Pieci knifiņi, kā pievērst bērna uzmanību un likt ieklausīties

Eksperti uzsver, ka vecāki reizēm runā pārāk daudz. Dienas laikā bērns desmitiem reižu dzird tādas frāzes kā "pakar mēteli" vai "noliec somu", tāpēc pusi no tām viņš vienkārši beigu galā sāk "laist gar ausīm". Tieši tāpēc daudz uzmanīgāk izvēlies lūgumus, kurus adresē bērnu virzienā. Tāpat vari izmēģināt paņēmienu – vienkārši strauji apklust. Neskatoties uz to, ka bērns tevī uzmanīgi neklausās, viņš tomēr dzird skaņas, tāpēc ar teikuma "nociršanu" pusē tu noteikti pievērsīsi viņa uzmanību.

Mazāk runu, vairāk darba! Ja atkārto desmitiem reižu, ka trauki jāaiznes uz virtuvi vai drēbes uz veļasmašīnu, bet bērns tevi vienkārši ignorē, ļauj viņam sastapties ar netīro šķīvi un apģērbu arī nākamajā dienā. Ļoti iespējams, viņš nemaz nebūs priecīgs par rezultātu, tāpēc turpmāk ar šādām sekām vairs nevēlēsies sastapties un vismaz šo tavu lūgumu izpildīs bez lielām ierunām.

Ja bērns uz lielu daļu pieaugušo lūgumiem atbild ar "nē", tas nebūt nenozīmē, ka mazais tiek nepareizi audzināts. Skaidrs, ka daudzas šādu situāciju atkārtošanās var kārtīgi pabojāt vecāku garastāvokli, tāpēc svarīgi saprast, kāpēc šis posms bērna attīstībā ir nozīmīgs un kādai vajadzētu būt tavai reakcijai uz to. Plašāk lūko šeit.

Reizēm bērni nepilda vecāku lūgumus tāpēc, ka negrib tikt izrīkoti. Šādā veidā viņi savā ziņā protestē pret to, ka viņiem visu laiku tiek norādīts, ko un kā jādara, tāpēc vecāku ignorēšana šķiet labs variants, kā izrādīt savu nepatiku. Balss pacelšana un uzstājīga vienas frāzes atkārtošana nav labs risinājums. Bērnam jāredz, ka novērtē viņu, mīli un cieni – tad vari arī gaidīt no viņa, ka aizspiestu ausu vietā redzēsi ieinteresētus skatienus.

Vēl viens paņēmiens, kā likt bērnam mainīt ieņemto pozīciju, ir runāt ar viņu čukstus. Arī vecāki ir tikai cilvēki un viņu tonis var liecināt par izvešanu no pacietības, taču daudz veiksmīgāku rezultātu ir iespējams gūt, pazeminot izteikto vārdu skaļumu. Čukstēšana bērniem šķitīs daudz saistošāka un interesantāka, tāpēc viņi būs spiesti pienākt tuvāk un uzmanīgāk ieklausīties sacītajā.

Bērnu paraugs ir vecāki, kuri skaidri parāda, kā konkrētās dzīves situācijās ir jāuzvedas un jāatbild. Un tagad padomā, kādu piemēru tu rādi saviem bērniem, piemēram, izsakot kādas frāzes – vai savus lūgumus adresē, paralēli darot citas lietas? Šādā veidā bērns uztver, ka tevis sacītais nebūt nav tik svarīgs, tāpēc izturas pret to tikpat nevīžīgi. Viena lieta ir dzirdēt, bet pavisam cita – ieklausīties un saprast, tādēļ aicini bērnu uz "aci pret aci" sarunām, kad rosini viņu patiesi pārdomāt tevis sacīto, lūgto un skaidroto.

Vairāk par šo tēmu lasi šajā rakstā, kurā apkopoti padomi, kā rīkoties, ja bērns ir stūrgalvības kalngals.