Pieci dzīves gudri padomi, kuri būtu jādzird ikvienam pusaudzim

Bērnam sasniedzot pusaudžu vecumu, vecākiem ir strauji jāmaina sava audzināšanas taktika, jo ir pienācis laiks, kad atvase ir pēc iespējas veiksmīgāk jāsagatavo pieaugušo dzīvē, kurā tavs bērns pieņems patstāvīgus lēmumus. Šajā dzīves periodā tavai atvasei ir nepieciešams vēl vairāk stingrības, pacietības un sapratnes. Kaut pusaudžu gadi ir salīdzinoši īss laika periods cilvēka dzīvē, šajā laikā tiek piedzīvotas daudz fiziskas pārmaiņas, kas veicina arī emocionālo nestabilitāti, stresu un garastāvokļa svārstības.

Sabiedrībā valda uzskats, ka pusaudži apzināti spītējam pretī, kaut tā nebūt nav. Ar vēl citiem sabiedrībā valdošiem mītiem par tīņu uzvedību, kurus esam pieņēmuši par patiesību, iepazīsties šajā rakstā.

Kā visiem zināms, ir arī dumpības laiks, kad bērns sajūt pastāvības saldo garšo, kas liek viņam apšaubīt faktu, ka vecākiem vienmēr ir taisnība, kam viņš akli sekoja visus iepriekšējos dzīves gadus. Šajā dzīves posmā jaunieši bieži vien ignorē vecāku padomus, taču, neskatoties uz to, tev par visām varītēm savam pusaudzim ir jācenšas sniegt šie pieci klīniskā psihologa Foresta Tallija portālā "Psihology Today" publicētie ieteikumi, kas palīdzēs viņam pieņemt gudrus un apdomīgus lēmumus visās dzīves situācijās. Savukārt to, kā veiksmīgāk komunicēt ar pusaudžiem, uzzini šajā rakstā.

Vēlme sekot pūlim pusaudža gados ir izteikti liela. Tas ir brīdis, kad daudziem jauniešiem pirmajā vietā ir draugi un tikai pēc tam ģimene. Par to, kāpēc notiek šāda prioritāšu maiņa un kādēļ pusaudzis vēlas vairāk sociālās neatkarības, vari lasīt te.

Centies izskaidrot, cik svarīgi ir nepakļauties vienaudžu spiedienam, ar ko viņam būs jāsaskaras daudzās dzīves situācijās. Lai gan, pakļaujoties cita vēlmēm, viņš uz mirkli saņems vienaudžu atzinību, viņš pazaudēs daļu sevis, it īpaši tad, ja, sekojot citiem, pusaudzis uzgriež muguru tam, ko līdz šim ir uzskatījis par pareizu un vērtīgu. Šādā veidā tiek uzgriezta mugura ne tikai vērtībām, bet arī ideāliem. Tāpēc svarīgs padoms ir, turēties ciešāk pie saviem uzskatiem un ideāliem nevis vienaudžu atzinības.

Ik dienas iedrošini pusaudzi būt atbildīgam, gudram un sekot noteikumiem, taču neaizmirsti viņam atgādināt, ka tikpat svarīgi ir izbaudīt dzīvi. Paskaidro, ka jācenšas mazāk fokusēties uz nelaimēm, kļūdām un neveiksmēm, kas stājas viņa ceļā. Tā vietā iedrošini viņu censties izbaudīt dzīvi. Lai labāk viņam izskaidrotu šī padoma ideju, vari izmantot šo metaforu - iedomājies, ka tu brauc ar laivu. Šajā situācijā nedomā par to, cik augsti ir viļņi vai cik tālu atrodas krasts, bet gan izbaudi pasakaino braucienu. Ir skaidrs, ka pusaudži pēc iespējas ātrāk vēlas izaugt un būt pieauguši, taču Tallijs iesaka saviem bērniem atgādināt, cik lielisks ir katrs dzīves periods un ka ir vērts to izdzīvot uz pilnu klapi. Atgādini savam pusaudzim dažādas pozitīvas lietas, ar kurām viņš nesastapsies, kad būs pieaudzis, bet šobrīd var izdzīvot ar prieku un pateicību. Piemēram, atgādini, cik patiesībā forši ir dzīvot ar vecākiem - nav jāmaksā īre, komunālie maksājumi un arī ledusskapis vienmēr ir pilns, bet māja tīra. Domās par nākotni, viņiem pusaudžu gadu prioritātes un plusi bieži vien piemirstas.

