Sieviete, virietis, saruna 1
Foto: Shutterstock
Ir cilvēki, kurus pieķert melos ir pavisam vienkārši – viņus nodod trīcoša balss, nepārliecinoši fakti vai izmisušas sejas izteiksmes. Taču ar citiem situācija ir manāmi sarežģītāka, tāpēc "Reader's Digest" apkopojuši lietas, kurām pievērs uzmanību, lai saprastu, vai pretī sēdošais cilvēks savos izteikumos ir patiess.

Bieži vien cilvēki melo nevis tāpēc, ka vēlas kādu sāpināt, bet gan pasargāt paši sevi, un nereti šādu rīcību pamatā ir kompleksu jūra vai bailes. Tieši tāpēc svarīgi ir konstatēt, vai sarunu biedram vispār kaut kas slēpjas "aiz ādas", jo meli var tikt gan izdomāti spontāti uz vietas, gan arī jau iepriekš uzmanīgi pārdomāti.

Ko "stāsta" seja

Taisnība, ka patīkams smaids sarunas biedra sejā spēj apžilbināt un novērst uzmanību no kopējā satura, taču, lai atpazītu meļus, jāskatās uz sīkumiem un neapzinātām darbībām. Piemēram, uz melošanu var norādīt sārtums vaigos, kuru cilvēks nespēj kontrolēt. Tāpat lūpu sakniebšana, paātrināta acu mirkšķināšana un dziļa elpošana var norādīt, ka sarunu biedrs ir ne tikai uztraucies, bet arī kaut ko nestāsta vai slēpj. Atceries, ka smaids, kas nav uzspēlēts, būs labi redzams arī acīs.

Ķermeņa saskaņotība

Tāpat jāpievērš uzmanība, vai stāstītāja ķermenis ir tikpat mierīgs kā, iespējams, šķiet viņa balss. Ja cilvēks melo, viņš parasti neaizraujas ar izteiksmīgiem žestiem, cenšoties izskatīties pēc iespējams nemanāmāks – maziņš un neredzams. Cilvēkiem, kuri ir patiesi, gan ķermenis, gan balss darbojas kā viens veselums, papildinot viens otru.

Runas veids

Lai gan labi dzirdama balss toņa maiņa parasti liek domāt, ka šis cilvēks noteikti melo, eksperti iesaka ar savu secinājumu nesteigties. Nozīme ir arī elpošanai un runas ātrumam – vienalga, vai cilvēks savu stāstāmo izklāsta ļoti ātri vai ārkārtīgi lēni, – pastāv liela iespēja kādu informācijas detaļu palaist garām un nedzirdēt visu patiesību.

Vārdu izvēle

Arī sarunā izvēlētie vārdi var liecināt par otra cilvēka patiesumu, piemēram, meļi lielākoties cenšas izvairīties no tādiem vārdiem kā "bet", "tā kā", "izņemot", jo viņiem ir grūti savas domas noformulēt. Tāpat šie cilvēki cenšas izvairīties runāt pirmajā personā, runājot par saviem uzskatiem un sev piederošām lietām. Šādā veidā viņi šķietami sevi attālina no nepatiesā stāsta.

Vienkāršs vai grūts jautājums

Ir tēmas, par kurām cilvēkiem vienkārši nepatīk runāt – tās ir personiskas vai nepatīkamas. Ir pilnībā saprotams, ka, uzdodot jautājumu par šādu tēmu, cilvēks novērsīsies vai vienkārši izvairīsies lūkoties tieši acīs, taču ir pamats kļūt aizdomīgai, ja pat uz vienkāršiem jautājumiem sarunas biedrs izvēlas atbildēt, skatoties gar tavu plecu.

Vēl citas pazīmes, kas var liecināt, ka sarunu biedrs nav līdz galam patiess, lasi šeit, bet šajā rakstā uzzini, ar ko parastie meli atšķiras no tā sauktajiem patoloģiskajiem meliem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!