Septiņi mīti par bērnu veselību no vecmāmiņu pūra lādes, kurus jau sen vajadzētu aizmirst  (7)

Portāls "Adme" aplūko gana izplatītus iepriekšējās paaudzes padomus, pētot, kurus no tiem tomēr nevajadzētu ņemt vērā. Lūk, septiņi mīti, kuriem joprojām tic omītes, taču bērnu aprūpes speciālisti ir citās domās!

Agrāk bieži varēja dzirdēt: lai bērnam ātri "nosistu" temperatūru, viņš ir jāsatuntulē. Taču to nu gan nedrīkst darīt, jo āda daudz efektīvāk regulē siltuma apmaiņu. Un, ja bērns ir pārāk silti apģērbts, tad – vai nu temperatūra var vēl vairāk paaugstināties, vai arī – tā vienkārši nemazināsies.

Ārsti iesaka:

Par gudru vecāku rīcību augstas temperatūras gadījumos, lasi šajā rakstā.

Agrāk tika uzskatīts, ka bērna vannošana slimošanas laikā ir stingri aizliegta, jo viņš pēc šīs procedūras var vēl vairāk apsaldēties un saslimt vēl smagāk. No tiem laikiem daudz kas ir mainījies, arī vannas un mājokļi ir kļuvuši daudz komfortablāki.

Visai izplatīta domāšana agrāk bija šāda – lai jaundzimušajam vēlāk būtu kupla matu rota, tos ir jānodzen, lai tie kļūtu biezāki un ātrāk augtu.

Taču tas ir tikai mīts: nedz jaundzimušā, nedz pieaugušā mati no tā nekļūs ne biezāki, ne stiprāki. Matu folikulas ir izvietotas dažus milimetrus zem ādas virskārtas, un viss, kas notiek "augstāk", nekādi neietekmē to augšanu. Tad kāpēc gan šis mīts joprojām pastāv? Vairums dermatologu to skaidro ar atšķirību tekstūrā starp nenodzītiem un nodzītiem matiem: kad matiņi pēc to nodzīšanas ataug, tie šķiet resnāki, taču tas ir tikai vizuālais efekts.

Vai arī tev kāds iesaka mazuli iespējami agrāk pieradināt iet uz podiņa? Nesteidz klausīt šādas rekomendācijas. Katrs bērns attīstās individuāli, tāpēc gadījumā, ja viņš tam pretojas un to nevēlas darīt, tad tu taču jau pats redzi, ka viņš tam vēl nav gatavs, un nevajag bērnu piespiest. Daži bērni ir gatavi apgūt podiņmācību gada vecumā, daži tikai ap divu gadu vecumu. Un gan viens, gan otrs variants ir pilnīgi normāls, jo katrs bērns ir atšķirīgs.

Šis ir pietiekami iesakņojies mīts, kuram joprojām seko diezgan daudz vecāku. Kāpēc nevar apdegumus apstrādāt ar eļļu?

Apdegumus nosmērējot ar eļļu, tu to noklāj ar necaurlaidīgu plēvīti – tā neļaus ādai atdzist un traucēs ādā iekļūt ārstnieciskām vielām, ar kurām vēlāk būs jāārstē apdegums. Bet tas, savukārt, nozīmē, ka eļļu vajadzēs kaut kādā veidā likvidēt no apdeguma vietas, un lieku reizi tiks traumēta āda.

Ārsti iesaka:

Plašāk par to, kā bērnam vari palīdzēt apdegumu gadījumos mājas apstākļos, lasi šajā rakstā.

Daudzi joprojām uzskata, – ja jaunā mamma ēd kaut ko krāsainu, piemēram, tomātus, tad bērnam obligāti parādīsies alerģija. Taču sen jau kā pierādīts, ka tas tā nepavisam nav.

Vairumam bērnu nerodas nekādu problēmu. Mamma var ēst praktiski visu, ko viņa vēlas, taču, protams, saprātīgos daudzumos. Ja tomēr ir bail, tad kādu produktu var pamēģināt pa drusciņai un pavērot bērna reakciju.

Agrāk daudzās valstīs tika praktizēta bērnu – kreiļu pāraudzināšana. Bet, vai patiešām tas bija nepieciešams? Un vai tas ir tik nevainīgi?

Izrādās, ka nē. Jau kopš bērna dzimšanas viņam kāda roka ir dominējošā, un ja mēs vēlamies pretoties dabai, tad vairumā gadījumu negatīvas sekas nepaies secen. Bērnam var pasliktināties koncentrēšanās, spēja mācīties, bet tas taču ir tik svarīgi ikvienam cilvēkam.

Bet, vai tu vēl tici kādam no šiem mītiem? Varbūt esi saņēmis vēl citus "interesantus padomus"? Dalies komentāros!