Paskatīties uz lietām bērna acīm un citi svarīgi nosacījumi veiksmīgai atvases audzināšanai  (1)

Lūk, deviņi "Nobody`s Children Foundation" speciālistu ieteiktie soļi tuvāk veiksmīgai bērnu audzināšanai!

Tā ir arī ļoti svarīga disciplīnas sastāvdaļa. Jo vairāk tu spēsi apliecināt mīlestību savam bērnam, apmīļojot viņu, apskaujot un noskūpstot, un pasakot, ka mīli viņu, jo vairāk viņš vēlēsies pierādīt, ka ir tavas mīlestības cienīgs. Tāpat mīlestība ceļ arī bērna pašapziņu un pārliecību par sevi.

Taču var būt arī situācijas, kad vecāki dažādu iemeslu dēļ neizjūt mīlestību un pieķeršanos pret saviem bērniem. Šādā situācijā ir nonākusi Olga. Viņai 24 stundas diennaktī nākas pieciest šo bezpalīdzīgo būtni, kura sievietē neizraisa nekādas jūtas. Šādas mammas citi nesaprot: "Kā tā, nemīli?". Un bieži vien šādām mammām trūkst citu līdzcilvēku atbalsta. Lieta slēpjas faktā, ka viņām nav mīlošas mātes modelis, viņas nav saņēmušas savu vecāku mīlestību un siltumu. Un tad, kad tu pats neesi kaut ko saņēmis, dot to citam ir neiespējami. Vairāk par Olgas stāstu uz psiholoģes ieteikumus, kā rīkoties šādās situācijās, meklē šeit.

Izrādi interesi par to, ko viņš jūt un to, ko dara. Ja vēlies, lai bērns ieklausās tavā sacītajā, tev ir jāmācās ieklausīties tajā, ko viņš vēlas pateikt tev. Tas tev palīdzēs savu atvasi labāk iepazīt un saprast viņa rīcību dažādās situācijās. Bieži vien tā ir arī veiksmīgas disciplīnas atslēga.

Dažreiz vecāki vēlas būs savu bērnu draugi, aizmirstot par savu patieso lomu viņu dzīvē. Lai šādi nenotiktu, ir nepieciešams izvirzīt dažādus ierobežojumus un noteikumus, jo daļa no vecāku pienākumiem ir noteikt robežas. Turpretim bērnam ir raksturīgi šīs robežas pārkāpt, sevišķi pusaudžu vecumā, kad viņš alkst pēc brīvības un neatkarības. "Nobody`s Children Foundation" uzsver, ka tā nav tikai vēlme iespītēt un nepaklausīt, bet daļa no dabiskā mācīšanās procesa.

Vecāku pienākums ir nodrošināt, lai robežas būtu saprātīgi noteiktas. Tas palīdzēs vecākiem pārņemt grožus savās rokās, un arī bērni jutīsies drošāk. Sevišķi svarīgi ir tas, lai vecāki stingri turas pie noteiktajām robežām un uzstāj uz to ievērošanu pat tad, kad viņu atvases ir ar tām neapmierinātas un par tām sūdzas.

Arī šķirtas ģimenes nav izņēmums. Ja bērns aug šādā ģimenē, ir svarīgi, ka abi vecāki ir vienojušies par kopīgiem ierobežojumiem, kuri tiek ievēroti gan mammas, gan tēta klātbūtnē. Ja vecāki nespēj vienoties par noteikumiem un ievērot prasības konsekvenci, visbiežāk jārēķinās ar sekām, piemēram, bērns var iemācīties manipulēt, savukārt vecāki var ieņemt "labā un sliktā policista" lomu ģimenē. Ar kādām izmaiņām bērna uzvedībā vecākiem vēl būt jārēķinās gadījumā, ja viņi nespēj vienoties par kopīgi izstrādātu noteikumu ievērošanu, lasi šajā rakstā.

