Piecas pazīmes, kas raksturo īstenu rūgumpodu  (3)

"Iheartintelligence" eksperti piedāvā piecas pazīmes, kas raksturo īstenu rūgumpodu. Ieskaties tajās – iespējams, arī tu jau sen vairs nespēj ienest prieku ne savā, ne līdzcilvēku ikdienā.

Ja cilvēks nav apmierināts ar sevi, viņš nepārtraukti analizē citu cilvēku dzīves. Vai vismaz to, ko viņi uzskata par citu dzīvēm. Tādā veidā ar rūgtumu pilnie cilvēki pastiprina skaudību un greizsirdību. Viņi vienkārši nespēj būt laimīgi ar to, kas viņiem ir. Lai no tā izrautos, ir jācenšas vēlēties un novērtēt to, kas tev jau pieder. Tā vietā, lai sevi salīdzinātu ar citiem, padomā par to, cik daudz brīnišķīgu cilvēku ir tavā dzīvē, cik daudz mīlestības, laipnības un prieka viņi tev sniedz katru dienu. Padomā par to, kāpēc tu apskaustu tādu cilvēku, kāds esi tu.

Ja rūgumpoda dzīvē netek piedzīvota kāda krīze, tikai pagaidi. Tā drīz vien parādīsies. Iespējams, pat vairākas. Cilvēki, kas sevī glabā rūgtumu, ļoti bieži jūtas nelaimīgi un vientuļi. Iemesls tam – līdzcilvēki vienkārši nevēlas pavadīt ar viņiem laiku. Tad nu nekas cits neatliek, kā radīt krīzi, lai iegūtu līdzcilvēku uzmanību un līdzjūtību. Paturi prātā, ka drāmas krīžu radīšana, pārspīlēšana noteikti nav labākais veids, kā gūt uzmanību. Tā vietā vientulības pārvarēšanai centies paveikt ko labu sev un citiem – noorganizē spēļu vakaru vai dodies ar citiem spēlēt boulingu. Ja tevi ar līdzcilvēkiem vienos pozitīvas emocijas, jūs satuvināsieties un tu nejutīsies vientuļi. Arī līdzcilvēki ar tevi labprātāk komunicēs, jo klausīties nemitīgā čīkstēšanā un citu kritizēšanā ir kaitinoši un nepatīkami.

Katrā notikumā ir kaut kas labs un kaut kas ne pārāk patīkams. Ja tu esi pilna rūgtuma, tu veiksmīgi ignorē pozitīvo, pamanot tikai negatīvo. Tas ne tikai liek justies sliktāk, bet arī neļauj dzīvot uz priekšu, pieņemt izaicinājumus. Ikvienā situācijā, kas šķiet pagalam negatīva, centies atrast vismaz vienu pozitīvu lietu. Un arī saviem skumīgajiem un negatīvajiem draugiem norādi, ka ikvienai situācijai ir divas puses, un viena no tām ir pozitīva.

Protams, nereti gadās, ka mēs kaut ko mēģinām atkal un atkal, bet katrs jaunais mēģinājums beidzas ar neveiksmi. Nav izslēgts, ka tad rodas sajūta – iecerētais nekad neizdosies. Tomēr tā vietā, lai paredzētu neveiksmi un tad visiem sacītu: "Es taču teicu, ka tā būs," analizē notikušo, mēģini saprast, kas nogāja greizi un ko tu vari darīt labāk. Tāpat arī centies izvairīties no neveiksmju paredzēšanas citiem. Jo vairāk gatavosies neveiksmei un izbaudīsi savu paredzējumu piepildīšanos, jo vairāk bezcerības un rūgtuma būs tavā dzīvē.

Rūgtums un aizvainojuma turēšana parasti iet roku rokā. Aizvainojums saēd cilvēku, kas to tur sevī, nevis to, kam tas adresēts. Jo vairāk aizvainojuma ir tevī, jo grūtāk tev dzīvot. Tas krājas un nospiež. Tas nekā nekaitē cilvēkiem, kas tevi ir aizskāruši vai sadusmojuši. Ja esi no cilvēkiem, kas ilgi tur sevī dusmas un nespēj no tām tikt vaļā, ļoti iespējams, arī tu esi rūgumpods.