Kāpēc bērni melo, grauž nagus un neklausa: atbildes uz populāriem vecāku jautājumiem

Saprotams, ka divu vienādu bērnu nav – arī vienā ģimenē var augt raksturos un darbībās ļoti atšķirīgas atvases, taču tas nemazina vecāku interesi izprast katru no viņiem. Visvieglāk būtu sev interesējošos "kāpēc" jautājumus uzdot bērnam, taču bieži vien viņi nemaz nezina atbildes uz tiem.

Kamēr vienam nebūt nav problēmas ar greizsirdību, citam tā laužas ārā pa visām vīlēm. Iemesls tam var būt gan egocentrisms, gan arī neprasme izrādīt mīlestību vai trauksmes izjūta, kas tas signalizē, ka bērnam nepieciešama vecāku palīdzība. Taču ir darbības, kuras konkrētā vecumā raksturīgas lielākajai daļai bērnu, piemēram, nagu graušana, deguna urbināšana, krekla malas likšana mutē un kauliņu krakšķināšana. Bērnam pieaugot, šīs darbības no ikdienas saraksta izzūd dabiskā veidā – ja tā nenotiek, šeit apkopoti ieteikumi, kā palīdzēt bērnam no tām atradināties.

Veiksmīgas audzināšanas pamatā ir izpratne par bērnu, viņa vajadzībām un vēlmēm. Liela daļa pieaugušo jau ir aizmirsuši, kā tas bija – būt bērnam, tāpēc paši nespēj formulēt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Ja audzināšanā radušās kādas aizķeršanās, iespējams, šajā rakstu izlasē apkopotajos materiālos atpazīsi savas ikdienas situācijas un radīsi padomus, kā kļūt par vēl labāku vecāku savam bērnam.

Gandrīz ikviens pieaugušais kādreiz jūt, ka netiek galā ar bērna audzināšanu, jūtas dusmīgs un vienlaikus bezspēcīgs, jo bērns neievēro noteikumus, ignorē aizrādījumus, nepilda vecāku prasības.

Vecāki cenšas panākt paklausību, satraucas paši, un arī bērns kļūst vēl vairāk satraukts. Izprotot bērna nevēlamās uzvedības cēloni, pieaugušajam ir vieglāk izvēlēties, kā reaģēt uz bērna uzvedību.

Lasīt vairāk

Mīļais lācēns palicis bez ķepas, lelle – bez kājas, bet lielais kravas auto jau sen vairs neizskatās tā, kā no veikala… Pazīstama aina? Jā, bērni mantas lauž, turklāt nereti arī vismīļākās. Un te nav vietas runām – dārga vai lēta, bērna "ķetnās" nonāk dažādas mantas, kuras var pamatīgi ciest. Dažreiz vecākiem šķiet, ka vēlme kaut ko salauzt, mīt teju katrā bērnā.Kādēļ bērni bojā vai lauž rotaļlietas? Ar ko saistīta interese – "bet kas tur ir iekšā?" un kāpēc bērns nereti tik ļoti lolo un sargā pēdējo krāmu? Protams, šādi tas izskatās tikai vecāku skatījumā.

Kā norāda "Parents" speciālisti, salauzto rotaļlietu problēma skar gandrīz ikvienu bērnu. Mazulis kļūst kreņķīgs, raud, prasa nopirkt tādu pašu vai sargā salauztās mantas atliekas, neļaujot izmest. Lai saprastu, kā rīkoties, jācenšas noskaidrot, kādēļ rotaļlietas pārvēršas par lūžņiem.

Lasīt vairāk

Būtiski, lai ģimene pārrunātu vai ieviestu savas iekšējās norunas, ko bērns drīkst un nedrīkst darīt. Tomēr, kā reaģēt un ko darīt vecākiem, ja atvase tās regulāri pārkāpj, vecākiem radot satraukumu par viņu drošību?

