Ginekoloģes ieteikumi vecākiem, kā izaudzināt veselīgu sievieti

Mazajām dāmām bieža problēma ir ārējo dzimumorgānu iekaisumi – rodas apsārtums, sāpes, nieze un reizēm pat izdalījumi. Lai arī bieži šādās situācijās vecākus pārņem panika, ginekoloģe mierina, ka satraukties noteikti nevajag. Šos iekaisumus lielākoties rada zarnu un ādas baktērijas, kas pastiprināti savairojušās dažādu faktoru ietekmē, piemēram:

Taču, ja novēro šāda veida apsārtumu uz savas meitas dzimumorgāniem, neizturies pret to vienaldzīgi, bet rīkojies. Pirmais, ko šādās situācijās darīt:

Ja, ievērojot visus iepriekš minētos norādījumus, nedēļas laikā netiek novēroti uzlabojumi un apsārtums nepāriet, jāvēršas pie ārsta. Iekaisuma nepāriešana var radīt arī citas problēmas. Ginekoloģe gan skaidro, ka reti ir nopietnāki iemesli, kādēļ apsārtums nepāriet. Visbiežāk viens no iemesliem ir svešķermeņi. Reizēm meitenes spēlējoties kaut ko ieliek sev makstī un pēc tam vecākiem nevēlas stāstīt par notikušo. Šī iemesla dēļ, viņa iesaka mammai izstāstīt bērnam, ka, tāpat kā neko nedrīkst likt degunā, ausīs, tāpat neko bez vajadzības nevajadzētu likt arī makstī.

Līdaka stāsta, ka ir arī meitenes ar jutīgu ādu, kurām gandrīz katru vakaru pēc bērnudārza apmeklējuma ir apsārtuši dzimumorgāni, bet pēc vienas sēdvanniņas un dziedējoša krēma atkal viss ir labi. Līdz ar to, var gadīties, ka sēdvanniņas un krēms jālieto pat vairākas reizes nedēļā. Kamēr vien meitene kopumā jūtas labi un problēma ātri atrisinās, par to satraukties nevajag. Šādi iekaisumi ir vienkārši lokāls kairinājums, tie nevar izraisīt ne dzemdes, ne olnīcu iekaisumu vai problēmas tālākā sievietes dzīvē.

Bieža problēma ir arī sinehijas – mazo kaunuma lūpu salipums. Mazām meitenēm dzimumorgānu gļotāda ir ļoti jutīga un plāna, tādēļ, ja ir kāds neliels iekaisums, mazās kaunuma lūpas var salipt. Šādā situācijā jāvēršas pie ārsta. Ginekoloģe skaidro, ka sinehijas gadījumā meitenei nepieciešams lokāli lietot krēmu, kas mazās kaunuma lūpas atkal atdalītu. Līdaka gan mierina, ka tā nav steidzama situācija, un akūtas problēmas no tā praktiski nekad nerodas. Viņa iesaka, gaidot vizīti pie ārsta, vecākiem vairāk pievērst uzmanību un pārskatīt higiēnas ieradumus.

Ginekoloģe uzsver, ka ārkārtīgi svarīgs jautājums, ko pārrunāt ar meitenēm, viņām augot, ir drošība – kurš kam un kad drīkst pieskarties un ko darīt. Svarīgi stāstīt pēc iespējas konkrēti, piemēram: "Čuriņu drīkst rādīt tikai mammai, dakterim un tētim. Ja kāds cits tev to prasa, uzreiz saki man!’’ Šīs lietas noteikti jāatkārto vairākas reizes bērna dzīvē. Tāpat kā regulāri atgādinām, ka nedrīkst skriet pāri ielai, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, tāpat laiku pa laikam jāatgādina arī par šo.

Lai arī mūsdienās dzimumattīstība sākas arvien agrāk, tomēr pirms astoņu gadu vecuma ne krūšu attīstībai, ne apmatojumam uz dzimumorgāniem un padusēs nebūtu jābūt. Ja tiek pamanīts, ka kādas no dzimumpazīmēm parādās pirms šī vecuma, noteikti jāvēršas pie ārsta.

Pienākot pubertātes vecumam, noteikti jāpārrunā arī par higiēnas jautājumiem. Pusaudži mēdz dumpoties pret dažādām vecāku idejām, tai skaitā par regulāru mazgāšanos. Lai arī šķiet, ka līdz šim ar šo problēmas nav bijis, nenāk par ļaunu to atgādināt.

Pusaudžiem jāatgādina:

Līdaka uzsver, ka, sākoties menstruācijām, obligāti jāievieš menstruālais kalendārs. Menstruālo ciklu skaita no to pirmās dienas, līdz nākamo mēnešreižu pirmajai dienai. Normāli tam būtu jābūt no 21 līdz 35 dienām.

Ginekoloģe atgādina – tas, ka menstruācijas nav katru mēnesi vienā un tajā pašā datumā vai, ka tās reizēm ir divreiz mēnesī, vēl neliecina par neregularitāti. Svarīgais ir iepriekš pieminētais dienu skaits. Pirmo gadu pēc menstruāciju sākšanās (reizēm līdz pat trīs gadiem) var būt vērojamas neregularitātes. Ja tās saglabājas pēc šī perioda, jāgriežas pie ārsta.

Bieži ir jautājumi par sāpēm menstruāciju laikā. Lielākoties šajā vecumā tam pamatā nav kāda slimība vai traucējumi, tādēļ sākumā jāizmēģina lietas, kas parasti palīdz, piemēram apgulšanās uz muguras vai vēdera masēšana. Tāpat var lietot arī pretsāpju medikamentus, taču ginekoloģe atgādina, ka jāpievērš uzmanība dienas devai, kas paredzēta atbilstoši meitenes svaram. Taču pirms zāļu lietošanas ir jānoskaidro, vai nav citas saslimšanas, kas zāļu lietošanas rezultātā varētu tikai pasliktināties, piemēram, kuņģa – zarnu trakta slimības. Ja tiek konstatēta šāda veida saslimšana, pretsāpju medikamentus lietot ir aizliegt. Ja, to visu darot, ar menstruāciju sāpēm sadzīvot neizdodas, jāgriežas pie ārsta.

Menstruāciju laikā svarīgi ir ieturēt režīmu, kurā meitene guļ vismaz septiņas līdz astoņas stundas dienā, dzer vismaz pusotru litru ūdeni dienā un ietur regulāras ēdienreizes, kā arī uzkodas starp tām.

Mammai meitai noteikti jāatgādina, ka menstruācijas nav slimība – drīkst darīt visu, kas palīdz – sportot, peldēt, iet vannā un darīt visu citu, kas atvieglo nepatīkamo pašsajūtu. Arī meitenes, kurām nav bijusi dzimumdzīve, drīkst lietot tamponus. Tikai tie noteikti ir regulāri jāmaina.

Meitenei kļūstot pa jaunu sievieti svarīgi nenokavēt brīdi, kad jāpārrunā drošas izsargāšanās jautājumi. Jāņem vērā, ka Latvijā meitenes dzimumdzīvi uzsāk vidēji 17. 5 gadu vecumā.

Ginekoloģe stāsta, ka vizītes pie ginekologa pusaudzēm vairs nav obligātas. Profilaktiskās apskates obligāti jāsāk veikt no 25 gadu vecuma, kad tiek uzsākts skrīninga izmeklējums dzemdes kakla vēža agrīnai diagnostikai. Ja sūdzību vai jautājumu nav, meiteni droši drīkst pie ginekologa nevest, taču jāpārliecinās, ka neskaidrību gadījumā viņa zinās, kur vērsties.