Šajā rakstā:
Prezervatīvs
Dzemdē ievadāmās spirāles
Hormonālās tabletes
Spermicīdi
Diafragmas, sūkļi un uzmavas
Avārijas kontracepcija
Sterilizācija (ķirurģiskā kontracepcija)
Katrai metodei ir savas priekšrocības un, protams, arī trūkumi. Ir metodes, kas pasargā no saslimšanas ar seksuāli transmisīvajām slimībām, bet ne vienmēr ļauj partneriem izjust pilnīgu baudu, metodes, kas pilnībā izslēdz grūtniecības iespēju turpmākās dzīves laikā, mehāniskas barjermetodes utt.
Īsumā sniegsim pārskatu par Latvijā pieejamām populārākajām kontracepcijas metodēm.
Neapšaubāmi, viena no drošākajām metodēm, kas turklāt vienīgā aizsargā arī no seksuāli transmisīvajām infekcijām. Pareizi lietojot, tā efektivitāte sasniedz 98%. Metode vairāk piemērota jauniem cilvēkiem, kuriem vēl nav pastāvīga partnera vai partneri bieži tiek mainīti.
Prezervatīva trūkums atklājas tieši stabilās, pastāvīgās attiecībās, kad tas nereti kļūst par trešo lieko riteni. Nevar noliegt, ka, lietojot prezervatīvu pastāvīgās attiecībās, daļa atbrīvotības un impulsivitātes zūd, kad kārtējo reizi ir jāpārtrauc mīlēties, lai uzvilktu prezervatīvu, vai kad konstatējat, ka aizmirsies to nopirkt. Turklāt tavs partneris taču tev nozīmē ļoti daudz, un, kā uzskata arī mediķi, tīri subjektīvu sajūtu dēļ gan sievietēm, gan arī stiprā dzimuma pārstāvjiem var šķist, ka nereti prezervatīvs neļauj izjust maksimālu tuvību.
Prezervatīvs vairāk ir piemērots attiecību sākumā, tomēr ilgākā kopdzīvē priekšroka būtu dodama citām metodēm.
Spirāli drīkst ievadīt un izņemt tikai mediķi atbilstošos apstākļos. Spirāle tiek ievadīta sievietes dzemdes dobumā, un to vēlams nomainīt ik pēc četriem pieciem gadiem. Ārsti uzsver, ka nereti sievietes grēko ar spirāļu “pārnēsāšanu” un nodzīvo ar vienu un to pašu spirāli pat 10-15 gadu, kas var radīt nopietnus sarežģījumus sievietes veselībai.
Mūsdienās spirāles satur varu vai hormonus, kas mazās devās pakāpeniski izdalās no spirāles, mazinot spermatozoīdu aktivitāti un traucējot olšūnas apaugļošanu. Ja apaugļošana tomēr notikusi, spirāle, atrazdamās dzemdes dobumā, mehāniski neļauj apaugļotajai olšūnai ieligzdoties dzemdē un sākt savu attīstību. Spirāles efektivitātes un drošības rādītājs ir augsts – 98%.
Jāņem vērā, ka nedzemdējušai sievietei mediķi spirāli kā vēlamo kontracepcijas līdzekli ieteiks tikai dažos gadījumos, piemēram, ja sieviete nedrīkst lietot hormonālo kontracepciju vai pāris nevēlas izmantot prezervatīvus, turklāt sievietei nedrīkst būt seksuāli transmisīvās infekcijas, dzimumorgānu iekaisuma saslimšanas vai erozijas.
Spirāli neiesaka lietot sievietēm, kurām ir vairāk nekā viens partneris vai bieži mainās partneri, jo spirāle patiešām palielina iespēju saslimt ar kādu no seksuāli transmisīvajām infekcijām. Sievietei, kurai ir hroniski iekaisumi, kas turklāt laiku pa laikam atkārtojas, ārsti spirāli neieteiks. Tas attiecas arī uz ir atkārtotiem sēnīšu iekaisumiem, kas liecina par jutīgu maksts ekosistēmu. Šādas jutības iemesli var būt visdažādākie – stress, pārāk reta vai pārāk bieža dzimumdzīve, ēdiens u. c. Šīm sievietēm spirāle var būt kā viens no iekaisuma faktoriem.
Hormonālās tabletes var iedalīt divās grupās. Ir tabletes, kas satur estrogēnus un progesteronus. Tā kā šo tablešu pamatā ir divu veidu hormoni, tās dēvē par kombinētām hormonālām tabletēm. Otras satur tikai vienu hormonu – progesteronu.
Mūsdienu hormonālā kontracepcija satur viszemāko iespējamo hormonu līmeni. Tie ir sabalansēti speciālās devās, kas nomāc ovulāciju un sabiezina dzemdes kakla gļotas, tādējādi apgrūtinot spermatozoīdu nokļūšanu dzemdē.