"Kļūdīties ir cilvēcīgi" ir izcila frāze, ko izmantot brīžos, kad kāds ir pieļāvis kļūdu, par kuru nevar beigt pārdzīvot. Mēs visi piedzīvojam neveiksmes un kļūdas, taču ir svarīgi no tām mācīties, nevis ļaut tām iespaidot tavu pārliecību par sevi. Daudzi pieaugušie to apzinās un cenšas pielietot savā dzīvē, taču neaizmirsti šo padomu sniegt arī savam bērnam. Iedrošini viņu neļaut šaubām par savām spējās iesakņoties viņā. Tāpat iedrošini viņu turēties blakus cilvēkiem, kuri tic viņam un zina, ka viņš sasniegs lielas lietas. Izskaidro, ka šie cilvēki palīdzēs pusaudzim noticēt sev brīžos, kad viņš pats to nespēs. Paskaidro, ka pusaudzim jācenšas ar šiem iedrošinātājiem pavadīt kopā pēc iespējas vairāk laika, vienalga, vai tā būtu iknedēļas tikšanās vietējā kafejnīcā vai došanās apciemot vienam otru.

Vecumā no 12 līdz 17 gadiem daudzi pusaudži pārdzīvo pašapziņas un personīgās identitātes krīzi. To, kā palīdzēt pusaudzim celt savu pašapziņu un nenonākt līdz sevis nīšanai, lasi te, kur padomos daļās psiholoģe Larisa Karnackaja.

Šis padoms ir cieši saistīts ar pretošanos bara instinktam. To, vai tavs bērns būsi laimīgs lielākoties noteikts tas, ko viņš uzskati par neapgāžamu patiesību un cik cieši viņš pie tā turēsies. Vai drosme, atklātība, uzticība ir īpašības, kuras viņš uzskati par labām vai nepieciešamām? Ja viņš nespēs nošķirt labu no ļauna un skaistu no neglīta, pasaulei būs ļoti viegli viņu ietekmēt. Visticamāk, ka tava atvase kādu dienu pamodīsies un sapratīs, ka dzīvo kāda cita dzīvi. Taču, lai tā nenotiktu, iedrošini viņu apzināties savas vērtības un stingri pie tām turēties.

Pirms pusaudžu vecuma bērns par savu dzīves piemēru neapzināti izvēlas vecākus. Viņš no viņiem mācās visu – kā runāt, ēst, uzvesties, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Taču pieaugot, kad vecāki savu autoritāti bērnu acīs lēnām sāk zaudēt, ir labi, ja viņš pats atrod kādu, kas var kļūt par viņa paraugu. Tas arī no vecāku pleciem novels daļu smaguma. Bet kā to izdarīt? Kā zināt, kurš būtu labs dzīves paraugs un mentors?

Tillijs uzsver, ka vislabāk šai lomai izvēlēties kādu pieaugušo – skolotāju, draugu vecākus, vecāko brāli utt. Viņi kādreiz jau ir pieredzējuši līdzīgas situācijas, tāpēc pusaudzi jāiedrošina viņiem uzticēties un mācīties no viņu kļūdām. Taču ļauj šo cilvēku bērnam izvēlēties pašam. Viņš ir pietiekoši zinošs, lai izvēlētos kādu, kas viņam vislabāk varēs palīdzēt. Tāpat pusaudzim būs grūtāk uzticēties vecāku izraudzītam pieaugušajam. Lai gan šajā vecumā tavai atvasei varētu šķist, ka uzticēt savus noslēpumus un dalīties piedzīvotajā ar pieaugušo nav forši, tas noteikti ar laiku mainīsies. Arī vecākiem būs mierīgāka sirds, zinot, ka ir vēl kāds bez viņiem, kas rūpējas par bērna labklājību.