Septiņas pazīmes, kas liecina – tavs bērns patiešām var būt ģēnijs

Lai neiekristu paša pārspīlēto gaidu lamatās, ir svarīgi saprast, ka cilvēka intelektuālās spējas patiesībā ir daudzējādas, portālā "Parents" uzsver bērnu psiholoģe Irina Naidina. Visbiežāk katram bērnam, jā, un arī pieaugušajam, nav viens, bet uzreiz pat vairāki talanti. Turklāt tas attiecas ne tikai uz apdāvinātajiem, bet arī parastiem bērniem.

Pastāv dažādas teorijas par to, kā veidots intelekts, pie vienotām domām zinātnieki pagaidām vēl nav nonākuši. Bet šodien skaidrs ir viens: matemātiskas un radošas spējas ir laiks skatīt atsevišķi no pārējām. Populārā Hovarda Gārdnera teorija par intelektu kā reiz ir par to. Šo teorijas aprakstu atradīsi šajā "Cālis" arhīva rakstā, kurā aprakstīti dažādie intelekta tipi.

Ikvienam bērnam, neatkarīgi no viņa apdāvinātības līmeņa, ir jābūt laikam un vietai nodarbēm, kuras bērnam patiešām patīk. Pārdomāt šādu organizatorisku lietu ir tava kā vecāka atbildības zona.

Pirmie dzīves gadi ir galēji svarīgs periods personības attīstībā. Šajā posmā tiek ielikts pamats, uz kura bērns veidos visu savu turpmāko dzīvi. Galēji svarīgi ir, lai šajā periodā bērnam apkārt būtu cilvēki, kuri ciena viņa intereses, īpaši mājās – savās mīļajās sienās. Tieši tāpēc ir tik svarīgi atbalstīt bērna aizraušanās.

Bērnā visspēcīgākās emocijas raisa tieši vecāki. Tava iesaistīšanās un nepārvaramā vēlme bērnu atbalstīt paaugstina motivāciju un sniedz sava veida grūdienu tālākai attīstībai izvēlētajā virzienā. Talants uzplaukst daudz aktīvāk, kad, bez intereses, papildus līdzās ir cilvēks, kurš tevi saprot un pieņem tādu, kāds tu esi.

Ja tu vēl neesi ticis skaidrībā, kādas spējas piemīt tavam bērnam, ļauj viņam sevi pamēģināt dažādās sfērās. Izmanto visas iespējas, kādas tev ir, ieskaitot bezmaksas lekcijas un meistarklases.

Ja tu saproti, ka ir parādījusies nopietna interese, tā pastāvīgi kļūst sarežģītāka un mainās, un vēlme paplašināt savas zināšanas pieaug, tad ap trīs piecu gadu vecumu bērnu var sākt vest uz kādu specializētu pulciņu. Bet var arī nevest uz pulciņu. Tādā gadījumā vienkārši spēlē ar bērnu rotaļas, kas viņam interesē. Izveido šķēršļus, pakāpeniski sarežģī uzdevumus, izdomā jaunus sižetus.

Centies atbildēt uz visiem mazā kāpēcīša jautājumiem. Ja tie ir pārāk sarežģīti, palūdz bērnam papildu laiku, lai varētu atrast nepieciešamo informāciju.

Ja tavs bērns patiešām ir apdāvināts, būs nepieciešama īpaša pieeja. Centies darīt visu, lai viņš iespējami vairāk kustētos. Piemēram, atrodi šaha pulciņu patālāk no mājām un ejiet turp kājām. Un obligāti attīsti viņa zināšanas tajā jomās, kas bērnam noderēs tālākā dzīvē. Tavs uzdevums – veidot visaptverošu bērna erudīcijas līmeni.

Meklē bērnam vienādi domājošu vienaudžu kompāniju. Ar "neprofesionāļiem" mazie ģēniji komunicē nelabprāt, jo viņu izpratnē, ar parastiem mirstīgiem nav par ko parunāt. Taču komunikatīvās prasmes ir nepieciešams attīstīt.

Kā atzīmē bērnu psiholoģe Irina Naidina, ir ļoti svarīgi, lai līdz bērna piecu gadu vecumam pedagogs akadēmiskās prasmes nenovērtētu augstāk par kreatīvu domāšanu. Pārāk stingri, noteikti rāmji un prasības traucē bērna fantāzijai.

Pirmajos etapos ļoti spējīgam bērnam interesē viss, viņam visur vajag iet, viņš visu vēlas pamēģināt.

Nedaudz vēlāk, īpaši, trīs četru gadu vecumā, jau var pamanīt pastāvīgu un "šauru" interesi kaut kādā vienā zināšanu jomā.

Pārī ar īstu talantu vienmēr ir laba koncentrēšanās prasme.

Topošais ģēnijs savas aizraušanās labā ir gatavs izrādīt gan neatlaidību, gan ietiepību. Piemēram, viņš būs ar mieru ar tevi doties uz pilsētas otru galu, lai sagādātu konstruktora iztrūkstošās detaļas.

Savu interesi šāds bērns visu laiku būs gatavs attīstīt. Brīnumbērns spēlē nevis pēc viena un tā paša sižeta, bet pakāpeniski izdomā kaut ko jaunu, ar katru reizi ar to aizraujoties arvien vairāk un vairāk.

Kā likums, bez galvenās viņa intereses, viss pārējais paliek bez atbildes. No tā arī izriet visai biežs novērojums, ka šādiem bērniem var tikt novērotas problēmas ar komunikāciju.

Apdāvinātiem bērniem ir grūti saprast savas jūtas un runāt par tām, jo komunikācijai ar vienaudžiem viņam ir maz laika, līdz ar to nav iespēju šādu prasmju attīstīšanai. Tā rezultātā viņiem ir sarežģītāk uzticēties citiem cilvēkiem: viņi nevar paskaidrot, kas ar viņiem notiek, bet apkārtējie, protams, viņus nesaprot. Šī iemesla dēļ ģēniji bieži vien izaug viegli ievainojami, kaprīzi un emocionāli izdeguši.