Saprotams, ka divu vienādu bērnu nav – arī vienā ģimenē var augt raksturos un darbībās ļoti atšķirīgas atvases, taču tas nemazina vecāku interesi izprast katru no viņiem. Visvieglāk būtu sev interesējošos "kāpēc" jautājumus uzdot bērnam, taču bieži vien viņi nemaz nezina atbildes uz tiem.
Kamēr vienam nebūt nav problēmas ar greizsirdību, citam tā laužas ārā pa visām vīlēm. Iemesls tam var būt gan egocentrisms, gan arī neprasme izrādīt mīlestību vai trauksmes izjūta, kas tas signalizē, ka bērnam nepieciešama vecāku palīdzība. Taču ir darbības, kuras konkrētā vecumā raksturīgas lielākajai daļai bērnu, piemēram, nagu graušana, deguna urbināšana, krekla malas likšana mutē un kauliņu krakšķināšana. Bērnam pieaugot, šīs darbības no ikdienas saraksta izzūd dabiskā veidā – ja tā nenotiek, šeit apkopoti ieteikumi, kā palīdzēt bērnam no tām atradināties.