Dažkārt vecāki kļūst pārāk nopietni un aizmirst par vienu no bērnu audzināšanas neatņemamām sastāvdaļām – jautrību. Mēģiniet saskatīt, kur ir iespējams šo jautrību atjaunot, un ļaujiet sev smieties, kad vien iespējams. Tas noteikti ne tikai padarīs audzināšanas procesu vieglāku, bet arī uzlabos vecāku attiecības ar bērniem.

Tāpat nevajadzētu aizmirst arī par rotaļām, kuras laikā bērns ne tikai atpūšas, izklaidējas un iegūst pozitīvas emocijas, bet arī iemācās daudz ko jaunu. "Lego Group" savā pētījumā atklājuši, ka kopīgas rotaļas padara ģimenes laimīgākas un saticīgākas. Ģimenes eksperte un pētījuma autore Džesika Džoelle Aleksandere stāsta: "Kopīga rotaļāšanās ir fundamentāls ģimenes dzīves stūrakmens gan bērniem, gan vecākiem." Vairāk par to lasi te.

Iedomājoties sevi bērna vietā un cenšoties saprast, kā bērns jūtas, mēs parasti labāk saprotam sava bērna uzvedību. Atceries, kāda bija sajūta, kad tu pats vēl biji bērns, un, cik mulsinoša šķita pieaugošo pasaule reizēs, kad pret tevi izturējās netaisni.

Labklājības ministrijas speciālisti "Vēstulēs vecākiem" uzsver, ja skatīties uz pasauli bērna acīm, daudz iemācīsies ne tikai par pasauli, bet arī par savu bērnu. Tas, ka pazīstam savus bērnus, ļauj viņus arī vieglāk vadīt – palīdzēt, kur viņiem ir grūtības, samīļot, kad viņi ir bēdīgi un tml.

Labāk palīdzēt ieraudzīt lietas sava bērna acīm tev palīdzēs kopīgas sarunas, tāpēc neaizmirsti steidzīgajā ikdienā aprunāties ar savu bērnu un pajautāt ko vairāk, nekā sen ierasto "Kā tev iet?", uz kuru tava atvase, visticamāk, atbildēs strupi un negribīgi.

Pirmsskolas vecuma bērni jūtas daudz drošāk tad, ja katrai dienai ir izteikts režīms, kas tiek ievērots. Pēc šāda principa vadās arī bērnudārzi un skolas. Viņi jūtas laimīgi, ja ēdienreizes ir regulāras, ja gulētiešanas laiks ir noteikts, un ja viņi zina, ka katru dienu ir atvelēts laiks arī rotaļām uz izklaidēm. Bērniem, gluži tāpat kā pieaugušajiem, patīk zināt, kas viņus sagaida tālāk. Tas viņiem samazina trauksmi un nervozitāti. Ja dienas režīms netiek ievērots, rodas haosa sajūta un kā sekas tam – nepaklausība: bērns nesaprot, kādiem noteikumiem jāseko un vai tie vispār ir vajadzīgi.

Sevišķi liela nozīme ir bērna miega režīmam. Neskaitāmi pētījumi apliecina, ka aizmigšana vienā laikā un mošanās vienā laikā ir ļoti labvēlīgi gan pieaugušo, gan bērnu organismam. Vēl citus iemeslus, kāpēc ir tik svarīgi ievērot dienas režīmu, lasi šeit. Bet te atradīsi piecus padomus, kā veiksmīgāk ievērot mazuļa dienas režīmu.

Uzteic visus bērna centienus. Uzslavē viņa labo uzvedību un centies ignorēt slikto. Atzinības vārdi, komplimenti un iedrošinošas frāzes palīdz piepildīt bērnu emocionālo krātuvīti, justies mīlētiem un saprastiem. Tāpat iedrošinājums un uzslavas daudz veiksmīgāk palīdz bērnam apgūt jaunas prasmes. Piemēram, būs grūtāk iemācīt lasīt, ja steidzināsim bērnu vai norādīsim uz katru kļūdu. Daudz produktīvāk ir neizteikt aizrādījumu neveiksmes gadījumā, taču neskopoties ar uzslavu, kad sākumā vārds, bet vēlāk teikums ir izlasīts bez aizķeršanās.

Emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte uzskata, ka uz vienu aizrādījumu bērnam vajadzīgas piecas uzslavas. Taču viņa uzsver, ka ar tām noteikti nevajag pārspīlēt. Ja to ir pārāk daudz, tās pārstāj bērnu motivēt.

Tāpat vecākiem vajadzētu pievērst uzmanību tam, par ko viņi slavē savu atvasi. Bērnu novērtēšana un iedrošināšana ir apsveicama, tomēr biedrības "Skalbes" direktore psiholoģe Zane Avotiņa mudina vecākus uzslavas formulēt precīzāk, lai bērns zinātu, par ko tieši tiek cildināts. Psiholoģe secina, ka vecāki, galvenokārt, saka labus vārdus bērniem par to, kādi viņi ir, vai kādus vecāki vēlas viņus redzēt, nevis par to, ko bērni ir paveikuši. Avotiņa norāda, ka šī pieeja nav pati labākā. Ja vecāki liek uz bērnu pārlieku lielas vai neatbilstošas cerības, bērns var tiekties tās īstenot pat tad, ja pats jutīsies dziļi nelaimīgs. Biedrības "Skalbes" direktore un psiholoģes ieteikumus, par to, kā un par ko vajadzētu slavēt bērnu, lasi te.

Iesaisties viņu lēmumu pieņemšanā, it īpaši, ja šie lēmumi ir attiecināmi uz bērnu. Uzklausi viņa viedokli. Ja tev ir vilinājums pateikt kaut ko aizvainojošu, padomā, kā tas izklausītos, ja tu to teiktu kādam pieaugušam cilvēkam. Tāpat nebaidies atzīt savas kļūdas un atvainojies reizēs, kad esi izdarījis ko nepareizi. To uzsver arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja: "Nereti dzirdam, ka mūsdienu bērniem neesot cieņas pret vecākiem un vispār pieaugušajiem. Bet tikpat bieži pieaugušie aizmirst, ka cieņai jābūt abpusējai. Ja bērnu uztversi kā vērtību ar šo savu beznosacījuma mīlestību, tad arī bērns tevi cienīs." Viņa uzsver, ka tieši savstarpējā cieņas trūkums ir iemesls, kāpēc bērns atsakās pildīt pienākumus.

Sociālie portāli, šķiet, ir pilni ar māmiņām, kuras ne uz mirki nav atstājušas savus mazos eņģelīšus vienus. Bieži vien sarunās ar citām mātēm, viņas lepni paziņo, ka nav bijušas prom no bērna pat vienu nakti. Taču kādā brīdī viņas izdegs. Tāpat, kā, lai labi darītu savu darbu, mums ir nepieciešamas brīvdienas, arī, lai pilnvērtīgi pildītu savu mātes lomu, tev ir jāvelta laiks tikai sev.

Atceries, ka tu esi pelnījis atpūtu. Nav svarīgi, vai izraujies no ikdienas ar bērnu uz stundu, vairākām dienām vai nedēļām. Piemēram, došanās atvaļinājumā bez bērna ir viens no lieliskiem veidiem, kā atvilkt elpu un ieraudzīt, ka patiesībā tava pasaule negriežas tikai ap viņu. Tu esi sieviete ar savām vajadzībām, hobijiem un interesēm. Tāpēc dodies kaut kur, lai atvilktu elpu un ar jauniem spēkiem pildītu savu dzīves uzdevumu – būt par māti. Kāda pāra stāstu par to, kā viņi vairākas reizes gadā cenšas veltīt laiku tikai sev diviem, vari lasīt šeit.

Turpretim par tendencēm ģimenes sistēmas modelī, par to, ko nozīmē rūpēties par sevi un par to, kā iepazīt pašam savu iekšējo bērnu, lasi šajā sarunā ar ģimenes psiholoģijas centra "Līna" radītāju un vadītāju, psiholoģi, psihoterapijas speciālisti Vitu Kalniņu, kura pati ir mamma četriem bērniem – 20, 17 un deviņus gadus vecām meitām un sešus gadus vecam dēlam.