Kad pirmais bērns uzzina, ka ģimenē pavisam drīz būs vēl viens mazais mīlulītis, viņu var pārņemt divejādas sajūtas. Pirmkārt, prieks, ka būs ar ko spēlēties (līdz tam gan kādu laiku vēl būs jāpagaida, bet to mazs bērns pilnībā nesaprot), otrkārt, greizsirdība, ka viņam tagad būs jādalās ar savu ābolu vai vietu uz dīvāna. Viņš tiecas pie citiem bērniem, taču vienlaicīgi izjūt arī dusmas un nedrošību, jo vecāki nemitīgi uzsver: "Pagaidi, ar tevi mēs parunāsim vēlāk" vai "Uzmanīgi, nenodari mazajam pāri!"
Lai vecākā bērna turpmākā audzināšana noritētu bez lielām problēmām, pirms mājās atvest mazu, segās satītu zīdainīti, ir vērts jau pirms tam labi "pastrādāt" ar vecāko bērnu, palīdzot viņam tikt galā ar sajūtām un sagatavoties šai pirmajai tikšanās reizei ar mazo brālīti vai māsiņu. Psihologu ieteikumi, kā tos vislabāk darīt, rodami šajā rakstā.
Tas, kā vecāki audzina savus bērnus, cik veiksmīgi viņiem izdodas sadalīt uzmanību visām atvasēm vienādi un kādu attieksmi pret apkārtējo vidi un norisēm viņi māca bērniem, veido arī viņu raksturus. Taču eksperti skaidro, ka to veido arī secība, kādā bērni piedzimuši – vai viņi saucami par jaunāko, vidējo vai vecāko bērnu.
Turpinājumā iepazīsties ar speciālistu skaidrojumiem un ieteikumiem, kā vislabāk sagatavot bērnu zīdaiņa ienākšanai ģimenē un kādā veidā dzimšanas secība atstāj iespaidu uz bērnu raksturiem.
Katra bērna piedzimšana ir maza krīze; vecāku stāsti par mazuļu audzināšanu ar nelielu gadu starpību
No medicīniskā viedokļa visieteicamākais laiks, kad varētu domāt par otru bērnu, ja reiz ģimenē radusies tāda vēlme, ir 18-23 mēneši pēc pirmās grūtniecības. Ķermenis ir atpūties, mamma emocionāli tam ir gatava. Protams, lēmums par bērnu ir vecāku individuāls lēmums. Ir vecāki, kas tikai pēc pieciem gadiem ir gatavi otram bērnam. Kas notiek situācijās, kad bērniem ir maza vai pat ļoti maza gadu starpība – viens līdz divi gadi? To skaidro piecu bērnu mamma un pediatre Zanda Oliņa-Putene un trīs ģimenes, kurās aug bērni ar mazu gadu starpību – līdz diviem gadiem.
Vecāku atdarinātājs, diplomāts un bezrūpīgais – kā dzimšanas secība ietekmē bērna raksturu
Jaunākajam bērnam ir problēmas ar dalīšanos un viņš ir izlutināts, vecākais visus izrīko pēc sirds patikas, bet vidējais ir "iesprūdis", kaut kur pa vidu. Bērnu psihologs un grāmatas "Born to Rebel" autors Franks Sulovejs atzīst, ka tie nav tikai stereotipi. Secība, kādā bērni piedzimst, ir viena no noteicošajām lietām, kas veido bērna raksturu.
Ģimenē ienāk otrs mazulis: nebaro vecāko ar muļķīgām ilūzijām un nepamet novārtā
"Tev būs brālītis un ar viņu varēsi paspēlēties" – šī ir visai muļķīga frāze jeb solījums, vecākajam bērnam stāstot par labumiem, ko viņš gūs, kad ģimenē ienāks otrs mazulis. Zīdainis taču vēl nevarēs ar viņu paspēlēties! Tas būs krietni vēlāk. Tāpat bieži vien vecāki skandē: "Tu taču esi jau liels, tev jāsaprot, ka brālis grib ēst!" Nē, vecākais var nesaprast, kādēļ viņš prioritāšu sarakstā tiek aizvirzīts kaut kur otrajā plānā.
Kāpēc vecākajiem bērniem nevajadzētu būt auklēm jaunākajiem brāļiem un māsām
Ģimenē jau aug viens vai divi bērni un nu ieradies vēl viens. Mammai darba pilna rokas, turklāt tētis uzņēmies vēl vairāk darbu, lai tikai varētu visu kuplo ģimeni nodrošināt ar finansēm. Un bieži vecākos bērnus pamazām, pamazām sāk ekspluatēt un izmantot kā bezmaksas auklītes, uzveļot arīdzan pilnu atbildību par mazo brālīti vai māsiņu. Kāpēc to nevajadzētu pieļaut, "Mel.fm" skaidro psiholoģe Katerina Demina.
