Bērns sāk staigāt brīdī, kad viņa organisms tam ir gatavs: muskuļi un skelets ir pietiekami attīstījušies un nobrieduši. Nereti, bērnam sākot spert soļus sāniski un pieturoties pie mēbelēm, vecākiem šķiet, ka mazais jau gatavs lielākai staigāšanai, un viņi metas palīdzēt, turot mazo aiz rokām vai kā citādi atbalstot. Tomēr ārsti neiesaka šādi rīkoties, jo, vecākam turot bērnu, viņš pats nespēj attīstīt līdzsvaru, gāžas uz priekšu un neizjūt staigāšanas procesu.
"Laika diapazons, kad mazais sāk staigāt, ir gana plašs – no deviņu līdz pat 18 mēnešu vecumam. Sākotnēji bērns staigā plati izvērstām kājām un pēdām – šāda pozīcija palielina atbalsta laukumu kustībām, soļi ir mazi un piesardzīgi. Šajā periodā, kad mazais uz kājām turas nedroši, vecāki vēl var nepievērst lielu uzmanību tam, kā bērns sper soļus, taču, tiklīdz mazais vertikālā pozīcijā kustas jau gana pārliecinoši, noteikti jāparaugās uz viņa kustību ieradumiem," skaidro fizioterapeite, "Rimi bērniem" kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
