Būt meitas tēvam ir īpaša privilēģija – vīrieša atklāsmes par savu īpašo statusu  (5)

Portāls "Psychologies" publicējis Džastina atklāsmes par meitu audzināšanu un tēva lomu viņu dzīvē, paužot pārliecību, ka būt meitu tēvam ir īpaša privilēģija.

"Vairāk nekā miljons citu meiteņu lietiņu, kuras viņa tev prasa un kuras, protams, tu viņai pērc. Viņa var nevaicāt: "Tēti, tu mani mīli?" Bet tas ir galvenais, kas viņai ir vajadzīgs. Tā ir tēta loma.
Meita tevi var apbēdināt, viņa var pieļaut kļūdas un kādreiz pat pagriezt muguru, taču nekad neliec viņai šaubīties par savu mīlestību. Paskaties viņai acīs un pasaki to. Šodien un katru dienu.

Kad visas manas četras meitenes ir automašīnā, viņas klausās Lanu del Reju, Keitiju Periju, Teilori Sviftu – kopumā nekā no tā, ko es klausītos, ja es brauktu viens pats. Ar vienu izņēmumu – man patīk Teilore Svifta. Taču, ja šī mūzika viņām rada prieku, mēs tādu izjūtam kopā!

Ja tev nav laika, lai izlasītu visu šo garo sarakstu, izlasi tikai šo punktu, tas ir vissvarīgākais. Labākais, ko vari izdarīt savas meitas labā – mīlēt viņas māti. Veltīt dzīvi bērnam ir viegli. Var dzīvot līdzi viņas gaitām pulciņos, mācībām, sacensībām, pārejai no vienas uz nākamo klasi… Taču paklausi manam padomam – cīnies par savu laulību, izvirzi to kā prioritāti.

Tie dzīves periodi, kad es pārstāju "satikties" ar Brūku, manu sievu, nenorunājot randiņus tikai mums diviem, vienlaikus bija vissarežģītākie un problemātiskākie periodi mūsu bērnu dzīvēs. Es nedomāju, ka tas bija nejauši. Atrodi laiku kopīgiem izbraucieniem tikai diviem, parādi bērniem, ka sieva ir tava lielā prioritāte un ka jūs esat divi iemīlējušies cilvēki, kuriem tieši tāpēc arī dzimuši tik brīnišķīgi bērni.

Draugi no zēnu vidus, pārdzīvojumi par fotogrāfijām "Instagram", čatošana līdz pusnaktij – lai kas arī nenotiktu, manas meitenes neredzēs, kā es atvirzos tālāk no viņu problēmām tikai tāpēc, ka viņas ir izaugušas un viņu ķermeņi ir mainījušies. Tēva mīlestība iet līdzi ar garantiju mūža garumā. Un es atbalstīšu meitas 15 gadu vecumā tieši tāpat, kā to darīju, kad viņām bija pieci gadi.

Kādā dienā viņa vēlēsies apprecēties ar kādu, kurš viņu mīlēs tāpat, kā tu. Bet mūsu jaunākā meita vispār saka, ka precēs mani, kad izaugs. Un tikai tēvs viņai var pateikt, ka viņš jau ir precējies ar viņas lielisko mammu, bet viņai būs tieši tāda pati mīloša ģimene, kur viņu kāds mīlēs, kā es mīlu savu sievu, viņas māti.

Manas meitenes kopumā nav nekādas vārgules. Tāpat kā viņu mamma. Viņas nodarbojas ar sportu un nesaprot, ko nozīmē "mest bumbiņu kā meitenei". Viņas uzskata, ka tas ir kompliments. Un bez fiziska spēka un iznesības mēs viņās audzinām arī neatlaidību, kas noderēs vēlākā dzīvē, tāpat kā kleitas rozā krāsā un pasakas par princesēm.

Ģimenē mani pa jokam sauc par "galveno krājēju". Es neesmu pret. Kāpēc? Es zinu, ka man uz šīs zemes ir atlikuši 50-60 gadi. Ne tik maz, bet arī ne ļoti daudz. Tādēļ es vēlos radīt iespējami vairāk tādu brīžu, lai meitenēm par mani būtu labas atmiņas.

Mēs svinam tādus lielus notikumus kā "pirmais ceļojums, kad tev jau ir 10 gadi", bet mums ir arī mazie ģimenes svētki, pret kuriem mēs ļoti nopietni attiecamies. Ģimenes kinovakari piektdienās, lielās brokastis sestdienās, kāpšana kalnos svētdienās. Tēva loma – piepildīt viņu atmiņu žurnālu par to, ko mēs darījām kopā. Šīs atmiņas viņām dos spēku grūtos brīžos.

Tas jādara tāpēc, lai viņas dzīvi padarītu vieglāku. Mēs mācām meitenes, ka dzīve kļūst labāka, kad tu atceries, ka uz pasaules neesi viens pats. Palīdzēt citiem, dažreiz piekāpties – tā būs labāk dvēselei.

Protams, bērnu bērnība bieži sakrīt vienā laikā ar karjeras sākumu, un uz visām skolas sapulcēm un koncertiem neizdodas aiziet. Es neesmu teatrālu uzvedumu par zaķīšiem fanāts, taču, ja esmu tur aizgājis, es applaudēšu skaļāk par visiem.

Priekš manis nav nekā skumjāka, kā redzēt vecākus kādos bērnu pasākumos, pārbaudot savu epastu vai jaunumus feisbukā. Kad esi mājās, meita vēlas būt ar tevi. Viņai tas nozīmē – spēlēties ar tevi, sarunāties ar tevi. Es pats par to bieži piemirstu. Fakts, ka tu sēdi blakus, vēl nenozīmē, ka esat kopā.

Ka viņi pazīst maigus vārdus un nekaunas tos izrunāt. Ka viņi var palīdzēt tikt galā ar nepaklausīgiem matiem tā, ka tā būs vismodīgākā frizūra klasē. Lai ko neteiktu, audzināt meitu ir viena vienīga bauda.

Lai to izdarītu, nav nepieciešama tonnām nauda. Variet mani uzskatīt par vecmodīgu, bet es meitai atveru katras durvis, kafejnīcā palūdzu piebīdīt krēslu un klausos viņas stāstos tik uzmanīgi, it kā viņa būtu pieaugusi lēdija.

Ar katru no meitām tev vajadzētu būt brīžiem, kad dodaties pastaigās tikai divatā, katrai ir jāatrod savs laiks, kad viņa ar tevi var parunāties aci pret aci, dalīties problēmās un priekā. Īsa pastaiga apkārt mājai vai ceļojums uz tuvāko parku ar velosipēdiem… Nekā sarežģīta, bet tas ir svarīgi.

Tu esi kļuvis par tēvu meitai, un tagad tavs uzdevums ir teikt meitai, ka viņa ir skaista. Bet neaizmirsti arī par to, cik patiesi skaista ir viņas sirds, un nebūt nav obligāti jācenšas to ievietot S izmērā.

Es visbiežāk aizmirstu par šī saraksta punktu par mīlēšanu un atgādināšanu, cik viņa ir skaista, bet es cenšos. Ja man gadās aizvainot kādu no meitām vai arī gadījumos, kad mani nolūki bijuši labāki nekā rīcība, es mācos lūgt piedošanu."