Mirklis ar sevi ikdienas steigā būtu nepieciešams ikkatram. Mēs veltām uzmanību ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un dažreiz arī draugiem, bet kā ir ar sevi? Vai mēs kādreiz pajautājam paši sev – kā man iet? Psiholoģe skaidro, ka brīdis ar sevi ir laiks paša refleksijai: "Tas ir laiks, kad pievērst sev uzmanību, pajautājot pašam sev, kā es jūtos gan fiziski, gan emocionāli šobrīd, līdz pat jautājumam – kā es šobrīd jūtos savā dzīvē, kur es tālāk gribu iet vai ko mainīt? Vienatne dod iespēju par sevi padomāt, tā ir kā tukša telpa, kur var rasties kaut kas jauns. Vienatne ir laiks arī radošumam."
Speciāliste min, ka ikviens cilvēks ir atšķirīgs, intravertam cilvēkam vienatne noteikti būs nepieciešama daudz vairāk nekā ekstravertam, iespējams, ekstravertiem būt pašiem ar sevi būs pat apgrūtinājums. "Viņš nezinās, ko darīt, jo viņam dabiski gribas citu cilvēku sev blakus, lai ar kādu var parunāt, izrunāt kaut kādas lietas, dzirdēt otra cilvēka viedokli. Līdz ar to ekstraverts cilvēks šos vienatnes brīžus izvēlēsies retāk. Ja tomēr ekstraverts sev atvēlēs šos vienatnes brīžus, viņš par sevi varēs ļoti daudz ko atklāt. Vienatne var nozīmēt arī palasīt grāmatu vai iziet paskriet. Intravertam cilvēkam ir nepieciešamība būt vienam. Vienatnē intravertais sevi "saliks pa plauktiņiem", sabiedrība viņam var drīzāk atņemt enerģiju, nekā iedot. Viņam vienatne ir vajadzīga, lai uzlādētos, līdz ar to intraverts cilvēks vienatnes brīžus izmantos biežāk. Taču jebkuram cilvēkam kādā brīdī nepieciešams pabūt vienam," atklāj Jansone.