Psihoterapeite atklāj trīs izplatītākās vecāku bailes, kas var kļūt par traucēkli bērnu audzināšanā

Lai cik stipri mēs, vecāki, neliktos saviem bērniem, ik viens no mums var atzīt, ka ik pa laikam mūsos iezogas bailes. Diemžēl tās var atstāt arī iespaidu uz to, kā mēs audzinām savas atvases. Kā skaidro psihoterapeite, vecāku bailes var ietekmēt arī bērnu un liedz viņam izaugt par mentāli stipru personu.

Kaut bailes pārņem visus vecākus, sevišķi spēcīgi tās izpaužas jaunajiem vecākiem, kuri ar šādām situācijām, lēmumiem un domām nekad iepriekš nav saskārušies. Lai izaudzinātu mentāli spēcīgu bērnu, ir nepieciešams stāties tām pretim – jāļauj viņam ik pa laikam nokrist un skaļi paraudāt, jāspēj pateikt "nē" un jāļauj censties tikt galā ar problēmām pašu spēkiem. Tas viss rada pastāvību, kas, mazajam pieaugot, noteikti atmaksāsies ne tikai tavā, bet arī viņa paša dzīvē.

Psihoterapeite un vairāku grāmatu autore Eimija Morina portālam "Inc" atklāj izplatītākās vecāku kļūdas, kas var būt par nopietnu traucēkli bērna audzināšanā un ietekmēt atvases dzīves uztveri.

Mūsu ikdiena sociālajos tīklos un tas, kā mēs cenšamies to idealizēt un attēlot, var iedragāt gan mūsu pašu, gan mūsu draugu un paziņu pašpārliecību par to, cik labi vecāki viņi ir. Taču nemitīgā sevis salīdzināšana ar citiem ne pie kā laba nenovedīs, atgādina psihoterapeite. Respekta zaudēšana un būšana "zem bērna tupeles" ir tikai daži no iespējamajiem šādas situācijas scenārijiem.

Morina atgādina, ka arī labi vecāki mēdz teikt "nē", dažkārt ir stingri un uzstāda noteikumus, jo tikai tā tu vari izaudzināt bērnu, kas ciena tevi un citus, ir pastāvīgs un disciplinēts. "Arī tad, ja atļausies bērnam atteikt, tu tāpat būsi labākā mamma vai labākais tētis tieši viņam, un tas ir pats galvenais," atgādina psihoterapeite.

Pat tām mammām, kuru dzīve "Instagram" šķiet bezrūpīga un gluži kā pasakā, pienāk sabrukuma brīži. To atzīst arī modele un māmiņa Karlīna Caune. Kā viņa izteicās intervijā raidījumā "Māmiņu Klubs": "Citreiz man šķiet, ka es neesmu mammas materiāls." Video interviju ar pasaulslaveno latviešu modeli vari redzēt te. Taču , ja arī tev pienāk brīdis, kad pa galvu šaustās doma – neesmu pietiekoši laba mamma, atceries, šīs 10 pozitīvās lietas, kas tev var palīdzēt atgūt pašpārliecību un prieku par bērnu audzināšanu.

Arī piecu bērnu māmiņa un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande nemitīgi atgādina salīdzināšanas negatīvo ietekmi. "Tā ir viena no atslēgas lietām, ko stāsta vecākiem visās paaudzēs, un viņi to apzinīgi ignorē. Mēs nemitīgi salīdzinām vai manējais ir "ok", vai manējais to dara ātrāk vai lēnāk," viņa atzīst. Salīdzināšana rada spriedzi ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Tas, ja bērniņš kaut ko dara vēlāk, nemaz nenozīmē, ka viņš ir atpalicis savā attīstībā. Vecākiem ir jāsaprot, ka viņu atvase nekad nebūs pirmrindnieks visās jomās. Tāpat tam, cik gadu vecumā mazais sāks, piemēram, iet uz podiņa, nebūs nekādas nozīmes bērna turpmākajā dzīvē, attiecību veidošanā, akadēmiskajos sasniegumos un laimes izpratnē.

Doma, ka tavs bērns nav pietiekoši labs, var novest pie divām galējībām – tu darīsi visu, kas tavos spēkos – nemitīgi bērnam palīdzēsi mājas darbu izpildē, veidosi viņa skolas projektus, atradīsi viņam darbu un darīsi citas lietas, lai viņš būtu labākais, vai arī tu radīsi nemitīgu spiedienu, ka bērnam ir jākļūst perfektam. Mirona atgādina, ka abos gadījumos ir gaidāms negatīvs iznākums. Pirmajā, tu liegsi bērnam patstāvību un iespēju kaut ko sasniegt paša spēkiem, bet otrajā, tava atvase nemitīgi jutīs vecāku spiedienu, kas radīs nevajadzīgu stresu un liks viņam justies mazvērtīgam. "Lielākajai daļai bērnu ir tieksme padoties brīdī, kad viņi jūt, ka ir uzstādīts viņiem nesasniedzams mērķis," piebilst Mirona.

Šāda bērna nemitīga slavēšana un citu vainošana viņu neveiksmēs var iemācīt viņam uztvert dzīvi kā nemitīgam uzvarētājam. Bērnam izaugot, arī viņš pats var turpināt vecāku iesākto un pie savām kļūdām vainot citus.

Vecākiem tā vietā, lai bērnu nemitīgi aizstāvētu, būtu jāpalīdz viņam saprast patiesie iemesli, kāpēc matemātikas stundā viņš nopelnīja kārtējo trijnieku vai netika uzņemts skolas basketbola komandā. Iespējams, viņam tiešām ir problēmas ar saskaitīšanu vai bumbas driblēšanu, un, ja šīs prasmes tiktu uzlabotas, bērns varētu sasniegt iecerēto, kā rezultātā būt lepns par paveikto un padarīt lepnus arī savus vecākus.

Morina atklāj, ka ir vienkārši fokusēties tikai uz gala rezultātu, taču nevajadzētu aizmirst, ka to sasniegšana prasa laiku un piepūli. "Bērns ir jāmotivē sasniegt iecerēto. Ja gribat, lai viņš uzlabo atzīmes, motivējiet viņu vairāk mācīties, bet, ja vēlaties, lai atvase tiktu uzņemta skolas basketbola komandā, motivējiet viņu vairāk trenēties," ierosina psihoterapeite. Kāds pētījums atklāj, ka aptuveni 43 procenti jauniešu kontroldarbu laikā špiko, jo uzskata, ka vecāki dod priekšroku labām atzīmēm, neatkarīgi no tā, kā tās tiek iegūtas.

Tāpat vajadzētu atcerēties, ka, lai cik skumji tas neliktos, būs cilvēki, kuriem tavs bērns nepatiks, un tas ir normāli. Protams, ir ļoti svarīgi būt sava veida diplomātam un prast komunicēt ar apkārtējiem cieņpilni, tomēr nevajadzētu iet pārāk tālu un censties bērnam ieskaidrot, ka viņam ir jābūt labam absolūti visu acīs. Jo, lai tu kļūtu mīļš visiem, tev taču nāksies upurēt pašam savas vēlmes un intereses.