Pusaudzis izvēles priekšā: kā atbalstīt bērnus nākotnes profesijas izvēlē

"Laiks, kad jaunietim ir piecpadsmit, sešpadsmit vai astoņpadsmit gadu, ir viens no lielajiem eksāmeniem arī vecākiem: kad jaunais cilvēks ir pirmo nopietno izvēļu priekšā, arī vecākiem ir iespēja novērtēt savas audzināšanas augļus. Cik patstāvīgs ir jaunietis, cik atbildīgs, kā spēj salāgot vēlmes ar iespējām un vai ir gana drosmīgs, lai sekotu sirdsbalsij?" uzsver psiholoģe. Izvēloties nākotnes profesiju, bērnam ne mazāk svarīga ir vecāku pārliecība par viņu – īpaši tad, kad pašam drosme zūd, un nepieciešams atbalsts arī vistrakākajās idejās.

Jūsu atvase jau kopš bērnības sapņo kļūt par pārdevēju? Ļoti labi, mudiniet mācīties matemātiku un izkopt komunikācijas prasmes. Ja, skatoties uz savu vidusskolēnu, jums šķiet, ka pārdevēja darbs nav gana prestižs, padomājiet vēlreiz – pārdot var daudz un dažādos veidos. Mudiniet jaunieti sākt pašam savu biznesu un apgūt tam nepieciešamo izglītību! Jūsu bērns sapņo kļūt par prezidentu? Lieliski! Smieklīgi tas varbūt šķiet tikai vecākiem, jo viņus, atšķirībā no bērna, ierobežo bailes un šaubas. Palīdziet bērnam apzināties savus resursus un mērķa sasniegšanai nepieciešamās prasmes. Pat ja viņš nekļūs par valsts prezidentu, iespējams, būs gatavs vadīt izcilu uzņēmumu. "Svarīgi, lai jau kopš mazotnes jūs ieklausītos savā bērnā. Gribi būt prezidents? Tad kas tev jādara, lai kļūtu par labu prezidentu? Un ko prezidents nedrīkstētu darīt? Tas ir vecāku darbs, ieaudzinot bērnā atbilstošas vērtības. Valodas, diplomātijas prasmes un citas prezidentam nepieciešamās zināšanas jaunietis apgūs pats," skaidro Drāzniece.

Pat ja šobrīd neredzat iespēju, kā jaunais cilvēks varētu īstenot savu sapni, neapstrīdiet viņu, nesakiet, ka kaut kas nav iespējams! "Ričards Brensons trīsreiz aplidoja zemeslodi gaisa balonā, un jums šķiet, ka pasaulē ir kas neiespējams? Nenonieciniet savu bērnu. Ja jūs kaut ko nevarat vai tam neticat, tas nenozīmē, ka to nevar citi," atgādina psiholoģe.

Droši vien katrs vecāks reiz ir piedzīvojis situāciju, kad rokas burtiski nolaižas atvases kārtējās idejas priekšā. Taču ļaujiet bērniem kļūdīties. Gribi eksperimentēt? Labi, eksperimentē, un tad jau redzēs, kas tur sanāks – un ja nu sanāk? Vienlaikus vajadzētu bērnam atgādināt, ka par sava eksperimenta sekām jāuzņemas atbildība. Sarīkoji krāsu sprādzienu istabā? Būs pašam vien jātīra. "Izlidoji" no ceturtās augstskolas? Nāksies tomēr izdomāt, kā pelnīt iztiku.

Jau kopš zīdaiņa vecuma bērnu ārsti un psihologi mudina vecākus nesalīdzināt savu mazuli ar radu bērniem, brāļiem vai māsām. Katrs iemācās staigāt un runāt tad, kad ir tam gatavs. Arī tad, kad pienācis laiks izvēlēties profesiju, nav jēgas pusaudzim teikt – sataisījies uz taksistu kursiem? Kas tās par blēņām, ja puse klases iet uz juristiem, otra puse – uz programmētājiem, un pat tie, kam vienmēr bijušas sliktākas atzīmes nekā tev, stājas augstskolās! Bet varbūt klasē nav otra tik laba autovadītāja, ar tādām reakcijas spējām, kurš jūtas laimīgs tikai pie auto stūres. Jā, tā, visticamāk, nebūs viegla dzīve, bet ļaujiet bērnam pašam par to pārliecināties. Pajautājiet sev – vai augstskolas diploms ir paša jaunieša vēlme vai jūsu ambīcijas?

"Ja redzat, ka bērnam nepadodas matemātika, samierinieties – ekonomists viņš nebūs. Taču nevajag viņam to nemitīgi atgādināt," aicina jauniešu psiholoģe. "Varbūt viņš ir labs orators un spēj aizraut publiku. Varbūt sacer skaistas dziesmas. Ja bērnam ir īpašs talants kādā noteiktā jomā, mudiniet viņu to izmantot, raugoties pasaulē pēc iespējas plašāk. Ja viņš lieliski zīmē, nevajag to ierobežot ar gleznošanu vien – mudiniet izvēlēties dizainera vai arhitekta profesiju; ja jaunietim labi padodas valodas, nav obligāti jākļūst par tulku – valodu prasmes ir noderīgas teju ikvienā profesijā, un varbūt ir vērts domāt par karjeru starptautiskās institūcijās."

"Un tomēr tieši situācijās, kad jaunais cilvēks par katru cenu grib apgūt jomu, kas viņam nepadodas, ir svarīgi ar viņu konstruktīvi sarunāties. Pajautājiet, kā pusaudzis pats redz šīs situācijas risinājumu. Vai viņš ir izdomājis, kā kompensēt trūkstošās prasmes un zināšanas? Kā nokļūt līdz mērķim, kā to īstenot? Iespējams, jaunietis arī pārdomās, ja godīgi pateiks pats sev – man ir lielāki talanti un labākas perspektīvas citās jomās," iedrošina Drāzniece. Taču vienlaikus jāatceras, ka nereti ir vajadzīga liela drosme, lai sekotu savam sapnim. Tāpēc ir svarīgi šo sapni nesatriekt, bet iztaustīt, kur ir iespējami klupšanas akmeņi, lai laikus ar tiem strādātu.

"Aplieciniet savam bērnam, ka lepojaties ar viņu arī tad, ja jūsu vīzija par bērna nākotni nesakrīt ar viņa sapņiem. Ļaujiet pusaudzim sajust, ka paļaujaties uz viņu, uzticaties viņa lēmumiem, priecājaties, ja jaunietis pats sapratis, kas jādara un kā to panākt. Vienkārši esiet kopā un ieklausieties, un kādu dienu varbūt pamanīsiet, ka bērna drosme ir "pielipusi" arī jums, un bērna sapnis ir kļuvis par jūsu kopīgo sapni!" novēl Drāzniece.