lasīt, lasīšana, mamma, meita, grāmata
Foto: Shutterstock
Interaktīvās lasīšanas metodes būtība ir dialogs starp bērnu un grāmatu: nevis vienkārši lasīt grāmatu un skatīties bildītes, bet arī uzdot jautājumus, apspriest izlasīto, neaprobežoties ar vienādām atbildēm, mācīt bērnu formulēt savas domas. Ar katru reizi šis dialogs kļūs arvien aizraujošāks. Ja tu izmantosi šo interaktīvas metodes lasīšanu kopš pašas dzimšanas, ap četru gadu vecumu bērns jau varēs pilnvērtīgi piedalīties grāmatas apspriešanā.

Šādas nodarbes bērnam iemācīs kritiski domāt, analizēt visu iegūto informāciju un savu attieksmi pret to. Ieradums dzīvot apzināti ir tā dāvana, kuru savas bērnam var sniegt ikviens vecāks. Par to, kā ar bērnu lasīt grāmatas un tādā veidā palīdzēt attīstīt viņa intelektu, vēsta portāls "Goodhouse".

2013. gadā izdevumā "Perspectives on Psychological Science" tika publicēts raksts par to, kā bērnu padarīt gudrāku. Balstoties uz pētījumiem par bērnu attīstību, zinātnieki secinājuši: pareiza lasīšana skaļi var paaugstināt bērna intelektu par sešām un vairāk ballēm. Taču ir nepietiekami tikai ar to, ka bērnam sapirksi skaistas grāmatiņas!

Kā tas izskatās praksē

Piemēram, aplūkosim kādu grāmatas sēriju, kas paredzēta bērniem vecumā no trīs līdz pieciem gadiem. Gan jau šādas sērijās izdodas grāmatiņas var atrast visiem vecumposmiem. Katrā ziņā – vēlams tādu piemeklēt. Katrā grāmatā, piemēram, kāda meitenīte vai puisēns atrodas situācijā, kuru var piedzīvot ikviens bērns. Meitenīte pirmo reizi iet uz bērnudārzu, brauc uz laukiem, palīdz mammai mājas darbos, pazūd veikalā. Apspriežot sižetu, mēs bērnu iepazīstinām ar sociālām uzvedības normām un izrunājam reālās dzīves situācijas.

Piedāvā bērnam pašam izvēlēties grāmatas. Lai viņš zina, ka viņa domas ir svarīgas, turklāt, ja apspriežamā tēma viņam būs tuva, tev būs daudz vieglāk noturēt bērna interesi.

  • Šajā rakstā atradīsi padomus, kā izveidot draudzību starp bērnu un grāmatu pasauli.

Atvēli laiku lasīšanai

Sarunā ar bērnu, ka katru vakaru vai katru rītu jūs abi apsēdīsieties un kopā lasīsiet, piemēram, stundu. Tas disciplinē. Tomēr nevajadzētu būt arī pārāk prasīgam, šo nodarbi nepārvērt par darbu – lai lasīšana kļūst par labu tradīciju, iemeslu kopā pavadītam laikam un pat par spēli.
Foto: Shutterstock

Galvenais – jautājumi

Pat, ja bērns vēl neprot kārtīgi runāt, uzdod jautājumus! Vērsies pie bērna ar jautājumiem no lasīšanas sākuma līdz pat beigām. Piemēram: "Kādā krāsā ir meitenītes jaciņa? Kur meitenītes tētis dabūja kaķēnu?"

Pārskatiet ilustrācijas

Bērniem patīk aplūkot bildītes, neliedz viņam šo prieku, bet pievieno šai nodarbei papildu elementus, kas kaut ko māca: nosauc krāsas, dzīvniekus, personāžu jūtas, kuras attēlotas katrā grāmatas lapaspusē.

Piemēram: "Sivēntiņš ir rozā krāsā, bet kaķēns – pelēkā. Atrodi attēlā vēl kaut ko rozā krāsā".

Papildini ar aktiermākslu

Lasīšanas procesā imitē automašīnu skaņas, ja zīmējumā attēlots transportlīdzeklis, vai izliecies, ka vēlies apēst uzzīmēto ēdienu. Tā tu bērnam palīdzēsi izveidot saikni starp izpratni un vārdiem. Bet, lai lasīšanu padarītu interesantāku, var pieaicināt tēti vai vecmāmiņu un palasīt grāmatu lomās.

  • Kā pieradināt bērnu pie grāmatu lasīšanas, uzzini šeit.

Palīdzi bērnam asociēties ar grāmatas varoņiem

Asociējot sevi ar varoņiem, mazulis piedzīvo viņa stāstu, mācās un iepazīst pasauli. Sāciet ar vienkāršu emociju pārrunāšanu, līdz ar bērna pieaugšanu spēja noteikt svešas emocijas un līdzpārdzīvošana uzlabosies, un tu varēsi uzdot jau daudz sarežģītākus jautājumus. Piemēram, kādā grāmatā meitenīte kautrējas audzinātājai pavaicāt, kur atrodas tualete, tādēļ vienkārši raud un prasās uz mājām. Šajā piemērā var redzēt tādas sarežģītas emocijas, kā kautrēšanos. "Kāpēc meitenīte kautrējās pateikt patiesību? Kā tu justos viņas vietā? Kā tu domā, kāpēc ir tik svarīgi runāt par savām vajadzībām?" – lūk, šādus jautājumus var uzdot savam mazulim!
Foto: Shutterstock

Izdomājiet savu stāsta nobeigumu

Piedāvā bērnam pašam nedaudz iejusties rakstnieka ādā un sacerēt alternatīvu stāsta nobeigumu vai izdomāt tā turpinājumu, tas attīsta iztēli un radošās spējas. Bērnu grāmatas ar vienkāršiem sižetiem ideāli der, lai spēlētos "rakstniekos".

Kas būtu, ja varonis rīkotos citādāk? Apspriežot šo tēmu, bērns sapratīs, kas ir atbildība un izvēle un kāpēc dažreiz ir tik grūti pieņemt lēmumu. Piemēram, meitenītes tētis mājās atnesis kaķēnu, kuram it kā nav savu māju, bet pēc tam izrādās, ka kaķītim tomēr ir savs saimnieks.

"Kā tu domā, ja tētis nebūtu šo kaķēnu atnesis, kā varēja beigties stāsts? Kā justos meitenīte, ja īstais saimnieks neļautu viņai paturēt kaķēnu? Izdomā jaunu stāstu par meitenīti un viņas kaķēnu".

  • Šeit atradīsi spēles un rotaļas uzmanības, atmiņas un iztēles attīstīšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!