Bērna atkarība: viltīgā spēlīte telefonā – azartspēles mazā māsa

"Daudzi vecāki joprojām turpina sevi mānīt, sakot, ka spēlīšu spēlēšana telefonā ir nevainīgs pasākums. Saka, lai labāk spēlē mājās, acu priekšā, nekā kaut kur dzer vai smēķē kopā ar draugiem. Taču pasaules pieredze rāda, ka apmēram trešā daļa pieaugušu spēlmaņu, kuri pašu spēkiem nespēj uzveikt atkarību un meklē speciālistu palīdzību, ir sākuši aizrauties ar spēlēm jau 11–17 gadu vecumā. Pārmērīga aizraušanās ar spēlēšanu, vai tās būtu azartspēles, vai spēlītes telefonā, var pāraugt atkarībā – tieši tāpat kā alkoholisms vai narkomānija un, līdzīgi kā citu atkarību gadījumos – jo agrāk uzsākta lietošana, jo lielāks risks kļūt atkarīgam," stāsta Dace Caica, biedrības "Esi brīvs" vadītāja un sociālās iniciatīvas "Spēles brīvība" eksperte.

Lai gan ģimenei var šķist, ka bērns no azartspēļu valdzinājuma ir pasargāts tāpēc vien, ka vēl nav sasniedzis pilngadību un oficiāli spēlēt nedrīkst, patiesībā pusaudžiem ir milzumdaudz iespēju spēlēt virtuālajā vidē. Daudzi bērni spēles azartu izbauda jau sākumskolas vecumā, bet līdz 15 gadu vecumam vairums bērnu ir izmēģinājuši kādu azartspēli, izdarot naudas likmi. Lielākoties tās ir kāršu spēles datorā un dalība momentloterijās. Internetā bērni var samērā brīvi piekļūt dažādām spēļu vietnēm krietni pirms pilngadības sasniegšanas. Tāpat ir gana daudz atkarību raisošu "Facebook" lietotņu un spēlīšu telefonā.

Bērniem spēlīšu spēlēšana šķiet pilnīgi normāla. Dažādu spēļu reklāmas vēstī, ka tas ir jautri un aizraujoši, ļauj apgūt jaunas prasmes, ātri un viegli tikt pie balvām vai naudas, turklāt pusaudži, kas aizraujas ar tiešsaistes spēlēm, uzskata to par lielisku socializēšanās iespēju, jo spēles gaitā sazinās ar citiem spēlētājiem. Svarīgi ir runāt ar bērnu, palīdzēt viņam saprast, kā veidojas atkarība no procesa, lai bērns labāk izprastu savas spēles sekas un spētu izvērtēt, vai tiešām gūst kādu reālu labumu no spēlēšanas.

Tāpat kā citās dzīves jomās, arī visā, kas attiecas uz spēlēm, svarīgs ir vecāku piemērs. Bērni, apzināti vai neapzināti, atdarina vecākus. Ja pieaugušie nespēlē – arī bērni pēc tā tieksies mazāk, un otrādi – ja vecāki spēlē, tas ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem, ka arī bērni ar to aizrausies. Viens no galvenajiem pārmērīgas aizraušanās ar spēlītēm cēloņiem ir garlaicība, ko mūsdienu bērni diemžēl nevēlas piedzīvot un nespēj izturēt. Ieteicams kopīgi meklēt veidus, kā interesanti un saturīgi pavadīt laiku, tādējādi, iespējams, atrodot hobiju, kas bērnu patiesi aizrauj, un palīdziet pilnveidot prasmes šajā vaļaspriekā.

Pārrunājiet riskus. Skaidrojiet bērnam, ka spēlēšana nav viegls naudas gūšanas veids, patiesībā iespējas laimēt ir niecīgas, bet kāds cits gan, uz spēlētāju rēķina nopelna, krietni daudz naudas.

Sauciet spēlēšanu īstajā vārdā – par atkarību – un sarunās ierādiet tai atbilstošo vietu blakus citām atkarībām. Ikreiz, kad stāstāt bērnam par alkohola vai narkotiku nelabvēlīgo ietekmi, runājiet arī par azartspēlēm. Stāstiet, kā atkarība no azartspēlēm var ietekmēt bērna nākotni: pat ja citi no malas to neredzēs, cietīs bērna psiholoģiskā veselība, sekmes mācībās, attiecības ar draugiem, bet vēlāk – arī izredzes izveidot veiksmīgu karjeru un nodrošināt sev pilnvērtīgu dzīvi.

Atgādiniet, ka pārmērīga spēlīšu spēlēšana varbūt vēl neietekmē bērna kabatas naudas apjomu, bet pilnīgi noteikti var ietekmēt sekmes mācībās un samazināt interesi par laika pavadīšanu ar draugiem – tas ir solis ceļā uz azartspēļu atkarību.

