Kritiskā domāšana, jaunrade un radošums – bērnam nepieciešamās prasmes izcilas karjeras veidošanai nākotnē

Vecākiem, kas šodien audzina bērnus, karjeras veidošana bija ierasta, paaudzēs zināma un paredzama. Atbilstoši interesēm tika izvēlēta profesija un apgūtas tai nepieciešamās pamatprasmes – valodas, matemātika, dabaszinātnes, kultūra, māksla, datorzinātnes un citas prasmes, un izvēlētā profesija bija dzīves pamats visbiežāk mūža garumā.

Mūsdienās globalizācija un informācijas tehnoloģiju bums tradicionālos karjeras veidošanas rāmjus ir nojaucis. Pasaule kļūst arvien neparedzamāka, mainās veids, kā dzīvojam un strādājam. Daļa ierasto profesiju izzūd, bet vietā nāk jaunas.

"Šādos pārmaiņu apstākļos būtiski mainās arī izglītības loma, jo ar ierastajām prasmēm vien sekmīgai karjeras veidošanai cilvēkam vairs nepietiek," stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras Karjeras atbalsta nodaļas vecākā eksperte Rita Burceva. Arī Pasaules Ekonomikas forumā jau pirms diviem gadiem tika spriests, ka ap 2021. gadu vairs nebūs aktuālas vismaz trešdaļa šobrīd svarīgo prasmju.

Lai spētu pielāgoties un orientēties jaunajos apstākļos, līdzās ierastajām pamatprasmēm mūsdienu bērniem būtiski karjeras izglītībā ir apgūt jaunas starpdisciplinārās prasmes, īpašības un attieksmi, kas nozīmīgas 21. gadsimta karjerai. Un tās nebūt nav tikai digitālās prasmes vien, kā daudzi maldīgi domā.

Vairākas no šīm jaunajām prasmēm, sauktas arī par caurviju prasmēm, iekļautas arī Latvijas izglītības reformas topošajā jaunajā obligātajā mācību saturā.

Kritiskā domāšana nākotnē kļūs par svarīgu prasmi ikvienā profesijā, jo arvien būtiskāk kļūst nošķirt faktus no viedokļiem, analizēt argumentus, izdarīt secinājumus un savu personīgo viedokli nepieņemt kā vienīgo pareizo. Lai bērnā attīstītu kritisko domāšanu, jau no mazotnes ir svarīgi viņu iepazīstināt ar atšķirīgiem viedokļiem. Šo spēju var trenēt, skolā rakstot domrakstus, esejas vai skatoties filmas, analizējot tajās paustos atšķirīgos uzskatus, tādējādi attīstot spēju paust un argumentēt savu viedokli, vienlaikus pieņemot arī cita cilvēka redzējumu.

Problēmu risināšanu ir būtiski apgūt, lai ikvienā darbības jomā spētu meklēt un atrast kopsakarības šķietami savstarpēji nesaistītām lietām, spējot piedāvāt risinājumus sarežģītiem, daudzdimensionāliem jautājumiem. Šo spēju bērnam attīstīt palīdz gan spēļu spēlēšana, gan šobrīd tik populārās programmēšanas iemaņu apgūšana.

Uzņēmējspēja nepieciešama, lai jaunieši nebaidītos uzsākt savu biznesu, attīstot un pilnveidojot prasmes uzņēmējdarbības sākšanai un tās veiksmīgai attīstīšanai. Metodes, kā to veicināt, ir dažādas. Vecāki var bērnam palīdzēt uzsākt savu mazo "sezonas biznesu", piemēram, vasarā piedāvāt kaimiņiem lapu grābšanu vai veikt citus mazus darbiņus, par to saņemot kabatas naudu un apzinoties paša nopelnītās naudas vērtību. Skolā – apgūt uzņēmējdarbības pamatus, apmeklēt uzņēmumus un iepazīt tos reālā darbībā.

Pašvadītas mācīšanās prasme ir būtiska, jo bērnam iemāca patstāvīgi izraudzīties darba uzdevumu un izvirzīt mērķi, to paveikt noteiktā laikā, analizēt veiksmes un neveiksmes un izdarīt secinājumus. Arī šī prasme, kas savā dziļākajā būtībā ir viens no līderības komponentiem, ir būtiska jebkurā profesijā, jo iemāca strādāt patstāvīgi, jēgpilni, novērtējot rezultātu.

Sadarbības prasme paver iespēju daudz sekmīgāk strādāt ikvienā profesijā, jo ietver spēju sarunāties ar otru cilvēku, saprasties un kopā realizēt kādu ideju. Lai šo prasmi attīstītu, svarīgs ir komandas darbs gan ģimenē, gan skolā. Piemēram, ģimenē vecāki kopā ar bērniem var kopīgi īstenot kādu ieceri, kur katrs uzņemas atbildību un rezultāts iepriecina visus ģimenes locekļus, piemēram, sakņu dobes ierīkošana un ražas novākšana rudenī. Lielisks sadarbības treniņš ir arī visa veida brīvprātīgo darbs, kas iemāca nolikt malā savas intereses un sadarboties ar citiem kopīga mērķa sasniegšanā. Ģimenē vecāki jau no mazotnes var trenēt sadarbību ļoti vienkāršā veidā – ļaujot bērnam rūpēties par mājdzīvnieku, ierīkojot rotaļu laukumu daudzdzīvokļu mājas pagalmā, piedaloties vides sakopšanas talkās u.tml.

Digitālās prasmes, ko bieži uzsver par mūsdienu karjeras svarīgāko aspektu, protams, ir ļoti nozīmīgas. Tās ietver izpratnes veidošanu par to, ka digitālie rīki mums palīdz vieglāk, ērtāk dzīvot, nodrošinot ar nepieciešamo informāciju. Digitālās prasmes ļauj jēgpilni lietot digitālos rīkus, nenodarot pāri savai veselībai un mācoties veidot īstenības uztveri, kritiski izvērtējot tehnoloģiju piedāvāto informāciju.

Noderīga informācija, kas bērnam var palīdzēt profesijas izvēlē: