sloka-Jakovļeva stāsta, ka reizēm šādās situācijās dažiem atveras acis: "Bērni izaug, un mēs paliekam kopā. Izrādās, ka mēs varam būt kopā!" Viņa piebilst, ka skriešana pēc kaut kā labāka ne vienmēr aizved pie kārotā.

Lai patiesi saprastu, kas notiek tavās attiecībās, portāls "Huffpost" apkopojis vairākus soļus, kuri var palīdzēt smagā lēmuma pieņemšanā. Svarīgākais – nemelo sev, partnerim un bērniem par to, kas šobrīd notiek ģimenē, pat ja tev šķiet, ka "baltie meli" pasargās visus no saltās patiesības.

Nereti tieši sievietes uzņemas smagumu uz saviem pleciem, cenšoties padarīt savus vīrus laimīgus un apmierinātus – it īpaši tad, kad ģimenē ienāk bērni. Tomēr laulība vai kopdzīve ir attiecības no divām pusēm, kam būtu jāpatīk abiem. Sākumā centies saprast, ko pati domā par savu partneri, attiecībām un iespējamo šķiršanos. Dažkārt domas par ļaunāko vilina nogurums vai mazāka dzīves krīze, tomēr, ja tas nav pie vainas – griezies pie partnera. Jums vienmēr var rasties vēlme strādāt pie attiecībām vai tieši pretēji – lemt par labu šķiršanās procesam.

Divu cilvēku attiecībām var palīdzēt savstarpēja izrunāšanās, cenšanās izprast otra vēlmes, savu kļūdu atzīšana vai sarežģītākos gadījumos – psihologa konsultācija. Ja izmēģināts ir viss, bet rezultāta joprojām nav, tev lieti noderēs aizdomāties par to, kāpēc esat kopā un uz kurieni šīs attiecības ved.

Mūsu ķermenis ir kā sarežģīts aparāts, kas dažādos gadījumos sniedz noteiktus signālus. Brīžos, kad jūties labi, arī organisms strādā kā pulkstenis. Savukārt, kā tu jūties, kad samīļo vai noskūpsti savu partneri? Ja jūti satraukumu, nepatiku un vēdera griešanos nepatīkamā veidā – tās ir pirmās norādes par disbalansu jūsu abu starpā. Visticamāk uzreiz nevajadzētu paļauties par labu attiecību pārtraukumam, tomēr likt aiz auss ķermeņa signālus ir vērts.

Šis var likties dīvains ieteikums, bet noteikti ir diezgan efektīvs. Ja līdz galam nespēj izprast to, ko domā par šķiršanās iespējamību, pavaicā sev – "Vai es vēlētos, lai miesīgam bērnam būtu mana laulība?" Kā iepriekš tika skaidrots, bērns jutīsies "izsists no sliedēm" jebkurā no variantiem, pat ja paliksiet kopā tikai viņa dēļ. Tomēr svarīgāk par lēmumu pieņemšanu ir tas, kā bērns redz attiecības. Ja vēlies, lai viņa nākotnes laulības vai savienības izdotos, centies labo piemēru rādīt jau tagad.