Problēmsituācija Nr.1– bērns pārkāpj savstarpējo norunu ar vecākiem par laicīgu ierašanos mājās pēc mācību stundām, treniņa, pulciņa u.tml. Satiekot savus draugus, skolēns nolemj mājās ierasties vēlāk, jo draugi aicina spēlēties un doties kopīgos piedzīvojumos.

Sākotnēji bērni šādas norunas pārkāpj neapzināti un labu nodomu vadīti. Pēc mācību stundām vai nodarbībām atvases izvēlas doties piedzīvojumu meklēšanā, jo neapzinās savas rīcības sekas. Skolēni neapzinās, ka noteiktais laiks ir paredzēts vecāku sirdsmieram un arī viņu pašu drošībai, līdz ar to rodas konfliktsituācija – bērns nesaprot, kāpēc vecāki uztraucas, savukārt vecāki neizprot, kāpēc bērni neklausa.

Lasīt vairāk

Vecāki, kuri audzina vairākus bērnus, nereti ir novērojuši, ka viņu atvases ir ļoti atšķirīgas – viens ir komunikabls, bet otrs turpretim emocionāls un kautrīgs. Tas daudziem raisa jautājumu – kā vieniem vecākiem var būt tik dažādi bērni? To, kāpēc bērni, kas aug vienā ģimenē, nereti ir tik atšķirīgi, portālam "Cālis" skaidro klīniskā psiholoģe Eva Raucka-Pļaviņa.

Viens no iemesliem, kāpēc bērni, kuri ir auguši vienā ģimenē un audzināti pēc līdzīgām metodēm, ir tik atšķirīgi, ir viņu temperaments. Lielākoties cilvēki no skolas laikiem atceras četrus temperamentus – holēriķi, melanholiķi, sangviniķi un flegmatiķi. Taču psiholoģe skaidro, ka reti kurš zina par deviņām temperamenta iezīmēm, kuras patiesībā veido bērna raksturu un ir iemesls, kāpēc katrs bērns, pat augot vienā ģimenē, ir tik atšķirīgs.

Taču vecākiem ir svarīgi ne tikai izprast bērna, bet arī savas temperamenta iezīmes, jo bērnam ir divi vecāki un, visticamāk, viņš attiecīgās iezīmes ir pārmantojis no mammas vai tēta, bet, vēl ticamāk, nedaudz no katra. "Pasēžot un padomājot par savām temperamenta iezīmēm, vecāki bieži vien atklāj, ka, jā, ir iezīmes, kas nāk no mammas, bet ir tādas, ko mazais ir ieguvis no tēta," skaidro psiholoģe.

Lasīt vairāk

"Sakiet, dakter, kāpēc bērns ēd puņķus? Diezin vai tie ir garšīgi. Diezin vai tajos ir vitamīni, kuru viņam trūkst. Tādēļ, visticamāk, problēma ir kaut kur citur. Psiholoģiska? Kas tas ir "dabūt atpakaļ visu, ko izvilki no sevis"? Gribu saprast…"

Šādu jautājumu ārstam uzdod kāda mamma, par ko vēsta "Vospitaj", un uz to atbild pazīstams ukraiņu pediatrs Jevgēnijs Komarovskis. Ārsts uzsver, ka šis jautājums – kāpēc bērni ēd puņķus, ir lieliska ilustrācija, ka cilvēks un viņa uzvedības īpatnības ir liela mīkla. Medicīnas zinātnei neesot izpratnes, kādēļ bērni bāž mutē to, ko viņiem izdevies izurbināt no deguna.

Pediatrs gan atzīmē, ka daži zinātnieki šo situāciju analizē un pat cenšoties izskaidrot cēloņsakarību puņķu ēšanai. Sausajai deguna gļotādai, pirmkārt, piemīt daudz dažādu imunitātes aizsargfaktoru, bet, otrkārt, tajos atrodas arī dažādi mikrobi. Balstoties uz šiem faktiem, gudri ārsti apgalvo, ka sistemātiska puņķu ēšana ir instinktīva darbība, kurai ir stimulējoša ietekme uz imūno sistēmu, un tā ir savā veidā profilaktisks veids, kā pasargāties no alerģiskām saslimšanām, skaidro Komarovskis.

