Svarīgi ir izšķirt šo sāpju uztveri, kad sāpju signāls pa nervu sistēmas struktūrām tiek novadīts līdz smadzenēm, un pašas sāpes, kas ir subjektīva atbilde jeb sajūta, kas radusies, reaģējot uz šiem signāliem smadzenēs. Šī radusies sajūta tad arī ietekmē bērna pašsajūtu, rada ciešanas, kā rezultātā bērns reaģē uz šo situāciju ar noteiktu rīcību atbilstoši savai uztverei un personībai. Šī rīcība ietekmē arī apkārtējos, kas ir sāpju sociālais aspekts. Ja skatāmies uz sāpēm no šāda skatu punkta, tad vieglāk izprast galvassāpju ārstēšanā bieži pielietoto multimodālo pieeju, pievēršot uzmanību gan ķermeniskajiem, gan psihoemocionālajiem, gan apkārtējās vides faktoriem, saka veselības centra "Vivendi" bērnu neiroloģe Signe Šetlere.
"Bērni ar galvassāpēm ir jāvērtē citādāk nekā pieaugušie. Pirmkārt, bērni nav mazi pieaugušie, viņu fizioloģisko un psiholoģisko procesu norise ir atšķirīga. Otrkārt, bērnu nervu sistēma ir citādāka - vēl nav beigusies mielinizācija, reorganizācija, nervu šūnu kontaktu veidošanās, īsāk sakot, tā vēl nav līdz galam nobriedusi. Treškārt, nereti simptomus mēs varam identificēt pēc uzvedības reakcijām, nevis tieši iegūstot informāciju sarunas veidā. Lai arī bērnu vecumā sastopamas daļa to pašu galvassāpju saslimšanu, kuras redzamas pieaugušjiem, to diagnosticēšana un arī ārstēšana ir stipri atšķirīga," stāsta bērnu neiroloģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
