Dzemdes kakla vēzi iespējams gandrīz pilnībā novērst; vakcinējušās tikai 50% meiteņu

CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus, tai skaitā elpceļu un ģenitālā trakta ādu un gļotādu. Ir aptuveni 150 CPV tipi, un dzīves laikā gandrīz katrs no mums ir sastapies ar kādu no tiem. Tos iedala "augsta riska" un "zema riska" tipos, atkarībā no to saistības ar audzēju attīstību. Augsta riska tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās, izraisot priekšvēža un pēc tam arī vēža attīstību. Bet, piemēram, kārpas rodas, ja esam sastapušies ar CPV sesto un 11.tipu, kas pieskaitāmi pie zema riska tipiem. No visiem CPV tipiem 13 tiek klasificēti kā kancerogēni.

Vairums CPV infekcijas ir pārejošas un neizraisa klīniskas sekas. Sastopoties ar jaunu infekciju, aptuveni 70 procentos gadījumu mūsu organisms no tās atbrīvojas gada laikā un 90 procentos gadījumu – divu gadu laikā. Tomēr dažkārt vīrusiem, īpaši kancerogēnajiem, izdodas "apmānīt" mūsu imūno sistēmu un "ieperināties" mūsu šūnās uz ilgu laiku. Ilgstoša vīrusa uzturēšanās mūsu organismā un vairošanās visvairāk sastopama CPV 16 un 18 tipiem. CPV16 ir atbildīgs par gandrīz 60 procentiem un CPV18 par vairāk nekā 15 procentiem visiem dzemdes kakla vēžiem Eiropā. Ne tik bieži, taču dzemdes kakla vēzi var izraisīt arī citi 11 augsta riska vīrusi.

CPV var izpausties kā kārpas dažādās ķermeņa daļās, tai skaitā kārpas uz dzimumorgāniem un elpceļos, taču ir arī tādi CPV tipi, kuri nav ārēji pamanāmi. Tas, ka mums nav nekādu izpausmju, nenozīmē, ka neesam CPV vīrusa inficēti. Tieši kancerogēnie CPV tipi visbiežāk vairākus gadus "klusi sēž" mūsu organismā, līdz rada pirmsvēža un vēža attīstību.

Kaut arī sabiedrībā nereti var sastapties ar uzskatu, ka CPV ir seksuāli transmisīva slimība, ar šo vīrusu var inficēties arī sadzīves kontaktu un dzemdību laikā. Inficēšanās notiek galvenokārt āda-āda un āda-gļotāda kontakta ceļā. Jāpiebilst gan, ka dzimumkontakta laikā risks inficēties ar kādu no kancerogēnajiem tipiem ir lielāks, kā sadzīves kontaktu ceļā.

Neviena vakcīna nepasargā no pilnīgi visiem CPV tipiem. Kopumā pasaulē ir pieejamas dažādas vakcīnas, kas pasargā no izplatītākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem. Latvijā meitenēm vecumā no 12 līdz 18 gadiem valsts apmaksā vakcīnu pret diviem biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu. Tas nozīmē, ka šobrīd Latvijā apmaksātā vakcīna par aptuveni 75 procentiem samazina iespējamību saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā Igaunijā tiek apmaksāta vakcīna pret deviņiem CPV tipiem. Abas Eiropā lietotās vakcīnas ir pilnībā drošas, atšķiras tikai aptveres lauks.

Taču Zavadska atklāj, ka vakcinēties pret šo vīrusu var arī vīrieši. Tā kā CPV ierosinātās slimības skar gan sievietes, gan arī vīriešus, vakcinēties vajag abiem dzimumiem. Zēni un vīrieši arī ir šī vīrusa pārnēsātāji, turklāt vīruss var izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī taisnās zarnas, dzimumlocekļa un citu lokalizāciju audzējus, ar kuriem var saslimt arī zēni un vīrieši. Dominējošais ieteikums vakcinēties pret CPV ir no deviņu līdz 26 gadu vecumam, tomēr dažādās valstīs ieteiktais vecums var atšķirties. Piemēram, Amerikā oficiāli ir apstiprināts, ka vakcinācija ir efektīva sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Ir pierādīts, ka sievietēm iespējamība inficēties ar CPV ar gadiem samazinās. Vīriešiem turpretī infekcijas iespējamība ir stabila visas dzīves laikā.

Zavadska stāsta, ka vakcīna ir pilnībā droša, to ir apstiprinājušas tādas organizācijas kā Pasaules Veselības organizācija, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA). Tāpat viņa piebilst, ka vakcīna nesatur nedz vēža daļiņas, nedz paša vīrusa daļiņas. Tā atdarina dabīgā vīrusa struktūru, taču tā kā nesatur vīrusa DNS, tāpēc nav ne mazākās iespējas, ka vakcīna izprovocēs saslimšanu ar CPV. "Pēc dabīgi pārslimotas infekcijas, antivielu koncentrācija organismā ir zema un nenoturīga, bet vakcinācija nodrošina spēcīgu un ilgstošu imunitāti," skaidro Zavadska.

Taču arī šī vakcīna var izraisīt nevēlamas reakcijas, no kurām biežākās ir vieglas vai vidēji stipras īslaicīgas sāpes injekcijas vietā, tūlītēja lokāla dzēlīga sajūta un apsārtums injekcijas vietā. Ir iespējamas arī citas biežāk ziņotās reakcijas – galvas sāpes, muskuļu sāpes, nogurums un neliels drudzis.

Vakcinācijas pretinieki kā argumentu nevakcinēties min to, ka šī vakcīnas sastāvā ir veselībai kaitīgas vielas, piemēram alumīnija sāļi, kas varot veicināt autoimūnas saslimšanas, un polisorbāts 80, kas kā viņi apgalvo, var veicināt neauglību. Taču Zavadska uzsver, ka kopš vakcīnas licenzēšanas 2006.gadā, ir savakcinētas vairāk nekā 270 miljoni CPV vakcīnu devas un bijuši vairāki drošības apkopojuma pasaulē ziņojumi, no kuriem nevienā nav apstiprinājies, ka vakcīna varētu būt nedroša. Parasti Pasaules Veselības organizācija, izvērtējot vakcīnas iedarbību, to atzīst par drošu, bet CPV vakcīna ir atzīsta par īpaši drošu. "Jau vairāk nekā 80 gadus alumīnija sāļus vakcīnās lieto, lai stimulētu organisma imūnsistēmu ātrākai antivielu veidošanai, un alumīnija koncentrācija, kas tiek uzņemta ar vakcīnu, uzskatāma par veselībai nekaitīgu. Alumīnijs dabīgā veidā tiek uzņemts arī ar mātes pienu, pārtiku un ūdeni, turklāt dabīgi uzņemtā alumīnija daudzums ievērojami pārsniedz ar vakcīnām saņemtā alumīnija daudzumu. Arī polisorbāts 80, kas tiek pasniegts kā inde, patiesībā ir viela, kas atrodama arī kosmētikas līdzekļos un pārtikā. Tas palīdz sastāvdaļām turēties kopā. Vakcīnās esošā polisorbāta 80 deva nav bīstama veselībai, un pētījumi to apstiprina," viņa skaidro.

2018. gadā ir publicēts sistemātisks apskats par 24 pētījumiem, kuros tika iesaistītas vairāk nekā 70 000 dalībnieces – netika konstatēts, ka vakcinēto sieviešu grupā būtu sastopamas kādas nopietnas blaknes, piemēram, mirstība, neauglība, spontānie aborti u.c.