Grēko gan vecāki, gan bērni. Ekrānierīces – problēma vai palīgs  (3)

Kā norāda "Centrs Dardedze" speciālisti, arī pieaugušie nereti "grēko"– bērni bieži saka, ka vecāki visu laiku "sēž" savās ierīcēs. Tādā veidā netiek veltīta nepastarpināta uzmanība, kas bieži rada attiecību problēmas, neveicina bērnu emociju un uzvedības pašregulācijas spēju attīstību. "Dardedze" speciālisti sagatavojuši savu skatījumu par to, kā un vai ekrānierīces var kļūt ne tikai par problēmu ģimenē, bet arīdzan palīgu.

Mums var šķist, kas tad tur slikts, paskatīties kaut ko internetā – ja saturs ir labs – nav taču nekā briesmīga! Taču tā nav taisnība – arī sirsnīgā multenītē impulsi pārāk uzbudina un kairina bērna nenobriedušo nervu sistēmu.

Bērns visu laiku ir kustībā starp piesaisti vecākiem un pasaules izzināšanu – tas nodrošina gan emocionāli tuvas attiecības ar vecākiem, gan veicina bērna attīstību.

Vecāku vidū pastāv mīts, ka viedtālruņa lietošana veicina bērna sīkās muskulatūras attīstību, taču patiesībā šīs kustības ir pārāk vienveidīgas. Vislabāk, ja bērns pasauli iepazīst tiešā veidā darbojoties, spēlējoties, izmantojot visas maņas – garšu, ožu, tausti, redzi, dzirdi.

Nereti viens no bērnu impulsivitātes un agresivitātes veicinātājiem ir mobilo ierīču pāragra vai pārmērīga lietošana – tas var negatīvi ietekmēt viņa spēju koncentrēties, regulēt savas emocijas un uzvedību.

Līdz divu gadu vecumam ļoti svarīgi mācīties kustībā, ar visām maņām. Svarīga ir aktīvā spēle (ierīcēs to nemācās!). Vecāki grib, lai bērns būtu gudrs, bet bērns mācās tieši mijiedarbībā, ne ar ekrānierīču palīdzību.

Ierīces nemāca komunikāciju ar līdzcilvēkiem, saprast mammu, risināt ikdienas problēmas, norāda speciālisti.

Diemžēl, lietojot mobilās ierīces, bērnam pastāv arī risks piekļūt vecumam neatbilstošam saturam. Parasti sākumā vecāki, darbojoties ar telefonu vai planšeti, ir kopā ar bērnu, taču drīz bērns pie ekrāna paliek viens un pat nejauši ar dažiem pieskārieniem var nonākt pie nepiemērota satura. Tāpēc vecāku klātbūtne un atbilstoši satura filtri ir ļoti nepieciešami.

Komunikācija

Bērna kognitīvās spējas

Fiziskās sekas

Protams, ka aiz šīm pazīmēm var slēpties arī citi iemesli – gan paša bērna fiziskas vai psiholoģiskas īpatnības, gan arī problēmas ģimenē, tomēr ekrānierīču lietošanas izplatība, veiktie pētījumi un psihologu novērojumi rada pamatu uzskatīt ekrānus par vienu no galvenajiem "aizdomās turamajiem".

Ja vecākiem ir aizdomas, ka bērna ekrānu lietošanas paradumi atstāj uz viņiem negatīvu iespaidu, vecākiem jāapzinās – nekad nav par vēlu bērna ieradumus mainīt, arī pusaudžiem. Kā to darīt?

Pašu piemērs

Bērni patiešām mācās no pieaugušo piemēra, tāpēc pirmais ieteikums ir pārskatīt pašu vecāku ekrānu lietošanas paradumus – esot kopā ar bērnu, noteikti nevajadzētu reaģēt uz katru viedierīces signālu, pastāvīgi lasot un rakstot ziņas. Vecāku sniegtā uzmanība ļaus bērnam justies svarīgam vecāka dzīvē. Turklāt tad bērnam vairs nebūs vajadzības sākt slikti uzvesties, lai uzmanību sev pievērstu. Zīmīgi, ka, vecākiem "sēžot ekrānos", būtiski pieaug arī bērnu traumatisma risks, jo pieaugušie gluži vienkārši nepaspēj pamanīt un novērst bērnam bīstamas situācijas.

Ekrānierīču pieejamība

Vecumā līdz trīs gadiem – un pirmsskolas vecumā kopumā – ekrānierīces bērnam patiešām nav nepieciešamas un nav ieteicamas. Līdz skolas vecumam bērnam nevajadzētu būt savam telefonam, planšetei vai televizoram. Tāpat arī nav ieteicams novietot un lietot ekrānierīces guļamistabā. Ja ekrānierīces tiek lietotas, bērnam tas būtu jādara kopīgajās telpās – kā virtuvē vai dzīvojamā istabā, kur vecāki var pieskatīt skatīto saturu un ilgumu. Viedierīcēs pieejamas arī programmas, kas dod iespēju uzstādīt laiku, kad tās izslēgsies.

