cilvēka papilomas vīruss
Foto: Shutterstock

Sabiedrībā reti ir zināms fakts, ka dažus vēža paveidus izraisa vīrusa infekcija. Cilvēka papilomas vīruss (CPV jeb HPV) var izraisīt dzemdes kakla, ārējo dzimumorgānu, maksts, resnās zarnas, taisnās zarnas, mutes dobuma, lūpu, rīkles vēzi. CPV pasaulē ir plaši sastopams, un tam ir vairāk nekā 150 paveidu.

Ar to var inficēties gan sievietes, gan vīrieši. Pasaules Veselības organizācijas pētījumi liecina, ka astoņi no desmit seksuāli aktīviem cilvēkiem ir inficēti ar CPV. Ir pierādīts, ka visbiežāk sastopamākā CPV izraisītā slimība ir dzemdes kakla vēzis un 99 procentos gadījumu dzemdes kakla vēža izraisītājs ir tieši CPV. Katru gadu Latvijā dzemdes kakla vēzis konstatēts aptuveni 240 sievietēm, un aptuveni 110 sievietes tā rezultātā mirst.

Iespēja pasargāt sevi no audzēja

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no dzemdes kakla vēža, ir vakcinācija pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu. Pasaulē vakcīnas pret CPV infekciju valsts programmās iekļautas jau vairāk nekā 89 valstīs, un tās izmanto jau ilgāk nekā 13 gadus.

Par vīrusa iedarbību uz ķermeni un vakcināciju stāsta bērnu infektoloģe Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja: "Cilvēka papilomas vīruss ir tāds vīruss, ko mēs katrs dzīvē agrāk vai vēlāk sastopam. Mēs ar to tiekamies, kontaktējoties ar citiem inficētiem cilvēkiem. To var iegūt gan no mammas dzemdību laikā, gan vēlāk sadzīves kontaktos un dzimumkontaktu rezultātā.

Tiesa, ne vienmēr inficēšanās ar CPV beigsies ar audzēja attīstību, taču iepriekš paredzēt, kad un kuram kritīs nelaimīgā loze, nav iespējams. Šis vīruss ir ļoti viltīgs un bijis problēma jau vairākus gadu simtus. Pēc ilgstošas infekcijas ar CPV izmainītās šūnas pamazām sāk pārvērsties par audzēju dažādās lokalizācijās abiem dzimumiem.

Vīrusa īpašību dēļ imūnā sistēma nepamana, ka cilvēks ir inficēts. Tāpēc vīruss spēj vairoties, inficēt arvien vairāk šūnu, un imūnā sistēma neko nedara, jo nemaz nezina, ka organismā ir šāds ienaidnieks. Vakcīnas iedarbības mehānisms ir pilnīgi citādāks. Kā jebkuru vakcīnu arī šo veic, ievadot muskulī. Tiklīdz tā nonāk organismā, imūnās sistēmas šūnas jau tajā pašā brīdī to pamana. Tālāk veidojas ķēdīte – imūnā sistēma zina, kas ir tās ienaidnieks, kā tas izskatās, un izveido lielu daudzumu antivielu, kas cīnīsies pret šo ienaidnieku. Mēs jau saknē novēršam audzēja attīstību.

Lai jau laikus nomierinātu satrauktus prātus un stāstu izdomātājus, vakcīna nesatur ne pašu vīrusu, kur nu vēl audzēju šūnas, kā to šur tur kāds biedētājs mēdz rakstīt vai stāstīt. Vakcīnas galvenā sastāvdaļa ir CPV raksturīgākā olbaltumviela, kuras vienīgā un galvenā misija ir iemācīt imūnsistēmai atpazīt pašu CPV."

Tomēr aptaujas dati liecina, ka daļa cilvēku izvēlas paļauties uz sociālajos tīklos publicēto nepatieso, maldinošo negatīva rakstura informāciju par vakcīnu pret CPV un atsakās no savu bērnu vakcinācijas. Kopumā cilvēkiem trūkst informācijas par vakcīnas efektivitāti un drošumu. Valsts apmaksāta vakcinācija meitenēm tiek veikta 12 gadu vecumā, jo vislielākais ieguvums no CPV vakcīnas sasniedzams, ja to saņem pirms intīmo attiecību uzsākšanas. Ja kāda iemesla dēļ vakcinācija bija atlikta, valsts apmaksāto vakcīnu var saņemt līdz 18 gadu sasniegšanai. Vecumā no 12 līdz 15 gadiem vakcinācijas shēma paredz divas vakcīnas devas, vecākām meitenēm – trīs devas.
Foto: Shutterstock

Vakcīnas nav "jauns un nezināms" izgudrojums

20. gadsimtā tādas infekciju slimības kā, piemēram, bakas laupīja 400 miljonus dzīvību, masalas – 96 miljonus un garais klepus – 38 miljonus. Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei vienīgā iespēja iegūt imunitāti pret turpmāku saslimšanu bija izslimot infekciju, bet lielākajai daļai mazu bērnu šīs infekcijas neizdevās pārciest.

Mūsdienās pret visām šīm infekcijas slimībām ir izstrādātas vakcīnas. Dažas ir labāk pazīstamas, jo tika izstrādātas pirms vairāk nekā 60 gadiem, piemēram, vakcīna pret masalām, difteriju vai poliomielītu.

Zinātnei attīstoties, tiek atklātas un izstrādātas arvien jaunas vakcīnas, piemēram, vakcīna pret pneimokoku infekciju, kuras mūsdienīgākā versija tika izstrādāta 2000. gadā, vai vakcīnas pret CPV infekciju, kuras sabiedrības lietošanā pēc vairāk nekā 10 gadu izstrādes un drošības pārbaudes nonāca 2006. gadā. Šobrīd šīs vakcīnas, lai gan plaši un droši pasaulē lietotas, tāpat kā jebkura cita vakcīna vai medikaments regulāri tiek uzraudzītas jau vairāk nekā 13 gadus.

Vakcīnu drošumu pārliecinoši apstiprina pasaules lielākās kontrolējošās un regulējošās iestādes un organizācijas - Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Zāļu aģentūra, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA), Imunizācijas prakses padomdevēja komiteja (ACIP) un citas kompetentas institūcijas. Pēdējais Pasaules Veselības organizācijas ziņojums par vakcīnas drošumu ir publicēts 2017. gadā un atzīst vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu par drošu un efektīvu! Vairāk informācijas par CPV infekciju atradīsi šeit, Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas!

Ņemot vērā nepietiekami novērtēto ieguvumu vakcīnām pret CPV infekciju, joprojām klejojošos mītus un neziņu, kā rezultātā pieaug vakcinācijas atteikumu skaits, Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs ir uzsācis sabiedrības informēšanas kampaņu "Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas" par cilvēka papilomas vīrusu un vakcināciju pret to. Kampaņas laikā tiek uzrunāti vecāki un pašas meitenes, lai veicinātu CPV infekcijas un konkrēti dzemdes kakla vēža izpratni un profilaksi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!