Lasīt vairāk

Kad tiek runāts par bērnu greizsirdību, visbiežāk ar to domā attiecības starp brāļiem un māsām. Tomēr jānorāda, ka greizsirdība bērnos var rasties arī draugu lokā vai, piemēram, pret mammas "jauno" draugu.

Lasīt vairāk

Daudzi vecāki sūdzas, ka bērni viņus nedzird. "Jāsaka 100 reižu", "Kamēr nesāksi kliegt, neizdarīs", pazīstami izteicieni, ja ne paša mājās, tad gan jau, ka dzirdēti kaut kur citur. Kādēļ tad tā notiek? Tādēļ, ka mēs, vecāki, neņemam vērā dažas īpatnības bērna audzināšanā, kā arī pieļaujam ne mazums kļūdu attiecībās ar bērniem. Ja vēlies, lai bērns tevi dzirdētu un paklausītu, portāls "Woman-rules" piedāvā astoņus ieteikumus vēlamajai rīcībai no vecāku puses.

Atceries, ka bērns spēj koncentrēties tikai uz vienu darbību (piemēram, uz torņa būvēšanu no klucīšiem). Nav vērts dusmoties, ka bērns, kurš aizrāvies ar spēli, tevi ignorē. Viņš vienkārši nav spējīgs tevi sadzirdēt. Tādēļ, ja tu vēlies kaut ko bērnam pateikt, apsēdies viņam blakus, pieskaries un paskaties bērnam acīs. Tikai tad, kad acu kontakts nodibināts, mazulis tevi sadzirdēs.

Sadali sarežģītus uzdevumus vairākos vienkāršos. Piemēram, tā vietā, lai sacītu: "Novelc jaku, kurpes, mazgā rokas un pie galda", labāk teikt: "Novelc jaciņu". Pagaidi kamēr bērns izpilda šo lūgumu un tikai tad saki nākamo – par kurpēm, roku mazgāšanu un ēšanu. Savas prasības formulē pavisam īsi, jo gari pātari jauc bērnam galvu, un viņš vienkārši var pazaudēt sarunas tēmu.

Piemēram, "tu vēl ilgi smiltīs turpināsi rakāties?" vai "tev kā, patīk staigāt netīru muti?". Bērni visu uztver burtiski. Tādēļ savas prasības formulē tā, lai tās var saprast – bez zemtekstiem.

Lasīt vairāk

Bērnu melošana visbiežāk liecina nevis par viņa morālām problēmām, bet gan psiholoģisko diskomfortu apkārtējā vidē, kurā valda pieaugušie. Tādēļ vecākiem galvenajam vajadzētu būt nevis jautājumam, kā reaģēt uz mānīšanos, bet gan aizdomāties par bērna melu iemesliem, saprast viņus, bet pēc tam pacensties noskaidrot, kas pamudina bērnu runāt nepatiesību.

Bērniem melošana ir kļūdains un nepareizs problēmu risināšanas veids. Vecāku uzdevums ir iemācīt bērniem pieņemamāku, konstruktīvāku problēmu risināšanas veidu. Atšķirībā no fantazēšanas, meliem ir daudz nopietnāki mērķi. Kā likums, bērns ar to palīdzību mēģina izbēgt no soda, izsmiekla vai ilgiem paskaidrojumiem. Nedrīkst aizmirst arī par egoistiskiem motīviem: iespējams, mazais melis kaut ko grib no tevis iegūt.

