Šķiet, ka viss, ko es kā mamma vai tētis varu darīt, ir cerēt, ka bērns pret mani būs atklāts un nemelos, taču bieži vien šī naivā cerība pārvēršas pīšļos, jo pieķer savu pusaudzi lielākos vai mazāko melos. Kā portālam "Parents" atklāj psihologs Karls Pikhards, bērni, "iesoļojot" pusaudžu gados, aptuveni deviņu līdz 13 gadu vecumā, sāk apzināties savu neatkarību no vecākiem. Viņi saprot, ka, pirmkārt, vecāki nevar viņus piespiest sadarboties. Pusaudžu vecumā bērns apzinās, ka izvēle – sadarboties vai nē ir viņa rokās. Šajā brīdī vecāki var novērot, ka bērns kļūst aizvien ietiepīgāks, spītīgāks un izrāda lielāku pretošanos vecākiem nekā parasti.
Otrkārt, šajā vecumā jaunieši apzinās, ka vecāki par viņa dzīvi zinās tikai tik daudz, cik viņi paši vēlēsies stāstīt. Izvairoties no dažādu detaļu atklāšanas, pusaudzis var vecākiem par savu dzīvi radīt pozitīvu iespaidu un izvairīties no kritikas vai nosodījuma. Taču, lai to panāktu, nereti nākas kaut ko noslēpt vai pat samelot.