Kā vecāku šķiršanās ietekmē bērna attiecības nākotnē un kā mazināt viņam radīto traumu

Kā liecina portāls “Psychology Today” ja bērna vecāki ir nolēmuši šķirties, tad ir liela iespēja, ka bērns nākotnē piedzīvos to pašu.

Tādos gadījumos, kad vecāki ir nolēmuši šķirties un līdz tam jau ir bijušas savstarpējas nesaprašanās, strīdi, tas bērnam nedod labu priekšstatu par veselīgām attiecībām. Atvērta komunikācija, sadarbošanās, kopīgu kompromisu meklēšana atbilst stabilām, veselīgām attiecībām. Ja bērnam nerada labu iespaidu par attiecībām, tad pastāv iespēja, ka viņam nākotnē būs jāsaskaras ar tām pašām problēmām.

Šīs jomas pētnieki Pauls Amato un Danele Debora veica pētījumu, kurā atklāja, ka šķiršanos risku bērna nākotnes attiecībās palielina vecāku laulības izjukšana. Ja laulība ir šķirta no vienas puses, tas palielina pēcteču iespējamību šķirties par 69 procentiem, bet ja šķīrušies ir abi vecāki, iespējamība, ka laulība tiks šķirta ir teju trīs reizes jeb par 189 procentiem lielāka.

Isakoviča gan stāsta, ka tas visos gadījumos, viss ir atkarīgs no tā, kā ir noticis šķiršanās process. “Visu nosaka tas, vai bērnam tas ir pateikts, izskaidrots par to, kas notiek. Un tā ir vecāku lielākā kļūda, ko var pieļaut – nestāstīt, neizskaidrot bērnam par situāciju. Bērni var justies vainīgi pie tā, ka, iespējams, viņu dēļ vecāki šķiras. Ir šķiršanās, kuras patiesi ietekmē un atstāj psiholoģisku traumu bērnam, bet ja bērnam visu izskaidro, tad šī trauma, noteikti nebūs tik liela. Jebkurā gadījumā būs kaut kādi faktori, kas ietekmēs bērna nākotni. Traumatisks ir brīdis, kad bērns redz, ka vecāki sāk savstarpēji dalīt mantu un apvainot viens otru, kā arī brīdis, kad bāriņtiesā lemj, pie kā bērns dzīvos. Šādu traumu gadījumā bērnam nākotnē var būt problēmas uzticēties, kā arī vainas sajūta, līdz ar to bieži sevi pie kaut kā vainos.”

Speciāliste min, ka biežākie iemesli laulību šķiršanai ir – citas attiecības, mantu un īpašumu nesadalīšana. Retāk esot iemesls, kad attiecībās iesaistās vecvecāki. “Protams, ka ir vēl daudzi citi iemesli, bet šie ir gadījumi, ar kuriem es visbiežāk saskaros savā praksē.”

Bērni, kuru vecāki ir šķīrušies, var uz to reaģēt divos veidos – izvairīties no jebkāda veida attiecībām vai arī nodibināt attiecības, kam nav nopietnu nolūku. Tā ir pretreakcija viņu pašu bailēm. Kā raksta “Psychology Today”, šo situāciju var mainīt, konsultējoties ar speciālistu, kad bērni paaugušies.

Isakoviča pauž, ja vecāki vēlas novērst iespējamo negatīvo ietekmi uz bērna attiecību veidošanu nākotnē, tas ir iespējams, tomēr ne vienmēr iznākums var būt veiksmīgs. Viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti vecāki vēlas iesaistīties. “Ja vecāki par šķiršanos nevar vienoties, tas aiziet līdz tiesai vai bāriņtiesai, tad iesaka vērsties pie speciālista. Ja nonāk pie attiecīgā speciālista, tad tas strādā ar vecākiem. Viņiem paskaidro, kā tas var ietekmēt bērnu. Ir gadījumi, kad vecāki to dzird un saprot, bet var būt arī pretēji.”

Tajos gadījumos, kad vecāki paši spēj vienoties par šķiršanos, situācija būtu jāpaskaidro bērnam. Ja tā rīkojas, tad speciālista palīdzība var nebūt vajadzīga. Taču, ja šķiršanās ir ar strīdiem, nesaprašanos, tad noteikti būtu jāvēršas pie attiecīgā speciālista, proti, psihologa vai psihoterapeita, skaidro speciāliste.

“Ja šķiršanās process ir sakārtots un veiksmīgs, tad tas netraucē bērnam nākotnē izveidot labas attiecības. Ja vecāku šķiršanās atstāj traumu, tad pastāv iespēja, ka bērnam būs grūti nākotnē nodibināt attiecības. Grūtības sagādās savstarpējā neuzticēšanās, vainas sajūta un arī partnera vainošana,” pauž psiholoģe.