Dzemdes kakla vēzi iespējams gandrīz pilnībā novērst; vakcinējušās tikai 50% meiteņu

CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus, tai skaitā elpceļu un ģenitālā trakta ādu un gļotādu. Ir aptuveni 150 CPV tipi, un dzīves laikā gandrīz katrs no mums ir sastapies ar kādu no tiem. Tos iedala "augsta riska" un "zema riska" tipos, atkarībā no to saistības ar audzēju attīstību. Augsta riska tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās, izraisot priekšvēža un pēc tam arī vēža attīstību. Bet, piemēram, kārpas rodas, ja esam sastapušies ar CPV sesto un 11.tipu, kas pieskaitāmi pie zema riska tipiem. No visiem CPV tipiem 13 tiek klasificēti kā kancerogēni.

Vairums CPV infekcijas ir pārejošas un neizraisa klīniskas sekas. Sastopoties ar jaunu infekciju, aptuveni 70 procentos gadījumu mūsu organisms no tās atbrīvojas gada laikā un 90 procentos gadījumu – divu gadu laikā. Tomēr dažkārt vīrusiem, īpaši kancerogēnajiem, izdodas "apmānīt" mūsu imūno sistēmu un "ieperināties" mūsu šūnās uz ilgu laiku. Ilgstoša vīrusa uzturēšanās mūsu organismā un vairošanās visvairāk sastopama CPV 16 un 18 tipiem. CPV16 ir atbildīgs par gandrīz 60 procentiem un CPV18 par vairāk nekā 15 procentiem visiem dzemdes kakla vēžiem Eiropā. Ne tik bieži, taču dzemdes kakla vēzi var izraisīt arī citi 11 augsta riska vīrusi.