Tabletēs esošie hormoni ir līdzīgi tiem, kurus izstrādā sievietes organisms. Ārsti zina hormonu attiecības katrā medikamentā, tāpēc var izraudzīties katrai sievietei vispiemērotāko. Bez kontraceptīvās iedarbības gandrīz visām tabletēm ir kāds papildu efekts. Ir tabletes, ko iesaka ādas problēmu risināšanai, tabletes, kas ārstē ginekoloģiskas problēmas (sāpīgas mēnešreizes, regulē ciklu), ir tabletes, kas piemērotas sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, u. c.
Patlaban pasaulē šī metode ir vispopulārākā, jo tā ir arī visdrošākā - līdz pat 99,9%. Hormonālajām tabletēm gan ir arī vairāki trūkumi (tabletes neaizsargā no seksuāli transmisīvajām infekcijām, tās jāatceras iedzert katru dienu vienā un tajā pašā laikā) un lietošanas ierobežojumi (kaislīgām smēķētājām pēc 35 gadu vecuma tabletes neiesaka). Tomēr tablešu lietotājas novērtē šīs metodes priekšrocības - ļoti augsto efektivitāti, vieglo lietošanu, iespēju nedomāt par kontracepciju dzimumakta laikā un iespēju ļauties mīlas priekiem ar savu mīļoto cilvēku jebkurā vietā un laikā.
Spermicīdi ir ķīmiskas vielas, kas iznīcina dzimumakta laikā makstī nokļuvušos spermatozoīdus. Spermicīdi parasti ir pieejami lodīšu, kapsulu, aerosolu veidā. Kontraceptīvā iedarbība parasti sākas 10–15 minūtes pēc attiecīgā spermicīda preparāta ievadīšanas un, atkarībā no tā veida, ilgst līdz pat četrām stundām.
Diemžēl problēma ir salīdzinoši zemā drošība, kas raksturīga šai kontracepcijas metodei, pat lietojot to pareizi. Pareizi lietojot, metodes drošība ir 60–90%. Par drošu to var uzskatīt tikai tad, ja to lieto kopā ar prezervatīvu. Parasti ārsti šo metodi iesaka sievietēm, kurām citu kontracepcijas veidu lietošana ir problemātiska, piemēram, pēcdzemdību periodā. Šo metodi biežāk izvēlas arī sievietes, kuras nedzīvo regulāru dzimumdzīvi.
Šie līdzekļi pieder pie tā sauktajām barjermetodēm. Tie jāievada makstī īsi pirms dzimumakta un aizšķērso ceļu spermatozoīdiem, kavējot to nokļūšanu dzemdes kaklā. Šīs metodes noteikti būtu jākombinē ar spermicīdiem.
Diemžēl šīs metodes raksturo visai sarežģīta lietošana, tāpēc, piemēram, jauniešiem ārsti tās parasti neiesaka. Ja šie līdzekļi tiek lietoti pareizi, to efektivitāte var sasniegt 80%.
Šī kontracepcijas metode būtu lietojama tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja dzimumakta laikā plīsis prezervatīvs, nav izdevies pārtrauktais dzimumakts, izslīdējusi spirāle, ja dzimumakta laikā nav lietota kāda cita kontracepcijas metode vai notikusi seksuāla vardarbība.
Avārijas kontracepcijas lietošana – pēc nedroša dzimumakta pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā tiek iedzerta viena tablete, otra pēc 12 stundām. Visaugstākā efektivitāte (95%) ir tad, ja pirmā deva tiek iedzerta 24 stundu laikā pēc neaizsargāta dzimumakta.
Šī metode nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par regulāru ikdienas kontracepcijas metodi, jo, iedzerot abas tabletes, organisms pēc nedrošā dzimumakta saņem paaugstinātu hormonu devu.
Jāatceras, ka avārijas kontracepcija nav aborts vai abortu izraisošs līdzeklis. Tā novērš grūtniecības iestāšanos, jo aizkavē vai novērš olšūnas nobriešanu (ovulāciju), tās apaugļošanos un nostiprināšanos dzemdē. Ja grūtniecība ir jau iestājusies (t.i., apaugļotā olšūna ir nostiprinājusies dzemdes dobumā), avārijas kontracepcija nelīdzēs.
Sievietēm sterilizāciju veic slimnīcā ar laparoskopijas palīdzību. Šīs operācijas laikā tiek nosieti vai pārgriezti olvadi, lai likvidētu olvadu caurejamību. Tādējādi tiek pārtraukta olšūnas virzīšanās dzemdes dobuma virzienā un spermatozoīdi vairs netiek pie olšūnas un nevar to apaugļot. Lai gan dažos gadījumos var atjaunot reproduktīvās spējas, šī metode uzskatāma par neatgriezenisku – sievietei vairs nevar iestāties grūtniecība.
Šo kontracepcijas metodi parasti iesaka tikai tām sievietēm, kurām jau ir bērni un kuras ir pilnībā pārliecinātas, ka turpmāk nevēlēsies bērnus. Taču pat šādā gadījumā ar pāri pirms svarīgās izvēles izdarīšanas runā mediķi, lai pārliecinātos, ka viņi pilnībā apzinās visas sekas.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