Kā vecākais bērns atšķiras no jaunākā. Pieci muļķīgi mīti
Gadu no gada dažādu jomu speciālisti pēta vecāko un jaunāko bērnu attīstības atšķirības, viņu iespējas un dotības. Patiesībā daudzie argumenti, kas ir par labu vecākajiem bērniem ģimenē, ir balstīti vien uz vispārējiem stereotipiem.
Otrā mazuļa gaidībās: vai abus bērnus spēšu mīlēt vienādi?
Kad ģimenē ienāk pirmdzimtais, šķietami viss ir skaidrs – vecāki ik dienas visus savus spēkus velta mazuļa aprūpei, visa uzmanība un mīlestība tiek vienam mazulītim, bet, kas notiek, kad ģimenē gaidāms otrs bērniņš? Jo īpaši tad, ja arī pirmdzimtais vēl pavisam maziņš un tik ļoti alkst vecāku uzmanības?
Katram sava vieta? Kā bērnu dzimšanas secība ģimenē ietekmē raksturu
Statistika liecina, ka 33% no brīvā laika bērni pavada ar saviem brāļiem un māsām. Tātad vairāk nekā ar draugiem, skolas biedriem vai vecākiem. Bērnu dzimšanas secība ģimenē un attiecības ar brāļiem un māsām ir tas, kas spēcīgi ietekmē cilvēka personību un veido raksturu, bet vēlāk arī attiecības ar dzīvesbiedru un kolēģiem. Pirmais, kas sāka pētīt šo fenomenu, bija austriešu psihiatrs Alfrēds Adlers.
Ģimenē būs vēl viens bērns. Kā sagatavot pirmdzimto?
Piedzimstot ģimenē otram, trešajam, piektajam... bērnam, pirmais un vecākais bērns tiek gāzts no sava Pirmā un Vienīgā bērna troņa, pārkārtojas attiecības arī ar citiem bērniem ģimenē. Uzbango visas emociju gammas, bet viena no spilgtākajām – greizsirdība uz jauno ģimenes locekli. Par to, kā sadzīvot, stāsta psihoterapeite Diāna Lapsa.
Biedējoši slikta uzvedība no pirmdzimtā, kad mājās parādās zīdainis. Skaidrojums un ieteikumi vecākiem
"Tu esi liels, tev jāsaprot. Mazais brālis tagad ir izsalcis. Viņam tieši tagad jāiedod pudelīte. Tu taču vari mazliet pagaidīt, vai ne? Paskaties, cik viņš ir mīļš," Kārlis to tik vien dzird, kopš ir parādījies mazais brālis. Viņš ir pārliecināts, ka tētim un mammai brālītis ir daudz mīļāks par viņu. Viņš var darīt, ko vien grib, vecāki vairs nerūpējas par viņu.
Astoņu bērnu mammas ieteikumi, kā sagatavot vecākās atvases jaundzimušā ienākšanai ģimenē
Vēl viena bērniņa ienākšana ģimenē nekad nav viegls process. Tas var būt īsts pārbaudījums ne tikai vecākiem, bet arī viņu pirmdzimtajam. Ir dažādi veidi, kā sagatavot bērnu tam, ka ģimenē būs vēl kāds, kuru mamma un tētis lutinās un mīlēs.
Kādām nepatikšanām gatavoties, ja ģimenē ir bērni ar mazu vecuma starpību
Ļoti bieži "Cāļa" forumos tiek apspriests jautājums, vai bērni ar mazu vecuma starpību ir labi vai slikti? Domas dalās, jo vienas pareizās atbildes nav. Katra pieredze ir citādāka un arī katras ģimenes ikdienas darbu plānošana atšķiras. No vienas puses, ieguvumi ar acīmredzami – bērniem ir daudz lielāka iespēja būt ne tikai radiniekiem, bet arī draugiem, turklāt viens bērns pēc otra ir ekonomiski izdevīgi, jo nav jāpērk jaunas drēbītes, saglabājas iepriekš noteiktā māmiņalga, sievietei ir izdevīgāk pēc ģimenes plāna izpildīšanas atgriezties darba vidē un pēc tam vairs neņemt bērna kopšanas atvaļinājums, kas negatīvi ietekmē karjeras virzību. Bet katrai medaļai ir divas puses.
Speciāliste: otra mazuļa ienākšana ģimenē vecākajam bērnam var likt sākt grauzt nagus
Bērniem emocionālo spriedzi izraisa dažādi faktori. Tie var būt strīdi ģimenē, nesaskaņas bērnudārzā vai skolā, pedagogu neiecietība, dzīves ātrais temps un informācijas pārsātinātība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