No ekrāniem brīvs laiks

Vecākiem ieteicams definēt noteiktus dienas laikus, kas ir brīvi no ekrāniem. Viena stunda pēc atgriešanās mājās dos iespēju "uzlādēt" bērnus ar vecāku uzmanību, kas viņiem nav tikusi dienas laikā. Ģimenes ēdienreizēm – mājās vai kafejnīcā – vajadzētu būt no ekrāniem brīvam laikam, kad nostiprinātu savstarpējās attiecības. Savukārt vienu stundu pirms miega nepieciešams pārstāt ekrānu lietošanu, lai ļautu ķermenim izstrādāt miega hormonus.

Skaidri noteikumi

Te nu vecākiem nav, kur sprukt – tā patiešām ir vecāku atbildība uzraudzīt bērnu ekrānu lietošanas paradumus, ilgumu un konsekventi sekot līdzi noteikumu ievērošanai. Bērniem ir jāzina, ka ekrānlaikam ir konkrētas robežas, noteikumiem jābūt skaidriem un nemainīgiem. Vecāki var noteikt maksimālo ekrānlaiku dienā vai nedēļā, un ļaut bērnam pašam izvēlēties, kā viņš to iztērēs. Par to, ka ekrānlaiks drīz beigsies, vēlams bērnu pabrīdināt iepriekš – piemēram, izmantojot taimeri, pulksteni vai pasakot, ka "skatīsimies vēl vienu multenīti un tad darīsim ko citu", lai bērns netiek pārsteigts nesagatavots.

Vecākiem jābūt gataviem paskaidrot, kāpēc pie mums ekrānu lietošanas ierobežojumi ir atšķirīgi nekā, piemēram, kaimiņu mājās un kāds ir vecāku pozitīvais nodoms, šādus noteikumus ieviešot. Varam skaidrot, ka bērni būs veselāki, vairāk kustoties, viņiem būs vairāk enerģijas un laika attīstīt jaunas iemaņas vai talantus – braukt ar riteni vai spēlēt bumbu, kas savukārt radīs vairāk jautrības, pavadot laiku ar draugiem vai ģimenes locekļiem.

Ekrānu lietošanas noteikumi būs atšķirīgi dažāda vecuma bērniem, tāpat, protams, ne visi noteikumi attieksies uz pieaugušajiem, tomēr ieteicams, lai vismaz dažus ierobežojumus ievēro arī vecāki. Ekrānlaiks mainās arī līdz ar bērna vecumu, tāpēc ieteicams iesaistīt bērnus lēmumu pieņemšanas procesā un izveidot plānu, pie kura pieturēties.

Alternatīvas nodarbes

Lai nepieļautu ekrānierīču uzvaras gājienu, vecākiem ir jāparūpējas, ka bērnam ir pieejamas arī citas aizraujošas nodarbes – materiāli mākslas darbu radīšanai, grāmatas, konstruktors vai velosipēds palīdzēs, ja bērns saka, ka viņam nav, ko darīt.

Regulāras aktivitātes kopā

Vecāki var stiprināt attiecības ar bērnu, vismaz vienu reizi nedēļā sarīkojot interesantu bezekrānu notikumu visai ģimenei. Tādējādi vecāki parāda bērnam, ka viņš ir šī laika un nedalītās uzmanības vērts, kas savukārt spēcina bērna pašapziņu un spēju pretoties dažādām negatīvām ietekmēm un atkarībām. Tā ir iespēja vecākiem pārbaudīt pašiem sevi un no jauna iepazīt savus bērnus, ieplānojot visai ģimenei saistošas nodarbes un veltot citiem nedalītu uzmanību.

Ieteicams jau kopš mazotnes radināt bērnu dalīties ar vecākiem par to, ko viņš viedierīcēs dara, ko meklē, kas viņu aizrauj. Ir bērni, kas viedtālruņus izmanto, lai uzlabotu savas valodas prasmes, tāpat var atrast daudz ēdienu receptes, un pēc tam pārvērst šo aktivitāti kopīgā izklaidē, piemēram, pagatavojot vakariņas visai ģimenei kopā ar mammu, kā arī var internetā atrast akordus, lai pašmācības ceļā apgūtu ģitārspēli vai citus mūzikas instrumentus.

Arī vēlāk bērnu vecākiem nevajadzētu uztvert tehnoloģijas kā jauniešu pasauli, par kuru pieaugušajiem nav nedz tādu zināšanu, nedz intereses. Vecākiem dažkārt šķiet – bērns ir mājās, savā istabā, tātad drošībā. Taču patiesībā, ja atvase patstāvīgi lieto viedierīci, to var salīdzināt ar atrašanos lielā naktsklubā, kurā ir ļoti dažādi cilvēki un nepastāv teju nekādas robežas. Kaut gan ir radies iespaids, ka pusaudži tehnoloģiju jomā ir ļoti gudri, diemžēl viņiem vēl trūkst pieredzes, lai spētu izvērtēt citu cilvēku nodomus un apzināties visus riskus. Līdz ar to vecāku interese par bērna izmantotajām tehnoloģijām ir arī drošības jautājums – ja vecākiem interesē bērns, ļoti vēlams interesēties arī par viņa izmantotajām tehnoloģijām.