Saprotams, ka pieaugušie grib savus bērnus pasargāt no dzīves cietsirdīgās puses. Lai gan rotaļu ierocis nevienam pāri nenodarīs, vecākus biedē, ka spēlēšanās ar to varētu atstāt negatīvas sekas bērna uzvedībā nākotnē – vairot agresiju un ačgārnu lietu kārtošanas uztveri. Taču – kāpēc bērniem maz ir vēlēšanās spēlēties ar rotaļu ieročiem, ar ko atšķiras virtuālas vides un reālās dzīves spēles un vai tiešām velns ir tik melns kā to mālē?
Kā sacījusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesore, psiholoģe Lūcija Rutka – raugoties no kultūrvēsturiskā aspekta, vīriešiem vienmēr patikuši ieroči – fallistiskais simbols, tas ir vēsturiski, un neviens to nevar noliegt. No senatnes pastāv instinkti, ka vīriešiem nepieciešami ieroči. Mūsu senči ar ieročiem rokās gāja medīt, aizstāvēja savas dzimtas sievietes. Un kāpēc lai tas mainītos mūsdienās? Ieroči puikam ir kā vīrišķības apliecinājums.