Pārtikas alerģijas rodas, kad ķermenis reaģē uz nekaitīgiem ēdienu proteīniem, olbaltumvielām. Pārtikas alerģijas izpausmes rodas neilgi pēc tam, kad ēdiens ir apēsts. Reakcija var būt mērena vai pat smaga. Reizēm ir grūti noteikt, vai tā ir alerģijas izpausme vai kāda cita kaite. Vecākiem būtu jāzina, kā atšķirt šīs izpausmes, uzsver Egils Zālītis, bērnu pediatrs.
- Kādas ir šīs pazīmes, simptomi, kādi pārtikas produkti var izraisīt alerģiskas reakcijas un ieteikumus, kā novērst zināmas pārtikas alerģijas, lasi šajā rakstā.
Bet, ja esi jau kontatējis, ka bērnam ir alerģija no kāda konkrēta pārtikas produkta, iespējams, arī tevi nomoka kāds no zemāk minētajiem jautājumiem, uz kuru atbildi sniedz daktere Aleksejeva.
Kā izsitumi un kņudēšana kaklā pēc ābolu ēšanas ir saistīta ar iesnām bērzu ziedēšanas laikā?
"Lielākajai daļai pacientu, kas cieš no bērna alerģijas vai "sienas drudža", ir vērojamas krusteniskas alerģijas. Tā ir parādība, kad cilvēkam, kuram ir alerģijas pret ziedputekšņiem, parādās orālais alerģiju sindroms (mutes dobuma aukslēju nieze un pietūkums), apēdot svaigus augļus, dārzeņus vai riekstus, jo alergēnu struktūras ir ļoti līdzīgas un organisms uz tām atbild ar šādu reakciju. Parasti tie ir āboli, burkāni, selerijas, ķirši, kivi, persiki, bumbieri, plūmes, lazdu rieksti vai mandeļu rieksti."
Kas ir pseidoalerģija?
"Pseidoalerģija bieži tiek jaukta ar īsto pārtikas alerģiju, jo izpausmes ļoti līdzīgas. Pseidoalerģijas izpausmes var parādīties uzreiz vai tikai pēc 72 stundām pēc produkta lietošanas. Pseidoalerģijā nav iesaistīta imūnā sistēma, tāpēc alergotesti būs negatīvi. To nosaka, piemēram, farmakoloģiska reakcija pret produktos esošām bioloģiski aktīvām vielām (piemēram, citrusi, zemenes, tomāti, siers satur histarmīnu, tirramīnu u.c.), pret pārtikas piedevām, ķīmiskām vielām (piemēram, nitrātiem, nitrītiem, sulfītiem, mononātrija glumātu u.c.)."
Vai drīkst vakcinēt bērnu pret masaliņām, ja iepriekš bijusi alerģija pret olu?
"Masaliņu vakcīna (arī ērču encefalīta pote) netiek kultivēta olās, bet gan vistu embriju fibroblastos, tāpēc ir atļauts vakcinēt. Ir pierādīts, ka MMP vakcinācijas gadījumā alerģisku reakciju var izraisīt vienīgi sensiblizācija pret želatīnu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
