Bērni ir dažādi, vieni labprāt uzturas cilvēku kompānijā, ir aktīvi, draudzīgi un sabiedriski, taču citi labprātāk spēlējas vienatnē un vislabāk jūtas klusumā un mierā. Šādi bērni tiek uzskatīti par introvertiem – tā vietā, lai dotos spēlēties ar citiem, viņi labprātāk vēro notiekošo no malas. Šāda atvases rīcība mēdz satraukt vecākus, sevišķi tos, kuri paši ir ekstraverti. Viņiem var rasties maldīgs iespaids par to, ka viņu bērns ir nomākts vai piedzīvo depresiju, taču tā nebūt nav.
Portāls "Psichiatria" introvertus raksturo kā cilvēkus, kuriem ir ērtāk pavadīt laiku ar savām iekšējām domām, satraukumiem vai sajūtām, tāpēc viņi labprāt izvēlas strādāt vienatnē ar saviem resursiem, negaidot vai nepieņemot neviena palīdzību. Bieži vien viņi ir apveltīti ar radošām prasmēm. Tāpat introverti labprātāk novēro sociālos procesus no ārpuses, nevis tajos iesaistās. Portālā tiek minēts, ka introverti bez jebkādām problēmām var vienu vai pat vairākas dienas neiesaistīties sarunās ar citiem. Introverti ir mierīgi, saprātīgi un līdzsvaroti. Viņi neveiks pārsteigtus lēmumus, tā vietā viņi apsver visas iespējas un pieņem visefektīvāko lēmumu. Ja tev šķiet, ka viss iepriekš nosauktais raksturo tavu bērnu, tad zini – viņš ir introverts.
To, vai bērns ir introverts vai ekstraverts, nosaka viņa iekšējais temperaments, kas, kā skaidro portāls "Psihology Today", ir ģenētiski iedzimts. Tas savukārt nozīmē, ka, ja bērns sākotnēji ir introverts, visticamāk, ka viņš tāds būs visas dzīves garumā. Šī iemesla dēļ vecākiem vajadzētu izcelt introverta labās īpašības, tā vietā, lai mudinātu viņu būt sabiedriskākam un mainīt savu iekšējo būtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