Augstāks risks nonākt spēļu atkarībā agrīnā vecumā ir bērniem, kuriem ir problēmas skolā vai ar draugiem, kuri piedzīvo stresu vai jūtas garlaikoti. Pamanīt spēļu atkarību ne vienmēr ir vienkārši, jo, atšķirībā no pieaugušajiem, bērni ne vienmēr nonāk naudas grūtībās – atkarība var veidoties, arī spēlējot spēles, kurās reāla nauda nav jāiegulda.

Par spēļu atkarību var liecināt miega problēmas, nogurums, pazemināta enerģija, svārstīgs garastāvoklis, aizkaitināmība, sevišķi tad, kad bērns nespēlē, bet dara ko citu, kā arī atzīmju pasliktināšanās skolā, norobežošanās no draugiem un sabiedriskiem pasākumiem, spēlēšanas fakta slēpšana. Iespējams, bērnam pēkšņi visu laiku trūkst naudas, kaut arī kabatas naudas apjomu neesat samazinājuši, varbūt bērns aizņemas no ģimenes locekļiem vai draugiem.

Spēļu atkarība var izraisīt ļoti nopietnas sekas, kas var ietekmēt visu bērna tālāko dzīvi. Pirmkārt, tas paaugstina risku, ka arī pieaugot cilvēks, iespējams, būs ar noslieci uz atkarībām, depresijām. Otrkārt, tas var raisīt uzvedības problēmas jau tagad – antisociālu uzvedību, skolas kavēšanu, sekmju pazemināšanos vai problēmas attiecībās ar vienaudžiem.

"Pastāv iespēja, ka bērna uzvedība mainījusies arī citu faktoru ietekmē, tāpēc pirmais un pats svarīgākais solis ir atklāta saruna. Ja nezināt, kā to uzsākt, vai jums nepieciešams atbalsts, vērsieties pēc palīdzības pie speciālistiem, zvaniet uz konsultāciju atbalsta tālruni un pastāstiet par savām bažām," aicina Caica.

Ja saruna par atkarību ir neizbēgama, centieties radīt tādu gaisotni, kurā bērns var jums uzticēties. Klausieties, ne tikai runājiet, nekliedziet, nezaudējiet savaldību, bet mēģiniet palūkoties uz situāciju sava bērna acīm – kā jūs līdzīgos apstākļos gribētu, lai ar jums runā?

Izvēlieties piemērotu laiku un vietu. Izejiet kopīgā pastaigā vai kaut kur aizbrauciet, lai bērns nejustos kā pratināšanā. Ieklausieties savā bērnā, pat ja atbildes jums nav patīkamas. Stāstiet par to, kā jūtaties, nevainojot un nenosodot bērnu. Runājiet par to, kā tas var ietekmēt viņa tālāko dzīvi, veselību, attiecības. Palīdziet bērnam saprast, ka pārmērīga spēle nerisina problēmas, bet gan tās rada.

Ieteicams veikt arī dažādus preventīvus pasākumus, pirms problēma ir samilzusi: ierobežojiet pieeju internetam vai bloķējiet konkrētas lapas, vienojieties, ka ģimenē telefoni un datori netiks lietoti guļamistabās un pie ēdamgalda, nosakiet lietošanas laika limitu, un paši konsekventi ievērojiet savus noteikumus.

"Drošsinternets" vadītāja Maija Katkovska uzsver, ka kategorisks spēļu aizliegums visticamāk nerisinās problēmu, jo bērns atradīs, kur un kā to apiet. Piemēram, spēlējot aizliegtās spēles drauga telefonā vai datorā.

"Atļaujot spēlēt, pirmkārt, ar bērnu noteikti jāizrunā skaidri noteikumi – ir jāvienojas, kuras tieši spēles jūsu atvase drīkst spēlēt un cik ilgi. Tāpat jānosaka, kādos gadījumos šī nodarbe var tikt liegta, piemēram, pasliktinoties sekmēm, kavējot treniņus vai nepildot bērnam uzliktos pienākumus. Spēlēšana noteikti jāpārtrauc, ja bērns sāk uzvesties agresīvi, ir dusmīgs un nav kontrolējams," vecākiem iesaka Katkovska.

Tāpat viņa uzsver, ka jāmudina bērnu dot priekšroku spēlēm, kas veicina viņa zināšanu un prasmju attīstību. Par tām vairāk varat uzzināt šeit.

Sociālās iniciatīvas "Spēles brīvība" mājaslapā www.spelesbriviba.lv atrodama biedrības "Esi brīvs" sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests pieaugušajiem, kas ļaus izprast atkarības vai līdzatkarības apmēru. Iniciatīvas ietvaros ar atbalsta tālruņa starpniecību biedrības "Esi brīvs" psihoterapijas speciālisti sniedz konsultācijas spēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem. Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Azartspēļu atkarības gadījumos konsultāciju tālrunis 29323202 darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no pulksten 12 līdz 2.