Iespējams, šīs problēmas tev iet secen, jo bērns pret mājasdarbu izpildi izturas ar ļoti lielu pienākumu sajūtu, taču lielai daļai vecāku gan jāiziet cauri posmam, kad mazais skolnieks pats apzinās to nozīmību. Līdz tam var gadīties, ka pat vēlā nakts stundā vēl līmē projektu dabas zinībās, šķirsti reizināšanas tabulu vai, pārskatot e-pastu, izlasi, ka bērns nav laikus nodevis kādu mājasdarbu.
Eksperti skaidro, ka, meklējot pareizo pieeju skolā uzdoto uzdevumu izpildē, jāņem vērā bērna raksturs, mācīšanās stils un arī iemesls, kāpēc darbs tiek atlikts. Lūk, pāris ieteikumi, kā konkrētās situācijās rīkoties!
Visu pēc iespējas ātrāk
Ir uzdevumi, kas patiesi veicami uz ātrumu, bet lielākā daļa mājasdarbu nav ierindojami šajā sarakstā. Iespējams, tavs bērns ir no tiem, kurš atnāk mājās un, teju vai nenovelkot somu no muguras, ķeras klāt mājasdarbiem. Šajā gadījumā gan nav runa par entuziasmu, bet vēlmi visu izdarīt pēc iespējas ātrāk, lai ar šiem pienākumiem vairs nebūtu jākrāmējas.
Gala rezultāts šādās reizēs parasti ir gaužām bēdīgs – pieļautas daudzas drukas, stila, interpunkcijas kļūdas. Lai nelāgo ieradumu izskaustu, vakarā pārskati atvases paveikto un kļūdu gadījumā uzdot mājasdarbu paveikt vēlreiz. Lielākoties bērni uzdevumus pilda ātri, lai par tiem vairs nebūtu jādomā, bet šāds risinājums paredz, ka nāksies darbiņu veikt pat divreiz. Tam ir divi plusi – pirmkārt, materiāls divtik labi iesēdīsies galvā, otrkārt, ar laiku mazais skolēns iemācīsies darbus kārtīgi pildīt jau pirmajā reizē.
- Ir daudz un dažādi viedokļi, vai nepieciešams mācīties kopā ar bērniem, bet pareizo atbildi iespējams rast, izvērtējot katru situāciju atsevišķi. Šajā rakstā atradīsi trīs mammu komentārus par šo tēmu.
Kāda tam jēga?
Ārpusskolas aktivitātes ir ļoti svarīgas, jo tās palīdz veidoties bērna personībai, kā arī attīsta daudzveidīgas prasmes. Taču problēmas ar mājasdarbu izpildi var sākties brīžos, kad atvase skaidri pasaka: "Es gribu nākotnē būt basketbolists vai aktieris, tāpēc matemātika un vēsture man nebūs vajadzīga. Kāda jēga to mācīties?" Bērns, kuram prātā iesakņojusies šī doma, ar laiku sāks apšaubīt teju visu, kas nav saistīts ar sapņu profesiju.
Vecāku uzdevums šādos gadījumos ir rast veidus, kā skolā apgūstamos priekšmetus sasaistīt ar ārpusskolas aktivitātēm. Tāpat palīdzi bērnam meklēt vēl citas nodarbes, kurās viņš var izpaust sevi un attīstīt kādas prasmes. Jāpiebilst gan, ka pirmais "profesijas sapnis" vienmēr jāatstāj dzīvs, lai bērnam nešķistu, ka viņš neko neprot.
Līdz pusei pabeigtie darbi
Mazais skolnieks jau pāris nedēļas zina, ka būs jānodod kāds lielāks radošs darbs, bet, pabeigts tikai līdz pusei, tas pēdējās dienas stāv bez ievērības un gaida darbīgu roku pielikšanu? Bērniem, tāpat kā reizēm pieaugušajiem, var šķist, ka uz rītdienu taču var atlikt to, ko negribas darīt šodien, tomēr iemesls var būt pavisam cits – bērns neturpina iesākto, jo līdz galam īsti nesaprot, kas tālāk būtu darāms. Tādās reizēs mazais rakaris atradīs pilnīgi jebkādu citu nodarbi, lai šis uzdevums nebūtu jāveic.
Skaidri norādi, ka izklaides nāks tikai pēc mājasdarbu izpildes. Seko līdzi veikšanas procesam, lai aizķeršanās iemesls vairs nebūtu nesapratne, kā darbiņš veicams. Šādā variantā iespējams uzdevumu sadalīt vairākās daļās, piemēram, cik daudz šodien izdarāms, pirms var iet ārā un spēlēties ar draugiem.
- Vēl citus iemeslus, kāpēc bērniem šķietami netīk pildīt mājasdarbus, uzzini šeit.
Kad tas bija jānodod?
Vecākiem savām atvasēm jāmāca organizētība – ja bērnam visa skolā dzirdētā un tevis atgādinātā informācija pa vienu ausi ir iekšā, bet pa otru steidz jau ārā, nav brīnums, ka uz jautājumu, kas uz rītdienu darāms, saņem atbildi: "Es īsti nezinu, neatceros, kaut kur pierakstīju." Lai gan mūsdienu iespējas paredz, ka uzdevumus vecāki var uzzināt arī speciālās interneta vietnēs, nākotnes attīstībai ir svarīgi mācīt bērniem organizēt savus darbus.
Taču runa nav tikai par mājasdarbu izpildi, bet arī, piemēram, skolas somas sakrāmēšanu. Ja saskaries ar šo problēmu, izveidot sarakstu, pēc kura bērnam vadīties, piemēram, kuras mantas šodien liekamas somā. Tas pats sakāms par dienas plāniem – pārskati tos kopā ar bērnu, lai viņam nosēstos atmiņā tas, ko nepieciešams darīt. Uzmanīgi jāvēro, kad bērns sāk kļūt patstāvīgāks, lai viņš neizdancinātu tevi kā savu personīgo asistentu vēl ilgi pēc tam, kad šīs prasmes jau labi attīstījušās.
Lai uzzinātu vairāk par veidiem, kā motivēt skolēnu mācīties, ieskaties šajā rakstā.