Ikdienišķu sarunu nozīmi nav iespējams pārvērtēt. Bērniem tās ir vitāli nepieciešamas itin visos vecuma posmos, taču vecāku izaicinājums ir katru reizi atrast pareizos vārdus savu domu izteikšanai. Taču ir frāzes un jautājumi, kurus no sarunām ieteicams izslēgt, jo atvase to var uztvert ačgārni.
"Psychology Today" raksta, ka vecākiem vajadzētu izvairīties no jautājuma "Kas tev vainas?" un vārdu virknējumiem ar līdzīgu nozīmi. Jāpiebilst gan, ka no svara ir tonis, kādā šis jautājums izskanējis, jo līdzjūtīgā balsī sacīts teikums, lai uzzinātu, kas bērnu uztrauc, neatstās negatīvas sekas.
Taču lielākoties vecāki šo vārdu salikumu izmanto brīžos, kad bērna rīcība vai sacītais ir sakāpinājis emocijas tik tālu, kad pacietības mērs teju vai pilns. Šādās situācijās bērns jautājumu var uztvert kā tiešu norādi uz viņa esamības defektu, un to vecāki nebūt nevēlas.
Neviens nav perfekts, un arī pieaugušie katru dienu mācās būt un vadīt ikdienu kopā ar bērniem, tāpēc kļūdas ir neatņemama sastāvdaļa. Pievēršoties tam, kāpēc šis jautājums būtu izslēdzams no sarunām ar bērniem, jāskaidro – pieaugušais ir bērna stiprais balsts, kurš vienmēr jāklausa un kuram vienmēr ir taisnība. Izdzirdot šādu jautājumu paaugstinātā tonī, bērns pieņem un sāk ticēt tam, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, tāpēc uzdot šo jautājumu arī pats sev. Konkrētu atbildi atrast viņam neizdodas, tāpēc ierobežotās pieredzes un zināšanu dēļ viņš pats izdomā kādu sliktu rakstura iezīmi un to sev piedēvē, tādējādi iedragājot pašapziņu. Visbiežāk viņi pieņem, ka nespēj neko dzīvē izdarīt pietiekami labi, un ar šādu apziņu dzīvo katru dienu.
Tā vietā vecākiem iesaka runāt ar bērniem skaidru valodu – sacīt, kura rīcība viņus uztrauc, neaizmirstot regulāri atgādināt, ka viņš ir īpašs un mīlēts. Savas bažas nevajag vispārināt, tāpat ieteicams izvairīties arī no apkaunināšanas nevietā, jo no kauna un nepietiekamības sajūtas ir grūti tik vaļā.
Turpinājumā aprakstīti trīs problēmsituācijas un varianti, kā tās atrisināt bez "Kas tev vainas?" jautājuma iesaistes.
- Bērns ārkārtīgi steidzīgi trauc cauri istabai un netīšām nogāž vāzi. Tā vietā, lai skaļi izbļautu populāro jautājumu, jo patiesībā jau dusmas ir sakāpušas, nomierinies un saki: "Es zinu, ka tas bija netīšām, bet saplēstā vāze skaidri parāda, ka skriet bez apdomas nedrīkst. Ja gribas izskrieties, jāiet laukā."
- Standarta situācija – bērns sācis niķoties un čīkstēt kādā publiskā vietā. Neuzbļauj bērnam, bet paņem aiz rokas, aizved uz kādu klusāku stūri un noskaidro, kas izraisījis raudāšanu un kliegšanu. Tas nenozīmē, ka tev jāpiekāpjas prasītajam, bet bērns jutīsies sadzirdēts un īpašs, kas ir viens no ātrākajiem veidiem kā apslapēt čīkstēšanu.
- Pusaudzis ieraksta kādu vecākiem nepieņemamu vai aizskarošu frāzi sociālo tīklu profilā. Šis brīdis pieaugušajiem jāizmanto izglītošanas nolūkam, lai pastāstītu, ko svarīgi zināt par 21. gadsimta aktuālo interneta dzīvi.
Šajā rakstā iepazīsties ar vēl citām frāzēm, kuras speciālisti neiesaka izmantot sarunās ar bērniem, turpretī šeit apkopotas frāzes, kuras mazajiem ķipariem vajadzētu sacīt katru dienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