Lasīt vairāk

Kā vecāki ceram, ka mūsu bērns no skolas iznāks priecīgs, zinātkārs, radošs, gudrs, domājošs un pārliecināts par sevi, vai ne? Kāpēc mūsdienās tik daudz bērnu nevēlas iet uz skolu? Kāpēc viņiem ir nepatika pret matemātikas stundām, zema pārliecība par savām spējām un bailes kļūdīties?

Lasīt vairāk

Bērni ir dažādi, vieni labprāt uzturas cilvēku kompānijā, ir aktīvi, draudzīgi un sabiedriski, taču citi labprātāk spēlējas vienatnē un vislabāk jūtas klusumā un mierā. Šādi bērni tiek uzskatīti par introvertiem – tā vietā, lai dotos spēlēties ar citiem, viņi labprātāk vēro notiekošo no malas. Šāda atvases rīcība mēdz satraukt vecākus, sevišķi tos, kuri paši ir ekstraverti. Viņiem var rasties maldīgs iespaids par to, ka viņu bērns ir nomākts vai piedzīvo depresiju, taču tā nebūt nav.

Portāls "Psichiatria" introvertus raksturo kā cilvēkus, kuriem ir ērtāk pavadīt laiku ar savām iekšējām domām, satraukumiem vai sajūtām, tāpēc viņi labprāt izvēlas strādāt vienatnē ar saviem resursiem, negaidot vai nepieņemot neviena palīdzību. Bieži vien viņi ir apveltīti ar radošām prasmēm. Tāpat introverti labprātāk novēro sociālos procesus no ārpuses, nevis tajos iesaistās. Portālā tiek minēts, ka introverti bez jebkādām problēmām var vienu vai pat vairākas dienas neiesaistīties sarunās ar citiem. Introverti ir mierīgi, saprātīgi un līdzsvaroti. Viņi neveiks pārsteigtus lēmumus, tā vietā viņi apsver visas iespējas un pieņem visefektīvāko lēmumu. Ja tev šķiet, ka viss iepriekš nosauktais raksturo tavu bērnu, tad zini – viņš ir introverts.

Lasīt vairāk

Diagnozi "konstitucionāla augšanas aizture" bieži dēvē par maza auguma normas variantu vai nenoskaidrota iemesla mazu augumu bērnam. Ārsti uzskata, ka bērniem ar konstitucionālu augšanas aizturi vienīgās pazīmes, kas raksturo šo diagnozi, ir mazs augums attiecībā pret vecumu un aizkavēta pubertātes attīstība, portālu "Delfi" informē jomas eksperti.

Lasīt vairāk

Bērna plauktā ir desmitiem dažādu grāmatu, bet viņš ik vakaru atkal un atkal izvēlās vienu un to pašu lasāmvielu? Tev varētu šķist, ka tas ierobežo viņa iztēli un nepalīdz pilnveidot vārdu krājumu, taču bērnu klīniskā psiholoģe Joanna Kumingsa portālā "Today's Parent" atklāj, ka ir tieši otrādi.

Tavam bērnam noteikti ir mīļākā grāmata, pēc kuras izlasīšanas, mazais bļauj: "Vēlreiz, vēlreiz, vēlreiz!" Sākumā arī tev patika šīs grāmatas skaistās ilustrācijas un brīnišķīgais stāsts, bet tagad, pēc tam, kad esi to izlasījusi jau simto reizi pēc kārtas, tev tā sāk izraisīt riebumu. Taču, pirms centies pārliecināt bērnu izvēlēties citu grāmatu, tev jāzina, ka grāmatas atkārtota lasīšana tavai atvasei nāk tikai par labu.

"Nav nekādu šaubu, ka grāmatu lasīšana palīdz papildināt bērna valodas krājumu, bet pētījumi pierāda, ka bērni iemācās daudz vairāk jaunu vārdu, ja viena un tā pati grāmata tiek lasīta atkal un atkal," portālam "Today's Parents" atklāj Kuminga.

Lasīt vairāk